17.3 °C, 2.6 m/s, 89.1 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaPilsētas ielām šogad – gandrīz 7 miljoni latu
Pilsētas ielām šogad – gandrīz 7 miljoni latu
26/02/2009

Ja Latvijā arvien biežāk dzird salīdzinājumu, ka krīze ekonomiskajā ziņā valsti šobrīd ir atstūmusi 2006. gada līmenī, tad katrā ziņā Jelgavas ceļi un ielas to neizjutīs – pilsēta ielu uzturēšanā un rekonstrukcijā šogad ieguldīs gandrīz septiņus miljonus latu.

Ja Latvijā arvien biežāk
dzird salīdzinājumu, ka krīze ekonomiskajā ziņā valsti šobrīd ir
atstūmusi 2006. gada līmenī, tad katrā ziņā Jelgavas ceļi un ielas
to neizjutīs – pilsēta ielu uzturēšanā un rekonstrukcijā šogad
ieguldīs gandrīz septiņus miljonus latu.
Pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs
Baļčūns uzsver, ka drošība, pārvietojoties pa ielām un ietvēm,
joprojām ir viena no pašvaldības prioritātēm, tāpēc šogad,
neraugoties uz krīzi, gandrīz pagājušā gada apjomā turpināsies ielu
uzturēšana, rekonstrukcija un seguma atjaunošana.

Jelgavai ir izdevies piesaistīt ievērojamus līdzekļus no
Eiropas struktūrfondiem, kas šogad ļaus pilnībā rekonstruēt
septiņus ielu posmus. Pašvaldība jau izsludinājusi būvdarbu
iepirkumu konkursu Lielās ielas un Dobeles šosejas posma
rekonstrukcijai no Dambja līdz Atmodas ielai. Jelgavas pašvaldības
izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks informē, ka šogad
paredzēts realizēt šī projekta 1. kārtu, ieguldot 1,94 miljonus
latu Dobeles šosejas posmā no Satiksmes līdz Atmodas ielai.
Savukārt 2010. gadā, turpinot rekonstrukciju no Satiksmes līdz
Dambja ielai, ieguldīs vēl 3,07 miljonus latu.

Tāpat jau izsludināts būvdarbu iepirkumu konkurss sešu ielu
posmu rekonstrukcijai ap Zemgales Olimpisko centru un Jelgavas 4.
vidusskolu, kam šogad paredzēts piesaistīt 2,96 miljonus latu, –
Kronvalda ielas posma, Imantas ielas, Lāčplēša ielas posma, Strazdu
ielas posma un Akmeņu ielas posma izbūvei.

«Būvniecības konkurss ir izsludināts. Jau 18. martā tiks
atvērti piedāvājumi Dobeles šosejas posma rekonstrukcijai, bet 14.
aprīlī – ielu posmiem ap Zemgales Olimpisko centru un 4.
vidusskolu. Līdzko noslēgsim līgumus ar būvniekiem,tā maija beigās
jūnijā sāksies reāls darbs,» tā A.Baļčūns.

Protams, kā jau katros šādos vērienīgos rekonstrukcijas
darbos, jelgavniekiem būs uz laiku jāpiecieš zināmas neērtības –
braukšanai jāizmanto apvedceļi. Taču ir arī kāda patīkama ziņa –
proti, vēl pirms tiks uzsākta jau minēto posmu rekonstrukcija,
kārtībā tiks savesti apbraucamie ceļi. Un šajā gadījumā tas nozīmē,
ka virknē ielu un to posmu, piemēram, Asteru, Aspazijas, Strazdu,
Aviācijas un citās ielās (skatīt tabulā), tiks atjaunots asfalta
segums pēc līdzīga principa, kā tas pagājušajā gadā notika Tērvetes
ielā un Kalnciema ceļā.

«Tas ir tas, uz ko mēs ejam – jau gatavojot šos vērienīgos
rekonstrukcijas projektus, mēs paredzējām, ka uz remonta laiku
satiksme būs jānovirza pa apvedceļiem, tātad tajos palielināsies
satiksmes intensitāte un jau tā sliktais ielu segums tiks sabojāts
vēl vairāk. Tieši tāpēc jau projektā paredzējām finansējumu šo ielu
seguma sakārtošanai. Tātad var teikt, ka līdz ar septiņiem ielu
posmiem, kas tiks rekonstruēti, pilsēta iegūs vēl piecas ielas,
kurās vai nu visā garumā, vai atsevišķos posmos tiks uzklāts jauns
asfalts,» skaidro A.Baļčūns.

Tas bija pirms gadiem četriem, kad pašvaldība pirmo reizi
pielietoja tehniku – mainīt asfalta virskārtas segumu atsevišķās
ielās, kur bedrīšu remonts vairs nebija līdzeklis. Pēc šāda
principa jaunu skatu ieguva Pulkveža O.Kalpaka iela, Dambja ielas
posms, Meiju ceļš, gaisa tilts un pērn arī Tērvetes iela un
Kalnciema ceļš. Protams, tā nav rekonstrukcija, tāpēc arī izmaksas
zemākas un uzklātais jaunais asfalta slānis kalpos īsāku laiku –
līdz pieciem gadiem, taču tas ir risinājums laikā, kad pašvaldība
nevar atļauties vienlaikus savest ideālā kārtībā visas pilsētas
ielas.

«Šogad šim mērķim esam paredzējuši novirzīt arī daļu no
Autoceļu fonda līdzekļiem. Tie būs 100 tūkstoši latu, kas tiks
izlietoti, lai vēl atsevišķās kritiskākajās ielās un to posmos –
Sudrabu Edžus, Salnas, Ausekļa, Svētes, K.Barona (skatīt tabulā) –
šādā veidā vienlaidus nomainītu asfalta segumu. Tas ir dārgāk nekā
lāpīt bedrītes, taču ilglaicīgāk,» uzsver A.Baļčūns. 

«Pilsētsaimniecība» ir aprēķinājusi, ka šogad bedrīšu remontam
būs nepieciešams tērēt mazāk līdzekļu. «Ja pērn tie bija 390
tūkstoši latu, tad šogad paredzam to samazināt līdz 280 tūkstošiem
latu. Samazinās arī darba izmaksas, kas mums ļauj ietaupīt
līdzekļus,» tā A.Baļčūns.

Jau pagājušais gads pierādīja, ka arī ceļu būvniecības biznesā
situācija mainās un darba izmaksas sarūk, kas savukārt ļauj
pašvaldībai ietaupīt. Tā pērn par ietaupītajiem līdzekļiem izdevās
sakārtot gaisa tiltu, Kalnciema ceļu un Tērvetes ielu. Savukārt
šogad paredzēts, ka par līdzekļiem, kas tika ietaupīti, būvējot
Brīvības bulvāri, varēsim atjaunot segumu Helmaņa ielas posmā no
Aviācijas ielas līdz Brīvības bulvārim, kā arī segums tiks
sakārtots Priežu ielā.
Tāpat šogad, īstenojot projektu, tiks rekonstruētas vairākas
ielas Vecpilsētā – J.Asara iela no Vecpilsētas ielas līdz K.Barona
ielai; K.Barona iela no Vecpilsētas līdz J.Asara ielai, kā arī
Vecpilsētas ielā rekonstruēs ietves.

Jāpiebilst, ka vēl pilsētā par cukurfabrikas
restrukturizācijas fonda līdzekļiem plāno iztīrīt Lielupes gultni
vairākās vietās, atjaunot aizsargdambi, kā arī uzbūvēt uz tā gājēju
promenādi. 
Tā ir virkne no paredzētajiem ielu remontdarbiem šogad, kas
risināsies paralēli ikdienas ielu uzturēšanai. A.Baļčūns piebilst –
ja Latvijas Pašvaldību savienībai izdosies panākt izmaiņas Autoceļu
fonda līdzekļu sadalē, kas nozīmētu, ka Jelgava iegūtu papildu
naudu, tad tā tiktu novirzīta ietvju sakārtošanai.

Līdztekus darbiem, ko pilsētnieki paši ieraudzīs jau šogad,
«Pilsētsaimniecība» strādā pie vairākiem projektiem, kas pagaidām
ir izstrādes stadijā un realizāciju varētu piedzīvot nākamajos
gados, piemēram, Rūpniecības, Dambja un Atmodas ielu krustojuma
rekonstrukcija; Jāņa ielas posma rekonstrukcija no Pasta ielas līdz
Zemgales prospektam; Sporta ielas izbūve un rekonstrukcija;
Stacijas ielas un Zemgales prospekta posmu izbūve.
«Tas apliecina, ka droša Jelgava mums patiesi ir svarīga un
mēs pat domu nepieļaujam par tādām lietām, kas jau citās
pašvaldībās kļuvusi par realitāti, piemēram, par apgaismojuma
atslēgšanu,» noslēgumā piebilst A.Baļčūns.

Lasiet vēl:
Kur paliek mans samaksātais ceļu
nodoklis?