28.2 °C, 1.7 m/s, 54.5 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaUzņēmēji mudina noteikt PPP projektu uzraudzības institūciju
Uzņēmēji mudina noteikt PPP projektu uzraudzības institūciju
07/10/2009

Lai arī Publiskās – privātās partnerības (PPP) likums Saeimā tika apstiprināts jau šī gada jūnijā un 1. oktobrī ir stājies spēkā, valsts nav noteikusi PPP projektu uzraudzības institūciju. Uzņēmēji neizprot vilcināšanos un tāpēc, lai pievērstu uzmanību jautājuma steidzamībai un skaidrotu uzņēmēju viedokli PPP uzraudzības institūcijas izvēlē, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīt aicina uz tikšanos politisko partiju frakciju vadītājus.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai arī Publiskās – privātās partnerības (PPP) likums
Saeimā tika apstiprināts jau šī gada jūnijā un 1. oktobrī ir
stājies spēkā, valsts nav noteikusi PPP projektu uzraudzības
institūciju. Uzņēmēji neizprot vilcināšanos un tāpēc, lai pievērstu
uzmanību jautājuma steidzamībai un skaidrotu uzņēmēju viedokli PPP
uzraudzības institūcijas izvēlē, Latvijas Tirdzniecības un
rūpniecības kamera (LTRK) rīt aicina uz tikšanos politisko partiju
frakciju vadītājus.

LTRK Sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale informē, ka
uzņēmējos sašutumu izsauca tas, ka 5.oktobra Ministru Kabineta
komitejas sēdē jautājums par PPP uzraudzības institūcijas
noteikšnau netika skatīts, kaut gan bija iekļauts darba kārtībā.
«Ekonomiskajos apstākļos, kad valsts nevar atļauties finansēt
infrastruktūras attīstīšanas un citus lielos projektus, valdībai
jārada nepieciešamie priekšnosacījumi, lai šādi projekti būtu
īstenojami ar privāto partneru līdzdalību. Uzņēmējiem jābūt
pieejamiem skaidriem spēles noteikumiem, kā šie projekti tiks
ieviesti Latvijā un kas tos uzraudzīs,» uzskata LTRK biedri,
Nacionālās Stratēģijas padomes locekļi.

Likumprojekta autori uzskata, ka jaunais PPP likums ļaus valstij
un pašvaldībām efektīvāk piesaistīt privātas investīcijas
infrastruktūras objektu izveidei un citiem projektiem, jo projektu
īstenošana kļūs pārskatāmāka un prognozējama. Turklāt tas stimulēs
skolu, bērnudārzu celtniecību un renovāciju, ceļu būvniecību un
citus projektus, tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi. Likums
regulē iespējamās koncesiju procedūras – konkursu bez pretendentu
atlases, konkursu ar pretendentu atlasi un konkursa dialogu.