15 °C, 1.3 m/s, 94.5 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaPētījums: Jelgava – viena no dzīvošanai izdevīgākajām pilsētām
Pētījums: Jelgava – viena no dzīvošanai izdevīgākajām pilsētām
20/08/2019

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem, liecina «Swedbank» Finanšu institūta veiktais pētījums. Tajā secināts, ka Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās
sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa
uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī,
Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika
aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni),
pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo
darba algu, bet ģimene dzīvo 70 kvadrātmetrus lielā dzīvoklī
nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek
iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt
pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz
rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas
patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā
iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos
lielveikalos.

Saskaņā ar veikto pētījumu, salīdzinot dažādu
namu apsaimniekotāju piestādītos rēķinus par komunālajiem
pakalpojumiem ziemas mēnešos, viszemākās kopējās izmaksas par
mājokli ir Daugavpilī dzīvojošajām ģimenēm – vidēji 166 eiro, bet
visaugstākās Jēkabpilī – 200 eiro, kam seko Valmiera un Liepāja ar
197 un 195 eiro lieliem rēķiniem. Pretēji izplatītam uzskatam, Rīgā
šīs izmaksas ir vienas no zemākajām, vidēji sasniedzot 186
eiro.

Tomēr, vērtējot mājokļa izdevumu kopsummu
pret ģimenes vidējiem ikmēneša ienākumiem, mazākais mājokļa
izdevumu slogs ir rīdziniekiem, bet augstākais – jēkabpiliešiem.
Tas skaidrojams ar faktu, ka, lai arī Rīgā dzīvojošām ģimenēm nav
pašas zemākās mājokļa izmaksas, ienākumi ir salīdzinoši augstāki,
izmaksām kopā veidojot mazāku daļu no ikmēneša izdevumiem.
Jāpiebilst arī, ka Valmierā mājokļa izmaksas ir vienas no
augstākajām, tomēr, attiecinot tās uz vidējiem ienākumiem pilsētā,
to īpatsvars drīzāk vērtējams kā vidējs attiecībā pret pārējām
pilsētām (12,7 procenti). Ventspilī izmaksu slogs ir vistuvākais
Rīgai: ja galvaspilsētā par mājokli jāatvēl desmitā tiesa no
ienākumiem, tad Ventspilī tie ir 11,5 procenti.

Kā rāda pētījuma rezultāti, apkopojot
pārtikas groza cenas četru cilvēku ģimenei, kurā ir divi pieaugušie
un divi bērni un kas dzīvo kādā no apsekotajām pilsētām, ar
augstākajām izmaksām jārēķinās Rīgā dzīvojošajiem (347 eiro), bet
vismazāk par pārtiku jāizdod ģimenēm Daugavpilī (331 eiro) un
Jelgavā (330 eiro). Zīmīgi, ka arī šajā izdevumu kategorijā
vērojama līdzīga tendence kā mājokļu izmaksu gadījumā – līdzko tās
attiecina pret vidējiem ikmēneša ienākumiem konkrētajā pilsētā,
situācija mainās. Ģimenēm Daugavpilī pārtikai nākas atdot lielāko
ienākumu tiesu, proti, 26,3 procentus, kamēr Rīgā tie ir 18,7
procenti. Līdzīgi kā ar mājokļa izmaksām, arī pārtikai rīdzinieki
tērē vismazāko ienākumu daļu, pateicoties krietni lielākiem
ienākumiem, kaut arī pārtikas cenas galvaspilsētā ir
visaugstākās.

Summējot pārtikas un mājokļa izmaksas, kas ik
mēnesi jāsedz Rīgā, Liepājā, Valmierā, Jelgavā, Ventspilī,
Daugavpilī un Jēkabpilī dzīvojošajiem, redzams, ka kopumā lielākie
tēriņi ir jēkabpiliešiem (544 eiro), bet mazākie – daugavpiliešiem
(497 eiro). Tomēr, vērtējot no ienākumu perspektīvas, Daugavpilī
šīs izmaksas ģimenēm rada vislielāko izdevumu slogu un sastāda pat
40 procentus no ikmēneša ienākumiem. Līdzīga situācija ir arī
Jēkabpilī un Rēzeknē, kur šo izmaksu īpatsvars no ienākumiem
sastāda 39 procentus. Rīgā dzīvojošajām ģimenēm attiecīgo izmaksu
slogs ir viszemākais – 29 procenti, kam seko Ventspils ar 32,5
procentiem un Jelgava ar 33 procentiem. Pēc šo divu izmaksu
pozīciju segšanas vismazāk līdzekļu atliek Daugavpils ģimenēm (60
procenti), bet visvairāk – rīdziniekiem (71 procents).

«Izmaksu salīdzinājums, protams, ir relatīvs,
jo ikdienā ģimenēm ir arī daudzas citas būtiskas izmaksu pozīcijas.
Piemēram, transports Rīgā pilnīgi noteikti sastāda vērā ņemamu
tēriņu sadaļu, kamēr citās pilsētās tās varētu būt krietni vien
zemākas. Tomēr, vērtējot no pārtikas un mājokļa izmaksu
perspektīvas, redzams, ka dzīves dārdzība galvaspilsētā nebūt nav
tā augstākā, turpretim atalgojums nenoliedzami ir lielākais,»
atzīst «Swedbank» Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva