Saeimā iesniegti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, taču tie nesakārtos šo jomu un turpinās dot priekšroku tiem uzņēmējiem, kuri negodprātīgi maksā nodokļu, diskutējot par likuma izmaiņām, secina Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas (JRTA) biedri. Asociācija jau ir šos jautājumus pārrunājusi ar Saeimas pārstāvjiem un šobrīd izstrādā ieteikumu paketi.
Ilze Knusle-Jankevica
Viens no būtiskākajiem JRTA biedru iebildumiem par plānotajiem likuma grozījumiem ir, ka joprojām netiek meklēti risinājumi, kā izskaust aplokšņu algas. Viņuprāt, ja iepirkumu konkursos turpina uzvarēt uzņēmumi, kas piedāvā zemas cenas, maksājot algas aploksnēs, tad tas liecina par negodīgu konkurenci. «Tādu kritēriju, kā uzvarētāja izvēlēšanos pēc lētākās cenas, vispār vajadzētu aizliegt, jo tas traucē uzvarēt konkursos uzņēmējiem, kuri maksā visus nodokļus. Varu minēt piemēru: pasažieru pārvadājumu jomā vidējā darba alga, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija, svārstās no 800 līdz 11 latiem mēnesī. Loģiski, ka zemāku cenu var piedāvāt tie uzņēmumi, kuros uzrādās zemākā alga, taču visdrīzākais, ka šādā situācijā alga tiek maksāta aploksnē,» savu nostāju skaidro «Jelgavas Autobusu parka» vadītājs un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Pēteris Salkazanovs.
JRTA uzskata, ka objektīvāks rādītājs būtu fiksēt nodokļu nomaksu uz vienu uzņēmuma darbinieku vai arī nomaksāto nodokļa procentu uz vienu apgrozīto latu. Tas skaidri norādītu, kuri uzņēmumi maksā nodokļus un kurus būtu nepieciešams pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienestam. Lieti noderētu arī tā sauktā uzņēmuma «baltā saraksta» reāla ieviešana apritē, proti, tiem uzņēmumiem, kuri nomaksājuši visus nodokļu, būtu atvieglota dalība iepirkumu konkursos.
Otra būtiska problēma Publisko iepirkumu likumā ir konkursu nolikumu izstrādes process – tas nekur nav reglamentēts, tādēļ pasūtītājs dokumentācijā var iekļaut brīžiem pat absurdas normas un prasības. «Nereti rodas sajūta, ka konkursa nolikumos salikts iekšā viss, nepadomājot, vai tas tiešām ir vajadzīgs, tādējādi sarežģījot iepirkuma procedūru. Būtu pareizi, ja, pieaicinot speciālistus, tiktu izstrādāti vienoti nolikumu standarti,» tā JRTA valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška.
JRTA biedri ar bažām raugās uz faktu, ka iepirkumu konkursos arvien biežāk uzvar ārvalstu kompānijas, un galvenais iemesls šādai parādībai ir tas, ka daudz bargāk tiek vērtēti vietējie uzņēmēji, bet ārzemnieki nereti iztiek bez dažādu izziņu iesniegšanas, aizbildinoties, ka viņu valstī tādu nav. «Mūsu valsts nedomā ilgtermiņā – vietējie uzņēmēji būtu jāatbalsta, nevis jāliek spieķi riteņos. Turklāt Latvija iegūtu vairāk, ja darbus veiktu pašmāju uzņēmumi, maksājot nodokļu valsts budžetā. Saprotu, ka atklāti lobēt vietējos neļauj Eiropas Savienība, tomēr risinājums ir – ārvalstu uzņēmējiem pieprasīt izpildīt tos pašus kritērijus, ko pašmāju, tajā skaitā par izziņu iesniegšanu. Ja nevar iesniegt izziņu, konkrētajā kritērijā vērtējuma punktus nesaņem. Tas būtu godīgāk,» uzsver «Jelgavas tipogrāfijas» saimniecības un loģistikas daļas vadītājs Rodijs Trankalis. Publisko iepirkumu likumā būtu nepieciešams arī mazināt birokrātiju, un visvienkāršāk to būtu izdarīt, paredzot, ka uzņēmuma gada pārskatos jābūt fiksētām arī vidējām algām un nodokļu nomaksai. Tādējādi tā būtu publiski pieejama informācija un nebūtu jāsarežģī iepirkumu process ar daudzu izziņu pievienošanu.
Savas idejas JRTA prezentēja, tiekoties ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini, kurš apņēmās tās iesniegt atbildīgajā komisijā un risināt problēmas ar publiskajiem iepirkumiem, mazinot birokrātijas slogu. Tomēr darbs pie ieteikumu izstrādes JRTA vēl turpināsies, un jau drīzumā tiks sagatavota likuma grozījumu ieteikumu pakete, kuru pieņemšana sekmētu godīgu konkurenci un Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstību.
3.2 °C,
3.5 m/s,
75.9 % 
3.2 °C,
3.5 m/s,
75.9 %