Pirms gadiem tā sauktajās dārzkopības sabiedrībās jeb mazdārziņu rajonos dzīve kūsāja tikai vasarās, jo pilsētnieki sabrauca uz savām dāčām, lai atpūstos no pilsētas steigas, parušinātos dārzā, uzceptu gaļu, novāktu ražu. Blakus viena pie otras uz nelieliem zemes pleķīšiem slējās mazas būdiņas, stikla vai plēves siltumnīcas, iekopti dārziņi… Šodien aina ir pavisam cita – starp necilajām dārza būdiņām uzceltas īstas un dažviet pat vērienīgas privātmājas, un dzīve te notiek visu cauru gadu. Paši iedzīvotāji lēš, ka ar katru gadu pastāvīgi dzīvojošo cilvēku skaits te tikai pieaug. «Jelgavas Vēstnesis» skaidro, kas tad šobrīd notiek tautā saukto dāču rajonos un kālab cilvēki nosliekušies par labu pastāvīgai dzīvei mazdārziņu rajonā.