«Kā «perestroika» sākās, tā arī te dzīvoju. Dzīvoklis ir labs, es nesūdzos, tikai ar to maksāšanu man iet grūti – apsaimniekotājam tagad esmu parādā kādus 250 latus, par siltumu – ap 1300 latiem. Būs tiesa, bet kā lai es nomaksāju rēķinus, ja algotu darbu pēdējo reizi strādāju pirms gadiem trim!» saka pašvaldības dzīvokļa īrnieks Viktors, kurš dzīvo Pļavu ielā.
Sintija Čepanone
Šis dzīvoklis ir viens no tiem, kas pēdējā laikā pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes redzeslokā nonācis kaimiņu sūdzību dēļ – īrnieks dzerot, trokšņojot. Pašam Viktoram gan ir sava versija par notikušo: «Tā kaimiņiene visur jaucas iekšā – vispirms viņa mani pasauc palīgā, bet pēc tam izsauc policiju, jo, redz, mēs skaļi uzvedamies. Goda vārds, bijām klusi – pieci draugi skatījāmies televizoru!» Taču pašvaldībai rūp, kas notiek tās dzīvokļos, tādēļ kārtējās dzīvokļu apsekošanas laikā apmeklēts arī šis īpašums, lai pārliecinātos, ka dzīvoklis tiek uzturēts labā stāvoklī, ka tajā uzturas tā persona, kam tas saskaņā ar līgumu izīrēts, kā arī aicinātu uzvesties adekvāti.
«Vēl pavisam nesen ļoti aktuāla problēma bija pašvaldības dzīvokļu nelikumīga izīrēšana trešajai personai. Proti, tur mīt nevis cilvēks, kam dzīvoklis pienākas kā pašvaldības palīdzība, bet gan cits, kurš oficiālajam īrniekam vēl maksā īres naudu. Taču, sistemātiski kontrolējot situāciju, daudzos gadījumos to izdevies novērst. Tagad aizvien aktuālāks kļūst jautājums par izīrētā dzīvokļa atstāšanu, nenokārtojot saistības, un nereti, reaģējot uz citu mājas iedzīvotāju sniegto informāciju, atklājam, ka dzīvoklis tiešām stāv tukšs, maksājumi nav nokārtoti, bet parāds par īri un komunālajiem pakalpojumiem turpina krāties,» stāsta Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka, akcentējot, ka šādā veidā īrnieks pats sev rada problēmas, jo parāds vienalga tiks atgūts – tiesas ceļā.
Šāda situācija kārtējās apsekošanas laikā atklājās arī dzīvoklī Garozas ielā. Reaģējot uz mājas vecākās teikto, Īpašumu konversijas pārvaldes speciālisti kopā ar Pašvaldības policijas un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes speciālistiem minēto dzīvokli apmeklēja – durvis netika atvērtas, taču, tā kā dzīvoklis ir 1. stāvā, pa logu varēja redzēt, ka tas ir tukšs un neapdzīvots – iespējams, īrnieks, par to nepaziņojot, aizbraucis strādāt uz ārzemēm. S.Beļaka norāda, ka šajā gadījumā tiesā tiks iesniegta prasība par izlikšanu no dzīvokļa un parāda piedziņu, taču, kamēr šis jautājums nebūs atrisināts, to izīrēt citam nav iespējams. Šāda situācija fiksēta arī vairākos dzīvokļos Stacijas ielā, bet viens no pašvaldības dzīvokļiem Dobeles ielā jau izdemolēts – īrnieks tur nedzīvo, un durvis uzlauztas. Arī šajā gadījumā pašvaldība problēmu risinās tiesas ceļā. Jāpiebilst gan, ka persona, kas ar tiesas spriedumu izlikta no dzīvojamās platības, atkal var pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā, un, kā norāda Jelgavas domes Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Aigars Rublis, tas kopējo situāciju šajā jomā neuzlabo, jo veidojas tāds kā apburtais loks: personai izīrē dzīvokli, tā par nemaksāšanu ar tiesas spriedumu tiek izlikta no tā, bet atkal var reģistrēties dzīvokļu rindā, un pašvaldībai nav tiesību atteikt ierādīt citu dzīvojamo platību.
Pašlaik rindā uz sociālo palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā kopumā gaida 127 personas, tostarp 32, kas jau pašlaik dzīvo pašvaldības dzīvoklī, taču reģistrējušās to mainīt uz platības ziņā mazāku vai mazāk labiekārtotu. «Līdz ar to reālais pieprasījums ir 95 dzīvokļi, un, jāatzīst, pilsētā, kurā ir ap 64 000 iedzīvotāju, šī rinda nav uzskatāma par lielu. Taču arī pašlaik darām visu iespējamo, lai cilvēki, kas pretendē uz šo palīdzību, to varētu saņemt pēc iespējas ātrāk,» saka Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks un Dzīvokļu komisijas priekšsēdētājs Aigars Rublis, norādot, ka šobrīd brīvi ir deviņi pašvaldības dzīvokļi, kuros pašlaik notiek remontdarbi.
Tiesa gan – lielākais akcents šogad likts uz to, lai apzinātu tās dzīvojamās platības, kuras īrnieki, iepriekš nebrīdinot, kaut kādu iemeslu dēļ atstājuši. Un, kā apliecina pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes veiktās apsekošanas, tādu pilsētā pašlaik ir ne mazums. Taču, ņemot vērā faktu, ka no dzīvokļa persona oficiāli nav atteikusies, tas liedz iespēju to piešķirt citam. A.Rublis norāda, ka dzīvokļu politikas jautājumu risināšanai šogad pilsētas budžetā rezervēti 80 000 latu – galvenokārt tie paredzēti, lai pirms piešķiršanas nākamajam īrniekam dzīvokli savestu kārtībā, veicot nepieciešamākos remontdarbus.
Pašvaldības palīdzību izmanto Pašlaik Jelgavas pašvaldības īpašumā ir 1154 dzīvokļi un 108 sociālie dzīvokļi, taču atbilstoši pieprasījumam dzīvokļiem statusu var mainīt. A.Rublis norāda, ka pieprasījums pēc sociālajiem dzīvokļiem ir liels, jo saskaņā ar saistošajiem noteikumiem īrniekam jāmaksā tikai trešdaļa no īres maksas, kas pielīdzināta apsaimniekošanas maksai, taču jāņem arī vērā, ka ir strikti kritēriji, kas nosaka, kuras personu grupas var uz to pretendēt, un sociālā dzīvokļa īre personai paredz arī virkni ierobežojumu. Pieredze apliecinājusi, ka ne visiem īrniekiem ir pa spēkam ievērot sociālās mājas iekšējos kārtības noteikumus. Pašlaik uz sociālajiem dzīvokļiem pretendē 19 jelgavnieku.
«Ļoti reti ir gadījumi, kad persona no pašvaldības dzīvokļa pēc laika atsakās. Piemēram, apprecas un pārceļas uz laulātā dzīvesvietu; pārceļas uz dzīvi citur; cenšas dzīvē kaut ko sasniegt un atrod citu dzīvokli, ko īrēt vai iegādāties. Jāatzīst gan, ka šādu gadījumu nav daudz,» runājot par situāciju ar pašvaldības dzīvokļiem, norāda Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja Sigita Beļaka, piebilstot, ka toties netrūkst tādu, kuri iespēju dzīvot pašvaldības dzīvoklī nolēmuši izmantot, kaut arī reālas vajadzības pēc tā pašlaik nav.
Lūdz atlikt dzīvokļa piešķiršanu «Mums ir ļoti daudz iesniegumu, kuros persona lūdz atlikt dzīvokļa piešķiršanu. Tā, piemēram, bāreņiem uz palīdzību jāpiesakās sešu mēnešu laikā pēc pilngadības sasniegšanas. Iesniegumā 2008. gadā norādīts, ka pašlaik mācās, tāpēc dzīvojamās platības jautājuma izskatīšanu lūdz atlikt līdz 2011. gadam; persona strādā Anglijā, kad atgriezīsies, mums piezvanīšot; kāds cits dzīvokļa piešķiršanu lūdza atlikt līdz 2010. gada jūnijam, bet jūnijā no piedāvātā dzīvokļa K.Barona ielā 12 atteicās… Šādu gadījumu nav mazums, līdz ar to iznāk, ka dzīvokļu rindas apjoms neatbilst reālajai situācijai, proti, šis cilvēks rindā ir, taču dzīvoklis pašlaik viņam vajadzīgs nav. Acīmredzot tas, ka persona reģistrējusies rindā, sniedz tai drošības sajūtu, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldībai dzīvojamā platība viņam ir jānodrošina,» situāciju raksturo A.Rublis. Tieši bāreņi un bez vecāku gādības palikušie veido lielāko dzīvokļu rindas daļu – uz dzīvojamo platību pašlaik pretendē 51 persona no šīs grupas. Pēc soda izciešanas ieslodzījuma vietā dzīvojamās platības piešķiršanu gaida 11 cilvēki, septiņi ir denacionalizēto māju īrnieki un tikpat to, kam kopš uzņemšanas rindā ir mainījies statuss, tas ir, cilvēki, kuri uz šo pašvaldības palīdzību saskaņā ar pēdējiem grozījumiem saistošajos noteikumos vairs nevar pretendēt, tomēr savulaik pieņemtais lēmums ir spēkā.
Pieprasītākie – bez ērtībām «Pieprasītākie ir nelieli dzīvokļi, vēlams, ar daļējām ērtībām vai bez tām, jo tā īrniekiem ir iespēja ietaupīt līdzekļus par komunālajiem pakalpojumiem. 32 personas, kuras no pašvaldības jau īrē dzīvokli, pretendē uz dzīvojamās platības maiņu. Jāatzīst gan, ka turpmāk nelabiekārtotus dzīvokļus piedāvāt varēsim aizvien mazāk, jo lielākoties mājas, kurās tos varētu iegādāties, ir sliktā stāvoklī, un tas savukārt nozīmē, ka pašvaldībai būtu nepieciešami papildu līdzekļi, lai tos savestu pienācīgā kārtībā,» spriež A.Rublis.
Pagājušajā gadā pašvaldība dzīvokli piešķīrusi 53 personām, 2009. un 2008. gadā attiecīgi 86 un 81. Taču A.Rublis akcentē, ka piešķirto dzīvokļu skaita sarukums jāvērtē ekonomiskās situācijas kontekstā, proti, pirms četriem pieciem gadiem pašvaldība savā īpašumā vēl iegādājās papildu dzīvokļus, taču pēdējo gadu laikā finansiālu apstākļu dēļ tas diemžēl nav bijis iespējams.
Tieši tādēļ jo aktuālāks ir jautājums par esošo dzīvokļu uzturēšanu labā stāvoklī, kam uzmanība tiek pievērsta arī apsekošanu laikā. Jāatzīst gan – kaut arī īres līgumā noteikts, ka īrnieks nedrīkst pasliktināt dzīvokļa vērtību, praksē diemžēl nākas sastapties ar īrnieku nolaidību. Pirms dzīvokli izīrēt nākamajai personai, pašvaldība par saviem līdzekļiem veic nepieciešamos darbus, lai dzīvoklis būtu derīgs dzīvošanai, vajadzības gadījumā nomainot santehniku, durvis, taču tas, cik apzinīgi dzīvoklis tiks uzturēts turpmāk, atkarīgs no paša īrnieka attieksmes, kas, jāatzīst, ne vienmēr ir atbildīga. «Mēs apsekošanas laikā varam tikai apelēt pie īrnieka sirdsapziņas, aicināt dzīvesvietu uzturēt kaut elementārā kārtībā – citu tiesību mums nav,» stāsta S.Beļaka.
Acīmredzot ne visi iedzīvotāji, kas var pretendēt uz pašvaldības atbalstu dzīvokļa jautājumu risināšanā, novērtē šo palīdzību. Tiesa gan – uzrunātie īrnieki vārdos visi kā viens apgalvo, ka novērtē šo palīdzību un ir pateicīgi pašvaldībai par nodrošināto mājvietu, sola atbildīgāk izturēties gan pret izīrēto īpašumu, gan pret saistībām, tomēr praksē, visticamāk, to īstenos tikai retais no viņiem. «Tas tikai apliecina, ka nepieciešami grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos Nr.108 «Jelgavas pašvaldības palīdzības dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā sniegšanas kārtība», tos aktualizējot atbilstoši reālajai situācijai. Visticamāk, tādējādi būs iespējams samazināt arī rindu uz pašvaldības dzīvokļiem un nodrošināt to, ka pašvaldības palīdzība netiks izmantota ļaunprātīgi, bet gan to saņems cilvēki, kuriem tā patiesi nepieciešama,» spriež A.Rublis.
Foto: Ivars Veiliņš
15.1 °C,
3.3 m/s,
95.7 % 
15.1 °C,
3.3 m/s,
95.7 %