«Latvijas sabiedrība dalās trīs grupās: tie, kas ražo, tie, kas pērk, un tie, kas ražo un pērk. Šī ideja ir tik lipīga, ka arī es iedvesmojos un dāvanas draugiem gatavoju pati, lai cik šķības un greizas tās arī sanāktu,» iedvesmojot 6. Zemgales mājražotāju un amatnieku kontaktbiržas dalībniekus Jelgavā uzrunāja TV personība Baiba Sipeniece-Gavare.
Viņa stāsta, ka arī pati ir iecienījusi roku darinājumus, meistaru darbus, un tas izpaužas ne tikai Baibas garderobē un aksesuāros. «Esmu ļoti iecienījusi paštaisītos saldumus maršmelovus un nu tos cītīgi sūtu arī saviem draugiem uz Čikāgu ASV, kur biju tos aizvedusi, reiz ciemojoties. Nu tie izkonkurējuši «Laimas» šokolādi. Tas ir tik garšīgs, ka esam gatavi ikreiz melot, ka tas, ko sūtām, nav ēdams, likt necaurspīdīgos maisiņos – gluži kā kontrabandu,» tā B.Sipeniece-Gavare.
Viņa uzsver, ka tas, ko mēs katrs darām, veido mūsu valsti un padara to vērtīgu. «Saprotu cilvēkus, kuri reizēm padodas un nokar galvu, bet jāpriecājas par to, kas mums ir – skaista zeme, labi ļaudis un iespēja darīt to, kas pašiem patīk,» stāsta B.Sipeniece-Gavare, piebilstot, ka viņas darbs ir radīt emocijas un iedvesmot citus. «Ir rinda cilvēku, kas ražo to, ko var baudīt tikai šajā mirklī. Ja neizdodas realizēt gribēto, atlikusī enerģija sākt degt un gruzdēt viņos iekšā,» spriež B.Sipeniece-Gavare, norādot: tas, ja saražoto preci var uzglabāt ilgāk un neiztirgoto piedāvāt no tirdziņa uz tirdziņu, savā ziņā ir pluss.
Par vislielāko vērtību viņa uzskata iespēju darīt to, kas katram visvairāk patīk, jo tas dara viņu laimīgu. «Man pazīstama sieviete strādāja bankā. Viņa bija tāda kā apdzisusi un teica, ka viņai nepatīk strādāt bankā – nepatīk, ka ir atkarīga no daudzu cilvēku lēmumiem, ka viņas darbs ikdienā nav redzams. Pēc kāda laika nejauši satiku viņu Rīgā, Doma laukumā, tirgojam ļoti skaistas rokassprādzes. Lai gan man jau ap rokām dažas bija, nespēju nolaist acis no tām. Es viņai jautāju, ko viņa te dara. Viņa atbildēja, ka nolēma pamest siltu vietu un iet nezināmajā, toties tagad rītos ceļas ar prieku, arī pēc nostrādāšanās kā sunim neizjūt pārgurumu un ir laimīga,» stāsta B.Sipeniece-Gavare.
Viņa atzīst, ka daudzi mūsu darinājumi ir tā vērti, lai atrastos vissmalkākajās un dārgākajās bodītēs Milānā, Parīzē vai kur citur, tāpēc ikvienam mājražotājam un amatniekam novēl, lai viņu preces ierauga arī aiz mūsu valsts robežām. «Un tā mēs katrs varam kļūt par Latvijas vēstniekiem,» tā B.Sipeniece-Gavare.
Foto: Austris Auziņš