14.7 °C, 0.9 m/s, 93.8 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaJelgavas priekšrocība – industriālās teritorijas
Jelgavas priekšrocība – industriālās teritorijas
15/08/2017

Šodien kampaņas «InvestEU» ietvaros, kura notiek 13 ES dalībvalstīs, tika organizēta ekspertu diskusija par ES ieguldījumu nozīmi Latvijas reģionos. Diskusijā tika uzsvērts, ka līdz šim Jelgava ir bijusi viena no veiksmīgākajām Latvijas pašvaldībām ES investīciju piesaistē un iepriekšējā plānošanas periodā pilsētā investēti 138 miljoni eiro. Tāpat Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Mārtiņš Zemītis aicināja cilvēkus aktīvāk izmantot ES piedāvātās iespējas, jo šis ir pēdējais plānošanas periods, kad tik plaši būs pieejami granti jeb finansējums, kurš nav jāatgriež.

Diskusijā piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
pārstāvis Mārtiņš Zemītis, Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības
un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, Finanšu
institūcijas «Altum» Zemgales reģiona vadītāja Mārīte Lazdiņa un
lidostas «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.
Piedāvājam www.jelgavasvestnesis.lv lasītājiem iespēju iepazīties
ar diskusijā izsaknējušajiem viedokļiem.

«Skolotāju mājas» aktuālas arī šodien

Uzsākot diskusiju Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
pārstāvis Mārtiņš Zemītis uzsvēra, ka Jelgavas lielais pluss un
mīnus ir Rīgas tuvums, kas gan stimulē, gan bremzē vietējās
ekonomikas attīstību. «Jelgavā atšķirībā no citām Latvijas
pašvaldībām ir pietiekami daudz industriālās teritorijas, kuras
nepieciešams atgriezt ekonomikas apritē un te labs atbalsts varētu
būt tieši ES investīcijas ne tikai kā ieguldījums infrastruktūras
attīstībā, bet arī kā investīcija cilvēkos un jaunu darba vietu
radīšanā. Tās ir savstarpēji saistītas lietas. Redzam, ka viena no
problēmām, kura bremzē ekonomikas attīstību reģionos ir mājokļu
trūkums. Tā tas ir gan Valmierā, gan Jelgavā, tādēļ esam uzsākuši
darbu pie jaunu finanšu instrumentu izveides, lai stimulētu mājokļu
būvniecību reģionos,» tā M.Zemītis.

 

 

 

 

 

Ar ES atbalstu izdevies mainīt pilsētas
tēlu

«Iepriekšējā plānošanas periodā Jelgavas pilsētā no dažādiem ES
fondiem esam piesaistījuši investīcijas 138 miljonu eiro apmērā. ES
atbalsts ir bijis nozīmīgs pilsētas attīstībā. Esam ieguvuši tādus
objektu kā Sv. Trīsvienības baznīcas tornis, Čakstes bulvāris un
Pasta sala, kuri šobrīd veido pilsētas panorāmu, būtiski
mainījusies pilsētas ielu infrastruktūra, izglītības iestādes. Arī
šobrīd aktīvi strādājam, lai realizētu jaunos projektus, kuri
vērsti uz uzņēmējdarbības attīstību tādās degradētās ražošanas
zonās kā bijušās «Būvdetaļas» teritorija pie Prohorova un Neretas
ielas. Investīcijas tiks veiktas arī izglītības iestāžu attīstībā,
ēku energoefektivitātes paaugstināšanā un deinstitucionalizācijas
procesa īstenošanā. Tomēr bažas raisa tas, ka atbilstoši jaunajiem
ES projektu īstenošanas nosacījumiem atsevišķās programmās ir
nepieciešama arī privāto partneru iesaiste ar savām investīcijām un
konkrētu darba vietu skaitu. Tas ne vienmēr ir iespējams, jo
pieredze rāda, ka tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi rada lielu
pievienoto vērtību, bet salīdzinoši mazu, toties labi apmaksātu
darba vietu skaitu. Mums pilsētā ir piemērs, kur tehnoloģiski
augsti attīstīts uzņēmums veica investīcijas ražotnē 7 miljonu eiro
apmērā, bet tika izveidotas tikai 7 jaunas darba vietas,» tā
Jelgavas pilsētas pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas
pārvaldes vadītāja Gunita Osīte.

 

«Altum» aicina uzņēmējus un iedzīvotājus būt
aktīvākiem

Finanšu institūcijas «Altum» Zemgales reģiona vadītāja Mārīte
Lazdiņa diskusijā uzsvēra, ka «Altum» galvenais uzdevums ir sniegt
valsts atbalstu gan biznesa uzsācējiem, gan mazajiem un vidējiem
uzņēmumiem. Tas var kalpot kā papildus atbalsts arī tiem
uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ES struktūrfondu līdzfinansējumu.
«Zīmīgi, ka Jelgavas uzņēmēji «Altum» piedāvāto valsts atbalstu
izmanto salīdzinoši mazāk nekā citos Latvijas reģionos. Vidēji
Latvijā «Altum» pakalpojumus izmanto ap 5 procentiem no aktīvajiem
uzņēmumiem, Jelgavā tie ir tikai 2 procenti no 4442 aktīvajiem
uzņēmumiem. Tas liecina, ka uzņēmējdarbības vide ir salīdzinoši
laba un uzņēmēji resursu piesaistei vairāk izmanto komercbanku
pakalpojumus. Mums ir piemēri, kur no Rīgas attālākās pašvaldībās
«Altum» klienti ir pat katrs desmitais aktīvais uzņēmums.  Arī
ēku siltināšanas jeb energoefektivitātes paaugstināšanas projektu
Zemgales reģionā nav daudz, kopumā iesniegti 24 projekti, tostarp 6
no Jelgavas. Šai ziņā aicinātu iedzīvotājus būt aktīvākiem, jo tā
ir iespēja saņemt ES dāvinājumu līdz pat 50 procentiem no savas
daudzdzīvokļu ēkas renovācijas izmaksām. Tik liela atbalsta
visdrīzāk turpmākajos plānošanas periodos vairs nebūs,» piebilst
M.Lazdiņa.

«InvestEU» kampaņas ietvaros Eiropas Komisijas pārstāvniecība
Latvijā aicina cilvēkus uz tikšanos ES vēstniecības teltī, kura
tiks atvērta 26. augustā Hercoga Jēkaba laukumā un papildinās
tradicionālo Piena, maizes un medus svētku programmu Jelgavā.
Jāpiebilst, ka līdzīgi pasākumi kampaņas «InvestEU» ietvaros
aizvadīti arī Valmierā, Ventspilī un Preiļos.

Foto: Ivars Veiliņš