Latvijas Krājbankas krahs licis runāt arī par bezdarba līmeņa palielināšanos. Jelgavā «Krājbankas» Jelgavas klientu apkalpošanas centrā strādā 20 darbinieki, kuri pagaidām no darba nav atbrīvoti – viņu likteni izšķirs maksātnespējas administratora tālākā rīcība.
Ilze Knusle-Jankevica
Rīgas apgabaltiesa atzinusi banku par maksātnespējīgu ar 23. decembri. Akciju sabiedrības «Latvijas Krājbanka» sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Pakalne skaidro, ka tālākais bankas un arī darbinieku liktenis ir atkarīgs no maksātnespējas administratora tālākās rīcības. «Mēneša laikā maksātnespējas administrators noskaidros, vai ierosināt sanāciju vai bankrotu. Un no tā būs atkarīga turpmākā rīcība attiecībā uz bankas darbiniekiem,» tā viņa, norādot, ka šobrīd nevienam darbiniekam ne Jelgavā, ne bankā kopumā darbs vēl nav uzteikts. G.Pakalne norāda, ka Jelgavas klientu apkalpošanas centrs nav slēgts un vēl arvien darbojas – bankas klienti tajā var veikt kredītu maksājumus. Savukārt tie darbinieki, kuri neapkalpo klientus, nodarbojas ar dokumentu kārtošanu. «Visi darbinieki strādā un saņem atalgojumu, kā tas ir bijis līdz šim,» apstiprina bankas pārstāve.
«Krājbankas» maksātnespējas lietu ierosināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Rīgas dome. Aģentūra LETA ziņo, ka FKTK pārstāvis Jānis Brazovskis tiesu lūdza pasludināt bankas maksātnespēju, jo parādsaistības par 100 miljoniem latu pārsniedz bankas aktīvus, kuru grāmatvedības vērtība, pēc viņa teiktā, ir 474,5 miljoni latu. Arī Rīgas domes desmit miljonu latu prasījums norāda, ka banka savas saistības nevarēs nokārtot, kas ir vēl viena no maksātnespējas pazīmēm.
Pēc FKTK rīcībā esošās informācijas, «Krājbankas» kasē un korespondējošos kontos ir ap 20 miljoniem latu, bet nav pieejami 120 miljoni latu, kas izvietoti norēķinu kontos vai depozītos. Tāpat «Krājbankai» ir prasījums pret tās mātes banku «Snoras», kas atzīta par bankrotējušu, un līdzekļi vairākās bankās Krievijā, Austrijā, Luksemburgā un Ukrainā, kuriem pašlaik banka klāt netiek – tie esot apķīlāti, un vienīgā iespēja tiem tikt klāt ir darījumu apstrīdēšana un līdzekļu piedziņa.
J.Brazovskis lēš – sanācijas gadījumā potenciālajam investoram būtu jārēķinās ar aptuveni 330 miljoniem latu, bet kopumā bankas darbības atjaunošanai varētu būt nepieciešami ap 700 miljoniem latu.
Jāpiebilst, ka par Latvijas Krājbankas maksātnespējas administratoru apstiprināta zvērinātu revidentu komercsabiedrība SIA «KPMG Baltic», kas ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt administratora pienākumus.
Foto: Ivars Veiliņš
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 % 
15.8 °C,
6.1 m/s,
87.7 %