15.2 °C, 2.9 m/s, 73.3 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaNo valsts cenšas atgūt vairāk līdzekļu
No valsts cenšas atgūt vairāk līdzekļu
15/02/2009

Iedzīvotāji aizvien aktīvāk izmanto likumā doto iespēju par sevi un tuviniekiem atgūt daļu no samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Šogad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Jelgavas nodaļā jau no janvāra sākuma veidojas rindas. 

Anna Afanasjeva
Iedzīvotāji aizvien aktīvāk
izmanto likumā doto iespēju par sevi un tuviniekiem atgūt daļu no
samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Šogad Valsts ieņēmumu
dienesta (VID) Jelgavas nodaļā jau no janvāra sākuma veidojas
rindas. 
Ir gadījumi, kad IIN maksātājam gada ienākumu deklarācija
obligāti nav jāiesniedz, bet viņa paša interesēs ir to izdarīt, lai
saņemtu atpakaļ pārmaksāto nodokļa daļu. 
Kad ir vērts iesniegt deklarāciju?
Uz jautājumu, kādos gadījumos cilvēkam tas būtu jādara,
Sandija Ātrena-Zaharčenoka no VID Zemgales reģionālās iestādes
(ZRI) biroja skaidro, ka gada ienākumu deklarāciju var iesniegt
visi iedzīvotāji, kas bijuši IIN maksātāji (strādājuši algotu
darbu, saņēmuši pensiju vai citus apliekamos ienākumus) un kuri
vēlas saņemt šī nodokļa pārmaksu. IIN pārmaksa var būt
izveidojusies, ja bijuši izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem
pakalpojumiem; ziedots vai dāvināts sabiedriskā labuma vai
reliģiskajām un budžeta iestādēm; veikti maksājumi privātajos
pensiju fondos vai par dzīvības apdrošināšanu, vai iegādātas
ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības; saņemta autoratlīdzība,
kurai izmaksas vietā nav piemēroti attaisnotie izdevumi. Tāpat tas
iespējams gadījumos, kad nodokļa maksātājs nav pilnībā izmantojis
gada neapliekamo minimumu un atvieglojumus. 
IIN pārmaksa rodas, ja cilvēks nav strādājis pilnu gadu un nav
izmantojis visu sev pienākošos ar IIN neapliekamo gada minimumu.
Arī tad, ja aizmāršības, darba vietas grāmatvedībā nenokārtoto
formalitāšu vai citu apstākļu dēļ nav izmantojis atvieglojumus par
apgādājamām personām. VID ZRI Jelgavas nodaļas Konsultāciju daļas
galvenā nodokļu inspektore Diāna Cīrule gadījumus raksturo no
praktiskā viedokļa. Piemēram, cilvēks strādājis no 2008. gada 1.
augusta līdz 31. decembrim. Par šo periodu viņam aprēķināta 840
latu alga. Tās aprēķinā izmantots neapliekamais minimums 400 latu
apmērā (5 mēneši x 80 lati), bet likumā noteiktais gada
neapliekamais minimums 2008. gadā bija 960 lati. Tādējādi
iedzīvotājam no neapliekamā minimuma par gadu nav piemērota daļa
560 latu apmērā. Iesniedzot deklarāciju, cilvēks no valsts atgūst
gada laikā samaksāto IIN 87,50 latu apmērā.
VID nodaļas ikdiena liecina, ka daļa iedzīvotāju neizprot
algas aprēķinu un IIN ieturēšanu no darba algas. Šī iemesla dēļ
algas nodokļu grāmatiņās ne vienmēr tiek ierakstīti bērni vai citas
apgādībā esošas personas. Līdz ar to, aprēķinot algu, netiek
izmantots atvieglojums. Piemēram, cilvēks strādājis visu pagājušo
gadu, bet viņa nodokļu grāmatiņā nav ierakstīts bērns, kas dzimis
2007. gada decembrī. Darba vietā, veicot algas aprēķinu,
atvieglojums par apgādībā esošu personu nav piemērots. Iesniedzot
gada ienākumu deklarāciju, tiek veikts pārrēķins, un summa, no
kuras ieturēts 25 procentu IIN, tiek samazināta par 672 latiem
(atvieglojums par apgādībā esošu personu 2008. gadā). Tādējādi
cilvēks var atgūt pārmaksātos 168 latus (25 procentus no 672
latiem).
Izglītības un ārstnieciskie 
izdevumi
Pie attaisnotajiem izdevumiem pieder tēriņi par augstākās
izglītības un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu
akreditētās Latvijas mācību iestādēs, kā arī apmācība darbā, amatā
vai nepieciešamo iemaņu, kvalifikācijas uzlabošanā. Savukārt
attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos iekļauti medicīniskie
pakalpojumi (arī pacienta iemaksa), zobārstniecība, plānotās
operācijas un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Šajos
tēriņos neiekļauj medicīnas ierīču, piemēram, briļļu, un
ārstniecības līdzekļu (zāļu, vitamīnu u.c.) iegādi, izņemot
izdevumus par veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai
izmantotajiem līdzekļiem, medicīnas ierīcēm un precēm, ko neapmaksā
Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra. 
Daļa izdevumu par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem
ir limitēti, to kopsumma nedrīkst pārsniegt 150 latus gadā par sevi
un katru apgādājamo atsevišķi. Šis ierobežojums neattiecas uz
izdevumiem par plānveida operācijām un zobārstniecības
pakalpojumiem, ieskaitot zobu protezēšanu. Tos deklarācijā drīkst
iekļaut pilnā apmērā. No šīs summas nodokļu maksātājam atlīdzina
izdevumus 25 procentu apmērā.
Deklarācijā var iekļaut arī ģimenes locekļu (vecāku,
vecvecāku, bērnu, mazbērnu, laulātā) izdevumus, kuru kopējā summa
taksācijas gada laikā IIN maksātājam un viņa ģimenes locekļiem
nepārsniedz 150 latus katram. Piemēram, ja vecākiem, kas saņem
pensiju, nav apliekamu ienākumu, viņu attaisnotos izdevumus var
iekļaut savā deklarācijā. Jāatceras, ka katra attaisnotos izdevumus
drīkst atskaitīt tikai vienu reizi. Proti, ja par ģimenes locekli
gadā par mācībām vai ārstniecību samaksāti, piemēram, 330 lati,
attaisnotajos izdevumos iekļaujami 150 lati tikai vienā
deklarācijā. Summu nevar sadalīt uz vairākiem ģimenes locekļiem,
lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokli no visas samaksātās
naudas. 
VID ZRI Jelgavas nodaļas vadītāja Daina Plone papildina, ka no
nākamā gada attaisnotie izdevumi par izglītību un medicīnu tiks
palielināti no 150 līdz 300 latiem. To apjoms nebija mainīts kopš
1995. gada un neatbilda pašreizējai situācijai. Ministru kabineta
noteikumi grozīti arī tādēļ, ka pašlaik izdevumos nav iekļauti
maksājumi par izglītības iegūšanu citās ES un Eiropas Ekonomikas
zonas valstīs. 
Nodaļas vadītāja atgādina, ka, deklarācijā iekļaujot ģimenes
locekļu attaisnotos izdevumus, par katru no viņiem jāaizpilda
atsevišķs pielikums, kā arī uzsver, ka likums pieļauj iespēju
iesniegt gada ienākumu deklarāciju ar tajā uzrādītajiem
attaisnotajiem izdevumiem par iepriekšējiem trīs gadiem. Agrāk to
varēja iesniegt tikai par iepriekšējo atskaites
periodu. 
Ziedojumi, pensiju 
un ieguldījumu fondi
Ja cilvēks ziedojis vai dāvinājis naudu vai citas lietas
valstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām
organizācijām, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas
statuss, un budžeta iestādēm, arī šīs summas var iekļaut gada
ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus. Pielikumi šiem
tēriņiem nav jāaizpilda, tie jāuzrāda deklarācijā. Atbilstoši
likumam deklarācijā var iekļaut ziedojumu apmēru, kas nepārsniedz
20 procentus no apliekamā ienākuma. 
Šī pati likme attiecas arī uz ieguldījumiem privātajos pensiju
fondos un apdrošināšanas maksājumiem. Piemēram, iedzīvotāja alga
pirms nodokļu nomaksas ir 300 latu mēnesī. Gadā tā veido 3600 latu.
Attaisnotajos izdevumos cilvēks gadā nevar iekļaut vairāk par 720
latiem. 
Apdrošināšanas maksājumus atbilstoši dzīvības apdrošināšanas
līgumam ar līdzekļu uzkrāšanu var iekļaut attaisnotajos izdevumos,
ja līgums ar apdrošinātāju noslēgts vismaz uz pieciem gadiem. Jau
pērn VID konstatēts, ka atsevišķi nodokļu maksātāji pēc līdzekļu
atmaksas ar apdrošinātāju lauzuši noslēgto līgumu. Šādos gadījumos
cilvēkam saņemtā nauda valstij jāatmaksā atpakaļ. Savukārt
ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas
attaisnotajos izdevumos var iekļaut ar nosacījumu, ja tā cilvēka
īpašumā bijusi vismaz piecus gadus.
Jo ātrāk izdarīs, jo ātrāk saņems
VID Jelgavas nodaļas statistika liecina, ka ar katru gadu
iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits aug. Speciālisti to
skaidro ar informētības līmeņa palielināšanos par attaisnotajiem
izdevumiem. Deklarāciju šajā gadījumā var iesniegt līdz gada
beigām. Ikdiena liecina, ka šogad iedzīvotāji vairāk rīkojas pēc
principa – jo ātrāk izdarīs, jo ātrāk pārmaksāto nodokli saņems
atpakaļ. 
D.Plone domā, ka šogad aktivitāte sākusies agrāk, jo cilvēku
rocība nav tāda kā iepriekš. VID nodaļa saņem arī daudz vairāk
iesniegumu ar lūgumu veselības vai finansiālo problēmu dēļ
pārskaitīt līdzekļus ātrāk nekā likumā noteiktajā trīs mēnešu
termiņā. «Cenšamies apmeklētājiem iet pretī, vienīgi dažkārt rodas
problēmas iesniegtajos dokumentos konstatēto nepilnību dēļ. Tad
atmaksa var ieilgt. Protams, strādājošo nodaļā ir tik, cik ir, ar
iedzīvotāju deklarāciju izskatīšanu nodarbojas astoņi darbinieki.
Tomēr likumā noteikto termiņu nekavējam,» raksturo D.Plone.
Novērojumi VID Jelgavas nodaļā liecina, ka vairums deklarāciju
iesniedzēju uzreiz nav gatavi dokumentu iesniegšanai. Vispirms viņi
gaida pārdesmit cilvēku garā rindā, lai izmantotu konsultantu
pakalpojumus. Viņu vidū ir arī tādi cilvēki, kas tikai dzirdējuši,
ka šeit var dabūt naudu, bet īsti pat nezina, par ko. 
D.Plone atzīst, ka, neraugoties uz pietiekami ilgo termiņu
(IIN atmaksa valstī sākās 1994. gadā), iedzīvotāju zināšanas par
deklarāciju aizpildīšanu būtiski nav uzlabojušās un liela daļa pat
nemēģina saviem spēkiem aizpildīt dokumentus. «Šķiet, tas vairāk ir
principa, nevis nezināšanas dēļ. Nerunāju par cilvēkiem cienījamos
gados, bet apmeklētājiem ar augstāko izglītību un jauniešiem, kas
negrib sevi piepūlēt. Deklarācijas atvieglotais variants, kas
jāaizpilda vairumā gadījumu, nav sarežģīts. Taču cilvēki necenšas
aizpildīt pat vārda un uzvārda daļu, nemaz nerunājot par pārējo.
Grib, lai visu izdara konsultants. Līdz ar to veidojas rindas un
sastrēgumi, jo nodaļā strādā tikai pieci konsultanti, turklāt
līdztekus šiem jautājumiem viņiem jārisina arī citi,» situāciju
raksturo nodaļas vadītāja, uzsverot, ka līdz 1. aprīlim
deklarācijas obligāti jāiesniedz saimnieciskās darbības veicējiem
un tiem, kas guvuši ienākumus ārvalstīs vai arī guvuši ienākumus,
kas apliekami ar IIN, bet nodoklis nav aprēķināts. Pārējie to var
darīt visa gada garumā, neradot liekus sastrēgumus un stresu ne
sev, ne VID darbiniekiem.
 
Vērtē
iedzīvotāji 
Larisa, grāmatvede: 
«Iespējams, šogad aizpildīšu deklarāciju, lai saņemtu atpakaļ
attaisnotos izdevumus. Pēdējo reizi to darīju pirms gadiem trim
četriem, kad bija lielāki izdevumi – atrados slimnīcā, apmeklēju
zobārstu. Kā cilvēkam, kurš pārzina grāmatvedību, deklarācijas
aizpildīšana grūtības nav sagādājusi. Taču par nodokļu uzraudzības
iestādes darbinieku attieksmi dzirdētas dažādas, ne vienmēr tās
labākās domas. Tas gan bijis par laiku pirms 2000. gada. Piemēram,
vīram, kurš tolaik kā bezdarbnieks gribēja saņemt atpakaļ
pienākošos līdzekļus no zobu labošanai iztērētās naudas, bija
jāuzklausa, kāpēc tik daudz iztērēts un kur cilvēkam bez darba var
būt tādi līdzekļi. Viņam tas bija nepatīkami, pat naudu vairs
negribēja saņemt, bija iespaids, ka bezdarbniekam jābūt nabadzīgam
cilvēkam bez jebkādiem uzkrājumiem, kurš nevar atļauties aiziet pie
zobārsta. Taču citādi problēmu nav bijis. Deklarācijas iesniedzam,
kad ir laiks, gada pirmajos mēnešos ne vienmēr to darām.»
Sergejs, strādā «Fortum
Jelgava»:
«Dokumentus par attaisnoto izdevumu saņemšanu aizpildu ne
pirmo gadu, taču katru reizi ir kādas problēmas ar dokumentiem, ko
pats esmu aizpildījis. No darba devēja izsniegtā paziņojuma par
veiktajām nodokļu iemaksām un saņemto atalgojumu ar pirmo reizi
visas ailes pareizi sarakstīt vēl nav izdevies – cipari nesakrīt ar
VID rīcībā esošajiem. Labi, ka nodaļas darbinieces ir atsaucīgas un
palīdz. Iesniedzu dokumentus gan par paša izmantotajiem medicīnas
pakalpojumiem, gan par līdzekļiem, ko sieva izlietoja izglītības
iegūšanai. Bez kopējās deklarācijas par ienākumiem katrai pozīcijai
vēl jāaizpilda atsevišķs pielikums. Papīru ir daudz, pašam to nav
viegli izdarīt. Laikam tāpēc pie konsultantiem tagad tik lielas
rindas. 
Pats pērn vairākus simtus latu iztērēju zobu labošanai. Jau
otro gadu tik daudz ieguldījumu tie prasījuši. Smejos: šī
pakalpojuma cenas ir tik augstas, ka tad, kad zobi būs kārtībā,
vairs nebūs, ko ar tiem ēst! Lai tā nenotiktu, iesniedzu
deklarāciju. Tā vismaz ceturto daļu ieguldīto līdzekļu varēšu
atgūt. Gadus trīs to jau esmu darījis. Ja summa nebūtu tik liela,
slinkums būtu stāvēt rindā. Uzņēmuma nodrošinātā veselības
apdrošināšanas polise diemžēl nesedz zobārstniecības izdevumus,
taču labi, ka tāda ir. Agrāk strādājošajiem vispār veselība nebija
apdrošināta.»
Olga, grāmatvede:
«Pati deklarācijas par attaisnoto izdevumu saņemšanu pēdējos
gados neesmu aizpildījusi, nav bijis vajadzības. Laikā, kad meita
vēl mācījās un es apmaksāju mācību maksu, pieprasīju ceturtās
izdevumu daļas atmaksu. Arī draudzenēm bieži nācies palīdzēt
aizpildīt veidlapas. Pašai kā grāmatvedei ar 20 gadu stāžu tas
nekad grūtības nav sagādājis. Citiem, kas ikdienā nesaskaras ar
finanšu lietām un dokumentiem kā tādiem, iespējams, ir
grūti. 
Tas, vai cilvēks iesniedz vai neiesniedz deklarāciju par
attaisnoto izdevumu atmaksu, pārsvarā atkarīgs no katras konkrētās
ģimenes rocības. Viens gadījumā, kad no valsts var saņemt atpakaļ
25 latus, neies pildīt papīrus un tērēt laiku iesniegšanai.
Savukārt citam tā ir liela nauda. Šajos laikos, kad apstākļi
daudziem kļūst smagāki, cilvēki daudz vairāk, domāju, pieprasīs no
valsts līdzekļu atmaksu. Pagaidām gan vēl ne draugiem, ne paziņām
deklarācijas neesmu palīdzējusi aizpildīt.»