3.4 °C, 4.1 m/s, 93 %

Ekonomika

Nost nenojauks, bet sodu var uzlikt
03/04/2008

Saimnieku attieksme pret māju nodošanu ekspluatācijā ir dažāda. Vieni to cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk, citi gaida, kad pabeigti visi darbi. Uzbūvētu māju, kas nav nodota ekspluatācijā, neviens nost nejauks, bet sodu par dzīvošanu šādā ēkā gan var uzlikt. Būvinspektorus vairāk satrauc nelegālā būvniecība – celtniecība bez būvatļaujas un tehniskā projekta. Par šiem pārkāpumiem sodu piespriež visbiežāk.

Anna Afanasjeva

Saimnieku attieksme pret māju nodošanu ekspluatācijā ir
dažāda. Vieni to cenšas izdarīt pēc iespējas ātrāk, citi gaida, kad
pabeigti visi darbi. Uzbūvētu māju, kas nav nodota ekspluatācijā,
neviens nost nejauks, bet sodu par dzīvošanu šādā ēkā gan var
uzlikt. Būvinspektorus vairāk satrauc nelegālā būvniecība –
celtniecība bez būvatļaujas un tehniskā projekta. Par šiem
pārkāpumiem sodu piespriež visbiežāk.

Jelgavnieks, kurš vēl pirms būvniecības buma iegādājies pademolētu
jaunbūvi, vēlējās noskaidrot, kā viņam pareizāk ēku nodot
ekspluatācijā un vai par to, ka šī procedūra ir pārāk ieilgusi,
viņam uzliks sodu. Māju ģimene apdzīvojot jau vairākus gadus.
Jelgavas pašvaldības Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina
skaidro, ka ēkas nenodošana ekspluatācijā agrāk nebija sodāma.
Tagad Administratīvo pārkāpumu kodeksā pie 152. panta iekļauts
papildinājums. Tajā norādīts, ka būvi nedrīkst ekspluatēt bez
būvniecības akta un par to var arī sodīt. Fiziskām personām soda
apmērs ir no 50 līdz 1000 latiem. «Kopš sodu ieviešanas Jelgavā ēku
īpašnieki pie atbildības saukti trīs gadījumos. Cilvēki, kas lasa
likumdošanu, tam sāk pievērst uzmanību,» ievērojusi Būvinspekcijas
vadītāja.

Likums jāizlasa
vismaz vienreiz
Liela daļa jaunbūvju īpašnieku Būvinspekcijas un Būvvaldes prasības
uzskata par birokrātiskām un dažkārt ne vien pirms procesa
uzsākšanas, bet arī būvniecības gaitā nejaudā iepazīties ar spēkā
esošajiem normatīvajiem aktiem. «Tomēr būvējot vai rekonstruējot
vismaz vienreiz ar būvniecību saistītā likumdošana – Būvniecības
likums, Vispārīgie būvnoteikumi un Jelgavas pašvaldības apbūves
noteikumi – ir jāizlasa arī privātmājas īpašniekam,» pēc pieredzes
secina N.Ļubina.
Ikdiena gan apliecina, ka tas biežāk notiek trešo personu ietekmē.
Piemēram, bankas, ja būvniecībai ņemts kredīts, prasa, lai noteiktā
termiņā ēku nodotu ekspluatācijā. Cilvēks pēdējā brīdī ierodas, lai
tiktu pie būves pieņemšanas akta, ko uzrādīt bankai. Kad noskaidro,
ka jāveic zināmi priekšdarbi un jāsagatavo noteikti dokumenti, ir
pārsteigts.
N.Ļubina atzīst, ka normatīvie akti, sevišķi pēc neatkarības
atjaunošanas ir mainījušies samērā bieži. Līdz ar to iedzīvotājiem
visām niansēm nav viegli izsekot. Joprojām daudzi domā, ka arī
privātmāju ekspluatācijā pieņem komisija, kā tas bija agrāk. Tolaik
lielāka loma bija cilvēciskajam faktoram. Tagad komisijas sastāvs
ir minimāls, bet nepieciešama virkne dokumentu, ko reglamentē
Ministru kabineta noteikumi par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
«Noteikumi ir nelieli, bet domāti visu veidu objektiem. Iespējams,
ne vienam vien, tos izlasot, paliek bail. Bet uz privātmājām
noteikumi attiecināmi saīsinātā variantā. Lai cilvēkiem būtu
vienkāršāk un ērtāk, atbilstoši tiem un pašvaldības saistošajiem
noteikumiem esmu izstrādājusi pilsētas iedzīvotājiem domātu
apliecinājuma veidlapu par būves gatavību ekspluatācijai. Tai
pievienota koncentrēta informācija, kurā uzskaitīti visi
nepieciešamie dokumenti objekta pieņemšanai ekspluatācijā. To bez
maksas var saņemt pašvaldības Informācijas aģentūrā domes ēkā.
Rūpīgi izlasot, situācija būs skaidra,» stāsta Būvinspekcijas
vadītāja. Ikdiena gan liecina, ka cilvēki necenšas visur
iedziļināties paši, grib, lai viņiem pastāsta un palīdz aizpildīt.
Šīs konsultācijas ir bez maksas un notiek pieņemšanas laikā.
Veidlapu par būves gatavību ekspluatācijai var izdrukāt arī no
interneta mājas lapas, kur pieejami likumdošanas akti
(www.likumi.lv).

Jābūt sadzīves
apstākļu minimumam
Likumdošanu par privātmāju nodošanu ekspluatācijā būvinspektore
uzskata par ļoti maigu. Dzīvojamo māju ekspluatācijā var nodot, ja
ir izbūvēta virtuve, tualete un viena dzīvojamā istaba –
nodrošināts minimums, lai cilvēks varētu dzīvot. Turklāt, piemēram,
sienām obligāti nav jābūt aplīmētām ar tapetēm vai noflīzētām.
Pietiek, ja ieklāts riģipsis. Protams, jābūt apkurei,
komunikācijām, labiekārtotai teritorijai no ielas puses. Ja
nodošana notiek ziemā, aktā līdz jūnija sākumam atļauj pabeigt
labiekārtošanas darbus.
Pašvaldības nodevas apmērs par ēkas pieņemšanu nesen mainījās,
tagad tas par privātmājas nodošanu ekspluatācijā ir 50 latu.
Jautājums jāizskata (jāizvērtē dokumenti, jāizbrauc uz vietas,
jāapstiprina akts) desmit dienās pēc dokumentu iesniegšanas.
Līdztekus apliecinājumam par būves gatavību ekspluatācijai
īpašniekam jāiesniedz arī citi dokumenti, tostarp Sabiedrības
veselības aģentūras atzinums, Valsts zemes dienesta sagatavotā
inventarizācijas lieta, aktualizēts situācijas un izbūvēto
inženierkomunikāciju topogrāfiskais uzmērījums, kā arī izziņas no
iestādēm, kas izdevušas tehniskos noteikumus darbu veikšanai
(piemēram, ūdensvada, gāzes ierīkošanai). Rekonstrukcijas gadījumā
tās nav nepieciešamas.
Inventarizācijas lieta ir derīga piecus gadus, ja būvē nav veiktas
izmaiņas. Pēdējā laikā šī pakalpojuma izmaksas augušas.
Topogrāfiskā materiāla nepieciešamību paredz pašvaldības saistošie
noteikumi. To veic mērniecības uzņēmumi. Tajā redzams komunikāciju
izvietojums, atbilstība projektam u.c. Šī procedūra nav tik
vienkārša un maksā samērā daudz. Nodeva ir arī par Sabiedrības
veselības aģentūras izziņu, bet izziņas no komunikāciju uzņēmumiem
ir bez maksas.
«Cilvēkiem uzskaitu, kas nepieciešams, viņi saspringst: atkal jāiet
pa instancēm, jāmaksā, jātērē laiks… Jā, pirmajā brīdī tas it kā
nepieciešams būvinspektoram, bet vēlāk tas pats topogrāfijas plāns
kalpo pašam īpašniekam. Tas noder, kad būvē kādu citu ēku,
paplašina esošo vai arī stāda kokus un košumkrūmus. Iespējams,
saimnieks jau aizmirsis komunikāciju atrašanās vietas, bet
dokuments uzrādīs, kur rakšanas darbus nedrīkst veikt. Arī ēkas
pārdošanas gadījumā nākamajam īpašniekam būs skaidra situācija,»
raksturo N.Ļubina.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinums kopš pagājušā
rudens nepieciešams tikai sabiedriskām ēkām. Šajā laikā Jelgavā
vienā nesen ekspluatācijā nodotā dzīvojamā mājā jau notikusi
ugunsnelaime. Pēc lietpratēju domām, ugunsdrošības pārbaudes
bijušas lietderīgas un nepieciešamas. No marta pilsētas
būvinspektori pievērš uzmanību dūmu detektoru uzstādīšanai, kaut
arī normatīvajos aktos tie vēl nav iekļauti kā obligāti.

Būvniecības termiņu
vairs nav
Izmaiņas likumdošanā bijušas saistītas arī ar normatīvo aktu
piemērošanu ES prasībām. Pašlaik, pēc N.Ļubinas vērtējuma, vismaz
ar ēku pieņemšanu ekspluatācijā likumdošanas puse ir puslīdz
sakārtota. Protams, arī turpmāk gaidāmas izmaiņas, piemēram, zināmu
laiku runā par energoaudita ieviešanu. Pagaidām tas nav
nepieciešams, bet ne viens vien uzņēmums jau gatavojas
energosertifikācijas veikšanai. Tam varētu sekot stingrākas
prasības privātmāju būvniecībā, iespējams, iedzīvotāji ģimenes
mājas savām vajadzībām nevarēs būvēt pašu spēkiem.
Agrāko būvniecības procesa reglamentāciju, kad kopš būvniecības
sākuma ēka ekspluatācijā bija jānodod piecos gados, N.Ļubina
uzskata par absurdu. «Visi esam tikai cilvēki. Viens var saslimt,
otram rodas kādi citi apstākļi, kas liedz iekļauties termiņā un
uzbūvēt māju noteiktā laikā. Tas ir saprotams. Tagad likums vienīgi
paredz, ka, būvniecību pārtraucot uz gadu vai vairāk, konstrukcijas
ir jāiekonservē. Tas nozīmē, ka sāktais mūrējums jāapklāj, lai tajā
nenonāk nokrišņi. Arī koka konstrukcijas jānosedz, lai mitrums tās
nebojā. Citi ierobežojumi nefigurē,» klāsta būvinspektore. Likums
arī paredz, ka divu gadu laikā pēc projekta saskaņošanas jāizņem
būvatļauja. Ja tas nav izdarīts, kā arī tad, ja nav uzsākti
būvdarbi, saskaņošanas procedūra jāiziet atkārtoti.
Uz jautājumu, vai termiņa trūkums procesu nepadara nekontrolējamu
(var sanākt, ka īpašnieks vispār neliekas zinis par nodošanu
ekspluatācijā, jo ar māju ir tāpat kā ar Rīgu: tā nekad nav
gatava), N.Ļubina norāda uz Administratīvo pārkāpumu kodeksā
fiksētajiem sodiem. Konstatējot, ka telpas tiek apdzīvotas bez ēkas
nodošanas ekspluatācijā, tiks piemērots sods. Masveida pārbaudes un
sodīšanas akcijas Būvinspekcija gan nerīko, jo darba tāpat ir
daudz.

Likums pasargā no kļūdām
Būvniecības procesam, kad darbu finansēšanai tiek ņemts kredīts,
seko arī bankas. Kad ēkai ielikti pamati, to kā jaunbūvi var
ierakstīt Zemesgrāmatā. Būvinspekcija izsniedz izziņu, ka
būvniecība uzsākta likumīgi, atbilstoši projektam un raksturo ēkas
stadiju. Arī citas izmaiņas likumdošanā pastiprinājušas kontroli.
Tagad būvēt drīkst, ja ir noformēta apdrošināšanas polise
būvniecības darbiem. To izsniedz uz vienu gadu, līdz ar to arī
būvatļauja tiek izsniegta uz gadu. Cilvēks tādējādi ir spiests
katru gadu noformēt apdrošināšanas polisi un pagarināt būvatļauju.
Nodeva par to ir desmit lati. Tas Būvvaldei ļauj sekot būvniecības
gaitai, arī būvatļauju reģistrs ar to derīguma termiņiem atklāj
faktisko situāciju.
Daudzi kā lieku birokrātiju uztver prasību pēc mājas pamatu izbūves
Būvvaldē izskatīšanai iesniegt darba izpildshēmu. Bet ikdienā šis
«lāča pakalpojums» īpašniekiem ne vienreiz vien palīdz izvairīties
no lielākiem sarežģījumiem un izdevumiem nākotnē. Proti, nereti,
pārbaudot pamatu izbūvi, atklājas nepilnības. «Būvniecības
sākumstadijā trūkumus novērst ir vienkāršāk. Kad māja jau ir zem
jumta, tas prasa krietni nopietnākus ieguldījumus un sagādā
lielākas raizes,» spriež speciāliste.
Bieži problēmas izraisa žogu izbūve. Tie uzstādāmi uz sarkanās
līnijas, nevis uz zemesgabala robežas. Kad šīs robežas nesakrīt,
iedzīvotāji sētu cenšas pārcelt līdz zemes robežai. Taču jāsaprot,
ka gadījumos, kad pašvaldība veiks kādus darbus, bet žogs
atradīsies uz sarkanās līnijas, īpašnieks par šīs būves sabojāšanu
nesaņems nekādu atlīdzību. «Likumdošanu var uzskatīt par
birokrātisku, kas prasa lielu laika patēriņu, tomēr tā vērsta uz
to, lai pasargātu cilvēkus no kļūdām. Būvniecībā pieļautās kļūdas
maksā ļoti dārgi,» atgādina N.Ļubina. Diemžēl cik strauji pieauguši
būvniecības apjomi, tikpat strauji pasliktinājusies būvniecības
kvalitāte. Labi, ka pēdējā laikā situācija mainās.

Sekas nav neatgriezeniskas 
No Būvinspekcijas vadītājas stāstītā sanāk, ka dzīvošana ēkā, kas
nav nodota ekspluatācijā, ar neatgriezeniskām sekām nedraud. Māju
par šo pārkāpumu neviens nenojauks, bet naudas sodu gan var nākties
samaksāt.
Jelgavā pēdējos gados ievērojami pieaudzis sastādīto administratīvā
pārkāpuma protokolu skaits. Tas nenoliedzami saistīts ar
celtniecības bumu. Pērn 73 gadījumos uzlikti administratīvie sodi
7000 latu apmērā. Šogad privātmāju būvniecībā sastādīti 15
protokoli. Lielākie sodi saistīti ar nelegālo būvniecību – tā
notiek bez būvatļaujas vai tehniskā projekta. Paskaidrojumos
lielākoties visi norāda, ka mājas projekts ir pasūtīts, bet
arhitekts to pārāk ilgi izstrādā, taču paņemtais kredīts un
sarunātā būvnieku brigāde nevar gaidīt.
Patvaļīgas būvniecības gadījumā sekas ir visai nopietnas. Piemēram,
kāds īpašnieks pilsētas pievārtē zemesgabalā uz vecas dārza mājiņas
pamatiem izbūvēja pieklājīgu māju dzīvošanai. Diemžēl tā bija
patvaļīga būvniecība. Turklāt ēka atradās pilsētas sarkanās līnijas
robežās, kur būvdarbus nedrīkst veikt. Šo teritoriju skar
automaģistrāles Rīga – Jelgava projekta intereses. Šajā gadījumā
pašvaldība īpašniekam nevarēs palīdzēt – ēku nojauks, bet cilvēks
nekādu kompensāciju nesaņems. Ja būvniecība būtu legāla, saimnieku
varētu sodīt par dzīvošanu mājā, kas nav nodota ekspluatācijā,
toties būtu likumīgs pamats saņemt kompensāciju tās atsavināšanas
gadījumā.

Administratīvais sods fiziskām personām par būvniecības
noteikumu pārkāpšanu
• Par būves renovāciju,
rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai
būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos
būvnoteikumos), vai vienkāršotās renovācijas, vai vienkāršotās
rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu no 50
līdz 500 latiem.
• Par būves patvaļīgu būvniecību sods ir no 100 līdz 1000
latiem.
• Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā – naudas
sods no 50 līdz 1000 latiem.
• Par tādu būvniecības normatīvu un ekspluatācijas noteikumu
pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves
konstrukciju drošību, nestspēju vai noturību, var sodīt no 50 līdz
500 latiem.
• Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas
neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju
drošība, nestspēja vai noturība, var sodīt no 50 līdz 400 latiem. •
Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto
būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu var noteikt sodu no 50 līdz
300 latiem.
• Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās
atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai
būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret
nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un
zaudējumiem trešās personas mantai, fiziskajām personām var uzlikt
naudas sodu no 50 līdz 400 latiem.

Jelgavas Būvvaldes privātmāju būvniecībai
izsniegtās būvatļaujas

2004. gadā – 120
2005. gadā – 182
2006. gadā – 222
2007. gadā – 315

Jelgavā ekspluatācijā nodotās individuālās
dzīvojamās mājas

2004. gadā – 45
2005. gadā – 54
2006. gadā – 66
2007. gadā – 82