15.8 °C, 6.1 m/s, 87.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaPagaidām neviens «Krājbankas» darbinieks nav atlaists
Pagaidām neviens «Krājbankas» darbinieks nav atlaists
12/01/2012

Latvijas Krājbankas krahs licis runāt arī par bezdarba līmeņa palielināšanos. Jelgavā «Krājbankas» Jelgavas klientu apkalpošanas centrā strādā 20 darbinieki, kuri pagaidām no darba nav atbrīvoti – viņu likteni izšķirs maksātnespējas administratora tālākā rīcība.

Ilze Knusle-Jankevica

Latvijas Krājbankas krahs licis runāt arī par bezdarba
līmeņa palielināšanos. Jelgavā «Krājbankas» Jelgavas klientu
apkalpošanas centrā strādā 20 darbinieki, kuri pagaidām no darba
nav atbrīvoti – viņu likteni izšķirs maksātnespējas administratora
tālākā rīcība.

Rīgas apgabaltiesa atzinusi banku par maksātnespējīgu ar 23.
decembri. Akciju sabiedrības «Latvijas Krājbanka» sabiedrisko
attiecību speciāliste Gundega Pakalne skaidro, ka tālākais bankas
un arī darbinieku liktenis ir atkarīgs no maksātnespējas
administratora tālākās rīcības. «Mēneša laikā maksātnespējas
administrators noskaidros, vai ierosināt sanāciju vai bankrotu. Un
no tā būs atkarīga turpmākā rīcība attiecībā uz bankas
darbiniekiem,» tā viņa, norādot, ka šobrīd nevienam
darbiniekam ne Jelgavā, ne bankā kopumā darbs vēl nav
uzteikts. G.Pakalne norāda, ka Jelgavas klientu apkalpošanas centrs
nav slēgts un vēl arvien darbojas – bankas klienti tajā var veikt
kredītu maksājumus. Savukārt tie darbinieki, kuri neapkalpo
klientus, nodarbojas ar dokumentu kārtošanu. «Visi darbinieki
strādā un saņem atalgojumu, kā tas ir bijis līdz šim,» apstiprina
bankas pārstāve.

«Krājbankas» maksātnespējas lietu ierosināja Finanšu un kapitāla
tirgus komisija (FKTK) un Rīgas dome. Aģentūra LETA ziņo, ka FKTK
pārstāvis Jānis Brazovskis tiesu lūdza pasludināt bankas
maksātnespēju, jo parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz
bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc viņa teiktā, ir
474,5 miljoni latu. Arī Rīgas domes desmit miljonu latu prasījums
norāda, ka banka savas saistības nevarēs nokārtot, kas ir vēl viena
no maksātnespējas pazīmēm.

Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, «Krājbankas» kasē un
korespondējošos kontos ir ap 20 miljoniem latu, bet nav pieejami
120 miljoni latu, kas izvietoti norēķinu kontos vai depozītos.
Tāpat «Krājbankai» ir prasījums pret tās mātes banku «Snoras», kas
atzīta par bankrotējušu, un līdzekļi vairākās bankās Krievijā,
Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, kuriem pašlaik banka klāt netiek
– tie esot apķīlāti, un vienīgā iespēja tiem tikt klāt ir darījumu
apstrīdēšana un līdzekļu piedziņa.

J.Brazovskis lēš – sanācijas gadījumā potenciālajam investoram
būtu jārēķinās ar aptuveni 330 miljoniem latu, bet kopumā bankas
darbības atjaunošanai varētu būt nepieciešami ap 700 miljoniem
latu.

Jāpiebilst, ka par Latvijas Krāj­bankas maksātnespējas
administratoru apstiprināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība
SIA «KPMG Baltic», kas ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt
administratora pienākumus.

Foto: Ivars Veiliņš