Pārvadājumu nozarē Latvijā novērojams profesionālu transportlīdzekļu vadītāju deficīts – kā norāda autopārvadātāju asociācijas «Latvijas auto» prezidents Valdis Trēziņš, šobrīd trūkst apmēram pieci procenti no nepieciešamajiem autovadītājiem: 1200 kravas automašīnu vadītāji un 120 autobusu vadītāji. Tas licis sarosīties nozares spēlētājiem – nu arī Jelgavā parādās piedāvājumi iegūt lielo kategoriju vadītāja apliecību. Savukārt pašvaldība, reaģējot uz gaidāmo mācību kravas mašīnu un autobusu pieplūdumu pilsētas ielās, plāno noteikt ierobežojumus, lai vismaz pīķa stundās netiktu papildus noslogota pilsētas centrālā iela.
Ilze Knusle-Jankevica
Autopārvadātāju asociācijas prezidents norāda, ka pašlaik valstī nepieciešamais profesionālo autovadītāju skaits tiek lēsts ap 25 100, bet apmēram pieci procenti joprojām trūkst. Cēloņi tam, viņaprāt, ir vairāki: demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, darbaspēka aizplūde uz citām valstīm, autovadītāju novecošanās, nepietiekama jauno kadru sagatavošana, zems profesijas prestižs, smagi darba apstākļi un neadekvāta darba samaksa, īpaši autobusu vadītājiem, augstas profesionālās prasības un sarežģīts, dārgs un ilgstošs process atbilstošo kategoriju iegūšanai.
Lai problēmu kaut kā risinātu, atsevišķi nozares uzņēmumi, saprotot, ka tehnika ir dārga un autoskolas vienas to pavilkt nespēj, pastiprināti sākuši strādāt tieši pie kadru izglītošanas un sagatavošanas. Viens no tiem ir Latvijas lielākais kravu pārvadātājs SIA «Kreiss», kas sadarbībā ar «Citu autoskolu» tagad arī Jelgavā apmācīs kravas automašīnu vadītājus. «Mūsu uzņēmums ir izveidojis Tālbraucēju akadēmiju, kuras mērķis ir sagatavot profesionālus autovadītājus. Domājot par nozari kopumā, esam arī panākuši, ka CSDD var kārtot eksāmenu ar puspiekabi, nevis piekabi, kā tas bija līdz šim, jo pārvadājumu nozarē apmēram 80 procentos tiek izmantotas tieši puspiekabes jeb tā sauktās fūres,» norāda SIA «Kreiss» Autovadītāju kvalifikācijas nodaļas vadītājs Ainārs Grundmanis. Viņš uzsver, ka šis aspekts ir ļoti būtisks uzņēmumiem, jo autovadītāji, kas tikko ieguvuši tiesības un kārtojuši eksāmenus ar piekabi, ir vēl jāapmāca braukt ar fūri, jo tehnika un manevri būtiski atšķiras, bet biznesā, kur ir svarīgi piegādāt laikā kravu, kas nereti ir vērtīgāka pat par pašu tehniku, ir svarīgi braukt precīzi, droši, ekonomiski.
SIA «Kreiss», atverot Jelgavā Tālbraucēju akadēmijas filiāli, cer vismaz daļēji aizpildīt savas vakances. Pašlaik uzņēmumā ir 760 tehnikas vienības, bet pastāvīgi tiek iepirkta jauna tehnika. A.Grundmanis norāda, ka šogad uz jaunajām mašīnām vien vidēji mēnesī nepieciešami 30 jauni vadītāji. Labākajiem Tālbraucēju akadēmijas absolventiem tiek piedāvāts darbs «Kreisā», tomēr uzņēmums apzinās, ka ne jau visi paliks strādāt pie viņiem. Jāpiebilst, ka šobrīd uzņēmumā strādā ap simts jelgavnieku.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka līdzīga ideja radusies arī SIA «Droša braukšanas skola», kas sadarbībā ar autobusu ražotni «Amo Plant» izveidojusi filiāli Jelgavā. Jaunā filiāle darbu sāks, tiklīdz no CSDD būs saņemta licence. Pirmo grupu plānots nokomplektēt no «Amo Plant» darbiniekiem, kam nepieciešams paaugstināt kvalifikāciju. Plašākai auditorijai Drošas braukšanas skolas pakalpojumi varētu būt pieejami no februāra otrās puses.
Jāatgādina, ka no šā gada spēkā stājušās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas paredz: lai strādātu par profesionālu autovadītāju, nepieciešams profesionālās kompetences apliecinājums jeb 95. kods, kas ir derīgs piecus gadus. Līdz ar to, paredzot ielās mācību kravas mašīnu skaita pieaugumu, pašvaldība plāno noteikt ierobežojumus. «Pašvaldība lems, kā sakārtot šo jautājumu, lai vismaz pīķa stundās mācību kravas automašīnas neradītu papildu sastrēgumus pilsētas centrālajā ielā,» norāda Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš piebilst, ka šos jautājumus paredzēts pārrunāt gan ar CSDD, gan autoskolām, kas piedāvās kravas automašīnu vadītāju apmācības, bet pēc tam priekšlikumi vēl jāapstiprina Satiksmes kustības drošības komisijā.
Foto: Ivars Veiliņš