Valstī nenomaksāto nodokļu parāds 2014. gadā ir 1,4 miljardi eiro. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone norāda, ka būtiskas problēmas ir galvenokārt divās nodokļu pozīcijās – uzņēmumu ienākumu nodoklis un valsts dividendes –, taču ēnu ekonomikas apkarošanā iezīmējusies jauna būtiska problēma – komersanti krāpniecības nolūkos iejaucas kases aparātu darbībā.
Ligita Vaita
Šodien Jelgavas uzņēmējiem tika organizēta tikšanās ar VID ģenerāldirektori I. Pētersoni, lai pārrunātu problēmjautājumus, kas satrauc uzņēmējus. Pašlaik vidējiem un mazajiem uzņēmumiem visvairāk problēmu sagādā kases aparātu piemērošana jauno MK noteikumu prasībām, kas daļā uzņēmumu paredzēs ieviest jauna tipa – hibrīdkases aparātu –ieviešanu.
Ieskicējot situāciju nodokļu jomā kopumā, I.Pētersone uzsver, ka situācija nodokļu ieņēmumos ir stabilizējusies, tomēr joprojām ir divas problemātiskas sadaļas, kur nodokļi nepildās, kā paredzēts – uzņēmēju ieņēmumu nodoklis un valsts dividendes. Turpretī iedzīvotāju ienākumu nodoklis, sociālais nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis pildās pēc plāna.
Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore uzsvēra divas aktualitātes – cīņu ar ēnu ekonomiku, sevišķi iezīmējot tādas nozares kā transportu, zobārstniecību un skaistumkopšanu, un stingrāku kases aparātu darbību uzskaiti. Uzņēmējiem aktuālāks ir tieši otrais temats – jaunās kases aparātu prasības.
VID ģenerāldirektore uzsver, ka kases aparātu uzskaite un kontrolēšana šobrīd VID ir aktuāls temats, jo novēroti jauni krāpniecības gadījumi, kad komersanti ir iejaukušies kases aparātu darbībā. «Šeit vairs nav runa par neizsistiem čekiem, bet gan vēl nopietnākiem pārkāpumiem lielos apmēros. Šogad deviņos mēnešos esam pārbaudījuši 971 uzņēmumu, no kuriem 82 procentos gadījumu ir konstatēti pārkāpumi kases uzskaitē. Turklāt pusē no šiem gadījumiem komersanti ir iejaukušies kases aparātu datu programmās,» situācija ieskicē I.Pētersone.
Patlaban pieņemti jauni MK noteikumi Nr.95 Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību un to tehniskajām prasībām, kas paredz izmaiņas kases aparātu uzskaitē un prasībās. Noteikumi stāsies spēkā nākamā gada aprīlī, taču jau tagad uzņēmējiem ir gana daudz neskaidrību.
Jelgavas Autobusu parka valdes loceklis Pēteris Salkazanovs ieskicēja problēmu, ka arī autobusos norēķinu apjoms varētu norādīt, ka nepieciešams ieviest hobrīdkasesaparātu sistēmas, kas nozīmē, ka tiktu lieki tērēti valsts līdzekļi. VID ģenerāldirektore norāda, ka transporta nozarei ir piešķirti vairāki izņēmumi, tāpēc, visticamāk, tā varēs turpināt darboties ar līdzšinējiem kases aparātiem.
Jelgavas tirgus direktors Valdis Labanovskis norādīja, ka daudz būtiskāk būtu nevis kontrolēt mazo uzņēmēju kases aparātus, bet gan iejaukties lielo veikalu ķēžu darbībā, kas veikalos ievieš nepārtrauktas akcijas. «Jā, akcijas, protams, samazina nodokļu ieņēmumus, taču mēs nevaram apgalvot, ka tādējādi uzņēmēji nodarbojas ar krāpniecību. Pēc uzrādītā pārdotā apjoma nodokļi tiek nomaksāti,» uzver VID ģenerāldirektore.
Jāpiebilst, ka I.Pētersone paudusi apņēmību regulāri apmeklēt Latvijas reģionus, kur tikties ar uzņēmējiem un informēt par aktualitātēm nodokļu politikas jomā. Iepriekšējā vizīte Jelgavā bija šī gada aprīlī.
Foto: Krišjānis Grantiņš
Saistītā ziņa
VID ģenerāldirektore: «Būsim palīgs godprātīgajiem nodokļu maksātājiem»