Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis pārtraukt veselības apdrošināšanu par valsts līdzekļiem valsts pārvaldes iestādēs. Saskaņā ar rīkojumu spēkā esošie līgumi ir jālauž, bet darbiniekiem ir tiesības tos izpirkt par saviem līdzekļiem. Portāls www.jelgavasvestnesis.lv šo ministru prezidenta lēmumu lūdza izvērtēt vairākiem valsts iestāžu vadītājiem.
Irēna Vilciņa, Nodarbinātības Valsts aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāja vietniece:
«Šobrīd mums ir noslēgts līgums par darbinieku apdrošināšanu. Tā kā noslēgtais līgums ir spēkā līdz šā gada beigām, to nelauzīsim, bet uz nākamo gadu jaunus līgumus, visticamāk, neslēgsim. Protams, tas darbiniekam ir bonuss, bet nedomāju, ka tā dēļ kāds pametīs darbu. Protams, var jau iet prom, bet kur tad ies? Mēs ļoti labi redzam, kāda ir reālā situācija – rindas pie mums aug un aug. Ja nav, kur iet, tad jau nonāk vien tajā pašā rindā. Ja ministru prezidenta rīkojums attieksies uz visiem, tad tas ir pieņemami, jo šo lēmumu tomēr ir noteikusi situācija valstī.»
Biruta Puķīte, Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes direktora vietniece:
«Pagaidām šo lēmumu uz sevi neattiecinām, jo Vides aizsardzības likums nosaka, ka valsts apdrošina vides inspektoru dzīvību un veselību. Inspektoru darbs saistīts ar bīstamību – viņi strādā mežos, kur ir ērces, kāpj dažādos objektos. Ja tiks veiktas izmaiņas likumā, tad tas attieksies arī uz mums.»
Dace Olte, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāja:
«Mums arī šogad darbinieki netika apdrošināti, jo nebija naudas. Cik atceros, varbūt gadus divus tikai apdrošināšana mums ir bijusi. Uzskatu, ka pret visiem jāizturas vienādi, tāpēc atbalstu ministru prezidenta lēmumu. Turklāt tas tiešām dos kādu atspaidu valsts budžetā, jo summas, par kādām ir noslēgti veselības apdrošināšana slīgumi, nav mazas.»
Alberts Kokins, Jelgavas tiesas priekšsēdētājs:
«Šogad veselības apdrošināšana ir tikai tiesnešiem, pārējiem tiesu darbiniekiem šāda bonusa nav. Ņemot vērā, cik sarežģīts ir process, lai kļūtu par tiesnesi, un to, ka mūsu darbs galvenokārt ir telpās, nedomāju, ka tiesneši tā dēļ mainīs darbu. Tomēr citās iestādēs šāda problēma varētu rasties, piemēram, policijā. Jau samazināto algu dēļ policijas rindas pameta daudzi darbinieki un ir brīvas štata vietas. Ja noņems vēl veselības apdrošināšanu, pieļauju, ka vēl viena daļa policistu no dienesta aizies. Gadījumos, kad darbs tiešām ir saistīts ar risku, kā tas ir policistiem, uzskatu, ka nav godīgi noņemt veselības apdrošināšanu.
Ja runājam par tiesnešu darbu, pasaulē ir bijuši gadījumi, kad tiesnesis cieš sava darba dēļ un reiz tiesātais viņam, piemēram, uzbrūk. Jā, tāds risks pastāv, bet tad var apdrošināt pret konkrētiem gadījumiem un nevajag polisē iekļaut dažādas procedūras.
Likvidējot darbinieku veselības apdrošināšanu, iestādes budžetā ietaupījums noteikti būs, jo savulaik valsts iestādes centās piesaistīt zinošus, centīgus darbiniekus, izmantojot dažādus bonusus. Parēķināsim. Piemēram, ja šobrīd valstī tiek apdrošināti apmēram 400 tiesneši, katrs par 150 latiem, tad ietaupījums ir apmēram 6000 latu.»
27.5 °C,
3.1 m/s,
61 % 
27.5 °C,
3.1 m/s,
61 %