-1.5 °C, 2.7 m/s, 87.7 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaSignāli ir nepārprotami: ekonomika ir sakustējusies
Signāli ir nepārprotami: ekonomika ir sakustējusies
24/06/2012

Manāmi pirmie signāli, ka ekonomika mūsu pilsētā ir sakustējies. Un tie nav tikai jauni veikali un pakalpojumu sniedzēji, kas ienākt pilsētā, bet gan nopietnu ražošanas uzņēmumu attīstības plāni un ieceres – vairāki jau esoši uzņēmumi plāno paplašināties, un interesi par Jelgavu izrāda arī jauni spēlētāji.

Ilze Knusle-Jankevica

Manāmi pirmie signāli, ka
ekonomika mūsu pilsētā ir sakustējies. Un tie nav tikai jauni
veikali un pakalpojumu sniedzēji, kas ienākt pilsētā, bet gan
nopietnu ražošanas uzņēmumu attīstības plāni un ieceres – vairāki
jau esoši uzņēmumi plāno paplašināties, un interesi par Jelgavu
izrāda arī jauni spēlētāji.

Pēdējos gados ziņas par to, ka Jelgavā
ieplūdīs investīcijas un tiks izveidotas jaunas darba vietas, bija
dzirdamas samērā reti – daudz biežāk izskanēja, ka rūpnīcas
samazina strādājošo skaitu, veikali un iestādes veras ciet. Tagad
situācija ir mainījusies un arvien vairāk atrodama informācija, ka
viens vai otrs uzņēmums plāno paplašināties, būvēt jaunu ražotni.
Arī rūpniecības teritoriju attīstītāji norāda – interese par
Jelgavu ir, bet uzņēmēji vēl ir piesardzīgi.

 

Pašvaldība piedāvā
zemi

Lai gan valsts postulē, ka
uzņēmējdarbība ir prioritāra un atbalstāma, turklāt tas jādara arī
pašvaldībām, realitātē pašvaldības rokas ir visai sasaistītas un
tiešā mērā atbalstīt uzņēmējus, neradot aizdomas par korupciju, ir
teju neiespējami. Tomēr ir dažādi veidi, kā veicināt
uzņēmējdarbības attīstību pilsētā, un viens no tiem – ļaut
uzņēmējiem ienākt Jelgavā, piedāvājot zemi ražošanas
attīstībai.

Pēdējā laikā pašvaldība izsludinājusi
divus konkursus par ilgtermiņa zemes nomu, kas paredzēta ražotnes
celtniecībai. Viens zemesgabals atrodas Viskaļu ielā 76 (9936
kvadrātmetri), un par to interesi izrādījis metālapstrādes uzņēmums
«Mārupes metālmeistars», bet otrs – Lapskalna ielā 47 (20 000
kvadrātmetri). Šis konkurss tika izsludināts, pēc SIA «Evro Vak»
iniciatīvas.

 

Negrib nomāt, grib paši
savu

Konkurss par zemi Viskaļu ielā jau
noslēdzies, un šobrīd notiek pārrunas par līguma nosacījumiem,
norāda pašvaldības komunikācijas un mediju attiecību galvenā
speciāliste Līga Klismeta. «Mārupes metālmeistara» valdes loceklis
Jānis Ziņģis stāsta, ka uzņēmums ir nolēmis būvēt savu ražotni, pie
viena to paplašinot – šobrīd uzņēmums nomā telpas biznesa parkā «NP
Properties». «Pirms krīzes atvērām ražotni Jelgavā, un mums ir
izdevies iekarot lielākus tirgus,» viņš pamato lēmumu
paplašināties. J.Ziņģis gan atzīst, ka radušies sarežģījumi, jo
attiecībās ar banku iestājusies nekonkrētība un ik pa laikam
nosacījumi tiek mainīti.

Plānotās ražotnes izmaksas ir 500 – 600
tūkstoši latu, un tajā varētu būt ap 50 darba vietu. Jāpiebilst,
ka
2011. gadā «Mārupes
metālmeistara»
apgrozījums bija 4,5
miljoni latu
, kas ir par 16,9 procentiem vairāk nekā
2010. gadā, bet peļņa 72 698 lati. «Mārupes metālmeistara» ražotā
produkcija – tērauda jumtu un sienu segumi, ūdens noteksitēmas un
citas lielgabarīta metāla konstrukcijas – pazīstama ar preču zīmi
«Metalmaster».

 

Krievi gatavi investēt 10
miljonus

Viens no avotiem, kur uzzināt uzņēmumu
jaunumus, ir Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapa, bet tomēr ne
visas ieceres izdodas realizēt. Iespējams, tieši tāpēc uzņēmēji ir
visai māņticīgi un ne pārāk grib teikt hop!, pirms pārlēkuši.
Nereti nākas dzirdēt: «Piezvaniet pēc mēneša diviem, tad būs zināma
atbilde.» Šobrīd atbildi no Latvijas Investīciju un attīstības
aģentūras (LIAA) par Eiropas finansējuma piesaisti gaida arī
Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca. «Atbilde būs jūlija sākumā, un no tās
ir atkarīgs, vai Krievijas puse – Urālu kalnu metalurģijas
kompānija UGMK – investēs 10 miljonus latu kopuzņēmuma ražošanas
attīstībā,» norāda rūpnīcas valdes loceklis Pēteris Bila. Uzņēmums
plāno ražot vara cauruļu savienojumus jeb fitingus. «Ko krievi
gaida no mums? Teritoriju, smadzenes un vēlēšanos strādāt,» tā
P.Bila, piebilstot, ka, nesaņemot atbalstu, projekta īstenošana
tiks apdraudēta.

 

Grib no pudelēm ražot
pudeles

Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums
«Eko Pet» atsācis darbu pie jaunas ražotnes izveides – tā
atradīsies līdzās jau esošajai «NP Properties» teritorijā Aviācijas
ielā 18. «Turpinām realizēt ieceri, kas radās jau 2009. gadā, tikai
ražotne tagad būs jaudīgāka nekā plānots iepriekš un ar augstāku
automatizācijas pakāpi,» stāsta «Eko Pet» valdes loceklis Daniels
Jeļisejevs. Ražotnes izveidei piesaistīts Eiropas finansējums.
Šobrīd ir izsludināts iepirkums par ražošanas iekārtu iegādi.
D.Jeļisejevs norāda: saskaņā ar optimistisko plānu līgumi par
iekārtu piegādi varētu tikt noslēgti divu trīs mēnešu
laikā.

Jaunajā ražotnē plānots
pārstrādāt PET pārslas, padarot tās piemērotas jaunu pudeļu
ražošanai. Jāpiebilst, ka PET pārslas ražo Jelgavas uzņēmums «PET
Baltija», un no tām izgatavo plēvi, joslas un audumus, bet, lai
materiāls drīkstētu saskarties ar pārtikas produktiem, tas jāattīra
un jāapstrādā termiski.

 

Biznesa parks
aizņemts par 50 procentiem

NP Jelgavas biznesa parka valdes locekle Arta Nordmane norāda,
ka daļa ražošanas uzņēmumu – parka nomnieki – plāno paplašināties
tuvākajā nākotnē, bet daļa to jau izdarījuši pēdējā gada laikā.
Šobrīd «NP Properties» Jelgavas biznesa parkā ir 16 nomnieki, no
kuriem astoņi ir ražošanas uzņēmumi. Aizņemti ir 50 procenti no
lietderīgajām ražošanas platībām, ko parks var piedāvāt. «Līdz šim
interesi par iespējām izvērst darbību Jelgavas biznesa parkā
izrādījušas galvenokārt starptautiskas kompānijas, kas pārstāv
metālapstrādes un mašīnbūves nozares,» tā A.Nordmane, uzsverot –
potenciālos klientus uzrunā Jelgavas parka ģeogrāfiskā atrašanās
vieta, plašais un elastīgais industriālo telpu piedāvājums un
attīstītā infrastruktūra un komunikācijas, tostarp ražošanas
apjomiem nepieciešamās elektroenerģijas lieljaudas.

Pērn paplašinājies parka teritorijā esošais Somijas
metālapstrādes uzņēmums SIA «Ferroplan», kas nodarbojas ar
transportieru, konveijeru, elevatoru ražošanu. Uzņēmuma meistars
Uldis Lācis stāsta, ka no gada sākuma uzņēmums teritoriālajā ziņā
paplašinājies apmēram par 50 procentiem un iegādājies jaunas
iekārtas. «Līdz šim mēs vairākus pakalpojumus pirkām, bet tagad
daudz vairāk varam izdarīt tepat uz vietas Jelgavā – iegādājāmies
lokāmo presi un plastmasas griezēju,» viņš stāsta. Iekārtas
pirktas, piesaistot struktūrfondu līdzekļus, un kopējās
investīcijas bijušas 140 – 150 tūkstoši latu. Tas ļauj ietaupīt gan
laiku, gan naudu un padarījis uzņēmumu konkurētspējīgu. Tiesa, visa
saražotā produkcija tiek eksportēta uz mātes kompāniju Somijā, kas
tālāk nodarbojas ar noieta tirgus meklēšanu. Jāpiebilst, ka šis
uzņēmums Latvijā, Jelgavā, strādā kopš 2005. gada. Jaunās iekārtas
radījušas vienu papildu darba vietu: šobrīd uzņēmumā strādā septiņi
darbinieki, bet nākotnē darbs varētu būt vēl trīs cilvēkiem – CNC
operatoriem.

 

Baltijā lielākā ugunsdrošā
stikla ražotne – Jelgavā

No gada sākuma papildu ražošanas jaudas
ir arī celtn
iecības stikla pakešu ražotnē SIA
«Glaskon», kas arī atrodas «NP Properties» biznesa parkā.

«Uzstādījām otru stikla pakešu ražošanas līniju, bet pagaidām
īpaša rezultāta nav, jo abas līnijas strādā vienā maiņā, kaut gan
maksimālā noslodze ir pa divām maiņām uz katras līnijas,» stāsta
uzņēmuma valdes loceklis
Aleksandrs Zjatkovs,
piebilstot, ka vēl arī nav īsti sezona. Līdz ar jaunās līnijas
izveidi ražošanas jaudas palielinātas apmēram par 70 procentiem,
tomēr viss ir atkarīgs no tirgus un pieprasījuma. «Jau pērn
ražošanas apmērus palielinājām par 24 procentiem, salīdzinot ar
2010. gadu, bet esam gatavi tos kāpināt arī šogad,» tā uzņēmuma
pārstāvis. Viņš stāsta, ka precīzu saražotās produkcijas apjomu ir
grūti pateikt, jo produkti ir dažādi un pēc speciālas tabulas
vajadzētu pārrēķināt kvadrātmetros, bet ik nedēļu tiek ievestas
četras kravas izejmateriāla – stikla.

Jāpiebilst, ka «Glaskon» ražo arī
ugunsdrošu stiklu un ir šāda veida lielākā ražotne Baltijā.
Saražotā produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Ziemeļeiropas un
Baltijas valstīm. Šobrīd uzņēmumā ir ap 40
darbinieku.  

 

Veidojas vēl viens biznesa
parks?

Informācija Iepirkumu biroja mājas lapā liecina, ka uzņēmums
«Smart Heat Solution» bijušās Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcas
teritorijā Rūpniecības ielā 39, kur plāno atrasties arī
Jelgavas–Krievijas kopuzņēmums, paredz veidot ķīmiski šūtā
polietilēna ražošanas un apstrādes līniju un energoplēves ražošanas
līniju. Sludinājumā norādīts, ka paredzamais līguma izpildes
termiņš ir 2013. gada 1. marts. «Smart Heat Solution» valdes
priekšsēdētājs Juris Cēsnieks apstiprina, ka Jelgavā ir iecerēts
izveidot ražotni. «Eiropā ir viens ķīmiski šūtā polietilēna
ražošanas koncerns, bet energo plēvi neražo ne Eiropā, ne
Krievijā,» viņš stāsta. Jelgava izvēlēta stratēģiski – pēc
J.Cēsnieka vārdiem, te ir labas transporta iespējas, un teritorijā
ieiet dzelzceļš, kas ir svarīgi, jo uzņēmums plāno sadarboties ar
NVS valstīm, kā arī izdevies atrast piemērotas telpas. «Mums bija
nepieciešamas 11 000 kvadrātmetru plašas telpas ar augstumu
desmit metri, un ārpus Rīgas tādu nemaz nav daudz,» tā viņš,
papildinot, ka nule kā noslēgts līgums par telpu nomu. Tagad
sāksies teritorijas labiekārtošanas darbi – jāieklāj un jāapstrādā
grīdas, jāizveido biroja telpas, jāievelk ūdens, elektrība un citas
komunikācijas. Pagājušajā piektdienā noslēdzās iekārtu iepirkums,
un bija viens pretendents. Ja viss ritēs raiti, iekārtas varētu būt
jau septembrī un oktobrī plānots sākt ražošanu. Plānotais darba
vietu skaits – 25. Šīs ražotnes izveidei tiek izmantots privātais
finansējums, bet uzņēmums startē arī LIAA programmā «Augstas
pievienotās vērtības investīcijas», lai nākotnē piesaistītu Eiropas
naudu.

Parka īpašnieks P.Bila norāda, ka kompleksā kopumā ir
20 000 kvadrātmetri telpu, kuras tiek iznomātas, un interese
par tām ir vairākiem uzņēmumiem.

 

Attīstīties – tā ir uzņēmuma
standartdarbība

Attīstības plāni ir arī citiem
uzņēmumiem. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka
automobiļu radiatoru ražotājs SIA «AKG Thermotechnik Lettland»
plāno būvēt jaunu ražotni, kas ļautu dubultot ražošanas apjomus un
dotu darbu apmēram 30 – 40 cilvēkiem. «Šobrīd atrodamies plānošanas
un projektēšanas stadijā, būvdarbi vēl nav sākušies,» norāda
uzņēmuma finanšu direktors Kaspars Mazapšs, piebilstot, ka AKG
grupas politika pagaidām liedz izpaust citu informāciju par šo
projektu. Jāpiebilst, ka iepriekš
«AKG Thermotechnik Lettland» direktors
Gerhards Ritcmans laikrakstam norādīja, ka jaunā rūpnīca darbu
varētu sākt 2014. gadā.

Veikt būvniecības darbus, lai paplašinātu savas iespējas, plāno
arī «Jelgavas dzirnavas», bet uzņēmuma valdes loceklis Roberts
Vilcāns pagaidām ir atturīgs un plānus nekomentē. Savukārt SIA
«Latvijas piens» veiksmīgi īsteno projektu par piena rūpnīcas
izveidi Jelgavā un jau mēneša beigās plāno sākt ražošanu testa
režīmā.

Pieaugot saražotās produkcijas apjomiem,
arī plastmasas ražotne «Evopipes» meklē iespējas paplašināt
noliktavas teritoriju. «Mums ir jauni tirgi – Holande un Beļģija.
Jau iepriekš periodiski strādājām uz šīm valstīm, bet nu sadarbība
kļuvusi nopietnāka un regulārāka,» norāda uzņēmuma valdes
priekšsēdētājs Edgars Viļķins, piebilstot, ka uzņēmums šogad plāno
palielināt ražošanas apjomus par 40 procentiem, salīdzinot ar pērno
gadu. «Mēs joprojām neesam izmantojuši visu savu kapacitāti un
šobrīd strādājam apmēram par 60 procentiem no maksimuma,» tā
E.Viļķins, uzsverot, ka meklēt jaunus tirgus un nemitīgi domāt par
attīstību ir uzņēmuma standartdarbība.

Foto: Ivars Veiliņš