26.5 °C, 2.2 m/s, 49 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaKonkurētspējīgs atalgojums ir 330 lati?!
Konkurētspējīgs atalgojums ir 330 lati?!
08/12/2012

Diezgan bieži darba sludinājumos figurē jēdziens «konkurētspējīgs atalgojums», ko potenciālajiem darbiniekiem piedāvā darba devējs. Kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma? Vai darba devējs un darba ņēmējs šo jēdzienu izprot vienādi?

Ilze Knusle-Jankevica

Diezgan bieži darba sludinājumos figurē jēdziens
«konkurētspējīgs atalgojums», ko potenciālajiem darbiniekiem
piedāvā darba devējs. Kas slēpjas aiz šī vārdu salikuma? Vai darba
devējs un darba ņēmējs šo jēdzienu izprot vienādi?

«Mūsu skatījumā konkurētspējīgs atalgojums ir tāds atalgojums, kas
tieši tāda veida amatā ir viens no augstākajiem Latvijā. Piemēram,
ja noliktavas vadītājs 20 citās firmās saņemtu x latus, tad pie
mums viņa atalgojums būs x + 10 procenti + sociālās garantijas,
darba apģērbs, siltas dušas un labi darba apstākļi. Atalgojums būs
tāds, lai motivētu darbinieku savu darbu darīt labi,» savu pozīciju
skaidro plastmasas cauruļu ražotāja SIA «Evopipes» valdes
priekšsēdētājs Edgars Viļķins. Lai gan «Jelgavas Vēstnesis»
uzrunāja daudz un dažādu nozaru Jelgavas uzņēmumus, to, kuri bija
gatavi iesaistīties diskusijā par šo tēmu, bija ļoti maz. Un arī
tie, kuri bija gatavi, aprobežojās ar visai skopām frāzēm: vairums
norāda, ka, viņuprāt, konkurētspējīgs atalgojums ir apmēram tāds
pats kā nozarē vidēji valstī, bet konkrētus skaitļus nosaukt gan
atsakās. Tātad darba meklētājam, ieraugot sludinājumā, ka tiek
piedāvāts «konkurētspējīgs atalgojums», jāatrod, cik šajā nozarē ir
vidējā alga valstī, un tā būs summa, ar ko viņš aptuveni var
rēķināties.

Kods, lai nosargātu komercnoslēpumu
Daudzos uzņēmumos darbinieks, parakstot darba līgumu, apņemas
neizpaust trešajām pusēm informāciju par savu atalgojumu – šī
informācija ir konfidenciāla. «Mūsu uzņēmumā atalgojums nav
publiskas apspriešanas tēma, bet vienošanās ar katru darbinieku
individuāli par veicamo darbu un saņemamo atalgojumu. Tas pasargā
no liekām un nevajadzīgām emocijām,» norāda SIA «Jelgavas
tipogrāfija» valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis. Viņš arī min, ka
darba sludinājumos atalgojumu nenorāda, jo atalgojums nav amatam,
bet konkrētam cilvēkam – tas ir atkarīgs no cilvēka pieredzes,
kvalifikācijas un darbaspējām. Tāpēc esot arī gadījumi, kad vienādā
amatā darbinieki saņem atšķirīgu algu.

Jāpiebilst, ka personāla atlases kompānija «CV-Online Latvia» ir
veikusi aptauju par to, vai cilvēkiem ir svarīgi zināt, kāda būs
alga konkrētā vakancē. Kaut gan likums neprasa, lai darba
sludinājumos būtu norādīts piedāvātais atalgojums, darba meklētāji
to tur ļoti gribētu redzēt. Savukārt darba devēji atrunājas ar to,
ka tādā veidā tiek saglabāta konfidencialitāte – lai konkrētās
vakances atalgojuma apmēru neuzzinātu konkurenti un uzņēmumā jau
strādājošie. Nav arī izslēgts, ka viņi baidās: darbinieks,
uzzinājis, ka konkurējošais uzņēmums maksā vairāk, aizies no viņa,
bet vietā atrast citu nebūs nemaz tik viegli.

Kas būtiskāks: algas lielums vai stabilitāte?
«WorkingDay Latvia» veica pētījumu, lai noskaidrotu iekārojamākos
darba devējus. «WorkingDay Latvia» valdes priekšsēdētājs Tomass
Barilo secina: pirms krīzes viennozīmīgi darba ņēmēji vispirms
skatījās, kāds ir atalgojums, bet krīzes laikā šo kritēriju
nomainīja cits – uzņēmuma stabilitāte. Tagad, kad ekonomiskā
situācija sāk uzlaboties, atkal arvien lielāks akcents tiek likts
tieši uz atalgojumu. «Krīzes rezultātā daļai darba ņēmēju ambīcijas
ir gājušas mazumā, bet, runājot par atalgojumu, ir būtiska
atšķirība starp Rīgu un pārējo Latviju. Piemēram, Rīgā ražošanā
strādnieks nestrādās, ja nesaņems «uz rokas» 300 – 400 latus, bet
domāju, ka citviet Latvijā atalgojumu nosaka darba devējs,» viņš
spriež, piebilstot, ka tas ir cieši saistīts ar izdzīvošanas
minimumu, kas katrā vietā atšķiras. Īpaša kategorija ir cilvēki,
kuri strādājuši ārzemēs un nu atgriežas – tur algas bija augstākas,
bet arī izdzīvošana – dārgāka, taču to darba ņēmējs kaut kā
neparēķina un vēlas te saņemt adekvātu atalgojumu latos.

To, ka darbinieki novērtē uzņēmuma stabilitāti, apliecina arī
E.Viļķins. «Varbūt aiz stūra piedāvā par pieciem latiem lielāku
algu, bet cilvēks, kurš domā ilgtermiņā, izvērtē, cik stabils ir
uzņēmums, vai nekavēsies algu izmaksa, kas vēl tiek piedāvāts.»
Viņa vadītajā uzņēmumā vislielākā kadru mainība ir zemāk
kvalificētajam darbaspēkam, bet tas ne vienmēr ir saistīts ar
atalgojumu. Viņaprāt, te noteicošais ir cilvēka izglītības līmenis
un dzīves uztvere. «Šādi cilvēki vienkārši atļaujas nenākt uz darbu
vai kavēt un uzskata, ka viņiem alga pienākas par to, ka viņi
vienkārši nāk uz darbu. Protams, ka uzņēmums nav ieinteresēts turēt
tādus darbiniekus,» tā viņš.

Arī desmit lati var būt daudz
«Evopipes» zemākās kvalifikācijas darbinieki, piemēram, iepakotāji,
pēc nodokļu nomaksas saņem 400 latus. Jo augstākas kvalifikācijas
darbinieks, jo lielāks atalgojums. Kopumā atalgojums uzņēmumā ir
otrais augstākais būvmateriālu ražotāju nozarē Latvijā. «Jelgavas
kontekstā augstākais atalgojums ir «AKG Thermotechnik Lettland» –
tur vidējā alga ir par desmit latiem lielāka nekā pie mums, bet tur
ir pārsvarā roku darbs un tas ir indīgāks, tāpēc es uzskatu, ka pie
mums atalgojums ir konkurētspējīgāks,» vērtē E.Viļķins, norādot, ka
būtiska ir uzņēmuma un darba ņēmēja ilgtermiņa sadarbība: darba
devējs liek darbiniekam sajusties novērtētam un vajadzīgam, bet
darbinieks ir lojāls uzņēmumam un visa mūža garumā pilnveido savas
prasmes. Tieši tāpēc «Evopipes» regulāri tiek veikta algu
indeksācija un paceltas algas. «Pēdējos divus gadus inflācija
Latvijā bija septiņi procenti, bet mēs pagājušogad pacēlām algas
par 10 procentiem,» viņš atklāj uzņēmuma atalgojuma politiku. Tāpat
šajā uzņēmumā ir sistēma – jo ilgāk darbinieks te strādā, jo
lielāka viņam alga – par katru nostrādāto gadu tiek maksātas
piemaksas.

«Algu nenosaka vēlme maksāt vai nemaksāt»
Vairums ražošanas uzņēmumu uzsver, ka algu var pacelt tikai tad, ja
tiek kāpināts darba ražīgums. «Konkurētspējīgu atalgojumu nosaka
spēja pārdot saražoto produktu, nevis uzņēmuma vēlme maksāt vai
nemaksāt. Es nevaru logu kalkulācijā ielikt algu tūkstoti latu –
tad es nevienu logu nepārdošu, nevarēšu algu samaksāt un,
visticamāk, vispār bankrotēšu,» stāsta logu ražotnes «Flora»
vadītājs Māris Bušs, uzsverot, ka valdība, runājot par darba vietu
radīšanu un ekonomikas izaugsmi, nesaprot to, ka uzņēmēji vienkārši
nav spējīgi maksāt lielās algas. Šajā uzņēmumā aktīvajā sezonā
labākie darbinieki «uz rokas» saņem 400 – 600 latus, bet
palīgstrādnieki strādā par minimālo algu, kas šobrīd Latvijā ir 200
lati. M.Bušs spriež, ka arvien mazāk ir tādu darba meklētāju, kuri
pēc vidusskolas vai par ķerras stumšanu grib 500 latus «uz rokas»,
un, viņaprāt, tas ir krīzes pozitīvais aspekts – cilvēki sāk
saprast, ka alga ir jānopelna un nauda būs, ja būs darbs.

«Nauda – tāda, darbs – tāds, ja nepatīk, vari
staigāt»

Uzņēmumiem, kuru pārstāvētajām nozarēm ir sezonāls raksturs, ir
grūti vai pat neiespējami nodrošināt nepārtraukti darbu, tāpēc arī
atalgojuma sistēma tajos ir citādāka. Ceļu būvniecības kompānijas
«Igate» valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns stāsta, ka uzņēmumā ir
sistēma: darbiniekam tiek izmaksāts tas, ko viņš ar savu darbu
nopelna, un tas, kā šo naudu tērēt, ir katra paša darīšana. «Katras
sezonas noslēgumā velkam kopā galus, lai izlemtu, ko darīt ziemā,
kad darba praktiski nav. Arī nupat mums bija šāda saruna. Sausais
atlikums ir tāds: vasarā darbinieki ir saņēmuši par daudz, krietni
virs vidējās algas valstī, tāpēc tagad četrus mēnešus viņus vairs
neatbalstīsim,» viņš stāsta.

Uz jautājumu, vai strādājošos apmierina šī sistēma, M.Peilāns
atbild, ka, viņaprāt, tie, kurus tas neapmierina, maina darbu vai
pamet valsti, bet, ja cilvēki joprojām pie viņa strādā, tātad ir
mierā ar noteikumiem. Tiesa, cilvēki ir dažādi un ne katrs prot
naudu pietaupīt un sarēķināt, lai viņam pietiktu arī tukšajā laikā,
tāpēc ir arī tādi, kas ziemā dodas peļņā uz ārvalstīm, un ne
vienmēr visi aizbraucēji atgriežas. Bet pagaidām uzņēmumam nav
problēmu atrast darbaspēku. «Pie mums ir tā – pasakām darbiniekam,
ka nauda būs tik, jādara – tas: vai nu viņš dara, vai var staigāt,»
diezgan strikts ir «Igates» vadītājs. Pamatā tiek maksāts par
kvadrātmetru, bet, ja darbs ir sarežģītāks, tiek piemēroti
koeficienti, papildus tiek apmaksāts arī virsstundu darbs.
M.Peilāns spriež, ka viņa vadītajā uzņēmumā atalgojums ir
konkurētspējīgs, bet konkrētus skaitļus gan nesauc.
«Konkurētspējīgs atalgojums ir tāds, lai mēs kā uzņēmums ar saviem
darbiniekiem varētu izdarīt kvalitatīvi un ātri tos darbus, ko esam
apņēmušies, un darbinieki par to saņemtu tik, lai nebūtu jāiet pie
konkurentiem vai jābrauc prom no valsts,» tā M.Peilāns piebilstot,
ka bez atalgojuma ir arī papildu bonusi, kas nav mazsvarīgi.

Stiepjams jēdziens
Secinājums ir viens: katram jēdziens «konkurētspējīgs» atalgojums»
nozīmē ko citu – tas ir atkarīgs no cilvēka dzīves vietas un stila,
izglītības, prasmēm un darba spējām, nozares, kurā viņš vai
uzņēmums darbojas, un profesijas. Piemēram, virkne valsts pārvaldē
strādājošo šobrīd saņem ap 200 latiem un būtu priecīgi, ja algu pēc
nodokļu nomaksas paceltu līdz 400 latiem. Pēc Centrālās statistikas
pārvaldes datiem, Latvijā pērn vidējā strādājošā alga «uz rokas»
bija 330 lati, bet iztikas minimums – 173 lati. Ja parēķinām, cik
maksā pārtika, kādi ir komunālie maksājumi, ja vēl jāmaksā īres
maksa vai kredīts par dzīvokli, nepieciešams transports,
medikamenti, maz ticams, ka ir daudz tādu, kas par šādām summām
prot un var izdzīvot. Ja nu vienīgi pensionāri, kuri jau nereti
masu medijos tiek dēvēti par īsteniem izdzīvotājiem.

Vai būs, kas strādā par 330 latiem?
Daudzi, nespēdami izdzīvot Latvijā, dodas darba meklējumos uz
ārvalstīm. Laikā no 2000. līdz 2011. gada sākumam Latvijas
iedzīvotāju skaits samazinājās par aptuveni 300 000, pagājušajā
gadā vien aizplūda 23 tūkstoši, liecina Latvijas Universitātes
profesora Mihaila Hazana pētījums par Latvijas demogrāfisko
situāciju, kas publiskots šī gada martā. «Ilgākā perspektīvā –
piecu gadu laikā – Latvijā plāno atgriezties tikai aptuveni 20
procenti emigrantu,» tajā teikts, un arī valdība beidzot apvērusi,
ka jādomā, kā aizbraukušos atgriezt atpakaļ. Jau kādu laiku tiek
runāts par reemigrācijas plānu, kurā galvenais akcents tiek likts
uz jaunām darba vietām, bet atklāts paliek jautājums: vai būs to,
kuri šajās darba vietās strādās par «konkurētspējīgo atalgojumu»,
ja tas būs vidējās algas apmērā – 330 lati?!

Komentāri

SIA «Glaskon»: «Atalgojumam jābūt tādam, lai nodrošinātu
kvalificētiem strādniekiem pienācīgu dzīves līmeni par kvalitatīvi
padarītu darbu. Bet diemžēl mūsu, Latvijas, apstākļos tas ne
vienmēr ir reāli.»

«Jelgavas tipogrāfija»: «Algu absolūtos apmērus tomēr labprāt
neatklāšu, taču varu droši teikt, ka vidējā alga uzņēmumā pārsniedz
vidējo algu valstī (šobrīd varētu būt ap 470 Ls/mēnesī). Mēs
runājam par bruto algu.»

SIA «Kulk»: «Ja vidējā alga valstī mūsu nozarē ir 300 – 400
lati, tad mēs nevaram maksāt vairāk vai mazāk.»

«Velis-A»: «Konkurētspējīgs atalgojums mūsu uzņēmumā un Latvijā
ir tāds, par kuru attiecīgās specialitātes un specializācijas
darbinieks piekrīt strādāt.»

Ģimenes restorāns «Hercogs»: «Manā uzņēmumā atalgojums ir
atbilstoši katra darbinieka statusam, bet algas krasi neatšķiras no
Rīgas atalgojuma. Vidējā alga Rīgā viesmīlim ir 1,50 – 2 Ls/h,
pavāram – 2 Ls/h.»

Ilustrācija: Raitis Supe