22.8 °C, 1.3 m/s, 61.4 %

Ekonomika

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsEkonomikaVirs ūdens noturas, pateicoties smagam darbam un investīcijām
Virs ūdens noturas, pateicoties smagam darbam un investīcijām
09/08/2014

 «Lursoft» apkopojis informāciju par uzņēmumiem, izņemot bankas un apdrošināšanas kompānijas, ar lielāko apgrozījumu pērn. Pēc datiem, kas aktualizēti jūlija vidū, Jelgavā līderu trijniekā ir naftas produktu tirgotājs «Danfort», piena uzpircējs «Piena partneri» un PET pārstrādātājs «PET Baltija».

Ilze Knusle-Jankevica

 

 «Lursoft» apkopojis
informāciju par uzņēmumiem, izņemot bankas un apdrošināšanas
kompānijas, ar lielāko apgrozījumu pērn. Pēc datiem, kas
aktualizēti jūlija vidū, Jelgavā līderu trijniekā ir naftas
produktu tirgotājs «Danfort», piena uzpircējs «Piena partneri» un
PET pārstrādātājs «PET Baltija».

 

Kā skaidro SIA «Lursoft IT» Korporatīvo
klientu konsultante Linda Kalniņa, dati tiek ņemti no uzņēmumu
iesniegtajiem gada pārskatiem, bet lielajiem uzņēmumiem pēdējais
termiņš to iesniegšanai ir 31. jūlijs, pēc tam vēl jāveic datu
apstrāde. Līdz ar to ir iespējams, ka saraksts nav pilnīgs un tajā
nav iekļauti visi lielākie Jelgavas uzņēmumi. Viņa sola, ka
pilnīgāka aina par uzņēmumu topu atbilstoši 2013. gada rādītājiem
būs pieejama augusta vidū.

 

Pieniniekiem – būtisks
kāpums

Piena uzpircējam «Piena partneri», kas topā
ierindojas 2. vietā, pērn apgrozījums pieaudzis par 41 procentu
salīdzinājumā ar 2012. gadu un sasniedza 19 386 677 eiro.
Uzņēmuma izpilddirektors Raimonds Golgāns norāda, ka apgrozījuma
pieaugumu veicinājuši vairāki faktori un tam pēdējos gados ir
tendence palielināties. «Pirmkārt, piena biznesu ietekmēja eiro
ieviešana. Tāpat pagājušajā gadā palielinājās iepirktā piena
apjoms, bet tā bija iekšējā rekonstrukcija – drīzāk pieauga
izslauktā un nodotā piena daudzums, nevis saimniecību, no kurām
pienu iepērkam, skaits,» viņš stāsta, piebilstot, ka Latvijas piena
pārstrādes uzņēmumi neiepērk pārāk daudz piena, jo nevar realizēt
produkciju, tāpēc nākas to eksportēt uz Lietuvu.

Ievērojams apgrozījuma pieaugums pret 2012.
gadu ir vēl vienam piena uzpircējam – SIA «Baltic Dairy Board», kas
līdz šī gada sākumam bija pazīstama ar nosaukumu «Sigilo KV».
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks norāda, ka pagājušajā
gadā bija labas piena cenas – labākas nekā 2012. gadā un šogad – un
tas bija viens no galvenajiem veiksmes faktoriem. «Mēs pakāpeniski
gadu no gada attīstāmies – tas nav pēkšņs lēciens. Drīzumā no piena
uzpircēja kļūsim arī par piena pārstrādātāju, un domāju, ka līdz ar
to arī mūsu finanšu rādītāji augs,» tā viņš. Uzņēmums iegādājās
bijušo «Bauskas pienu», tagad notiek būvdarbi, ir apstiprināts
Eiropas līdzfinansējums iekārtu iegādei, un jau nākamā gada vasarā
uzņēmums plāno sākt ražot industriālos produktus, ar laiku
nodrošinot ap 60 darbavietu.

 

Cīnās ar monopolu

To, ka pagājušais gads ir ilgāka laika
darba augļi, uzsver arī citi sarakstā iekļautie uzņēmumi. Piemēram,
minerālmēslu vairumtirgotāja «LPV» (pērn apgrozījums kāpa par 80
procentiem) valdes locekle Sarmīte Tipuka uz jautājumu, kas ir
bijis veiksmes pamatā, atbild īsi un kodolīgi: «Darbs.» Uzņēmums
šajā nozarē darbojas sešus gadus un nemitīgi cīnās ar lielajām
kompānijām, kas mēģina iegūt monopolstāvokli. «Lielās kompānijas
nomāc jaunās tehnoloģijas, jo viņam vienkāršāk ir tirgot vienu un
to pašu. Bet mēs meklējam jaunus produktus, jaunus klientus,
uzrunājam zemniekus, stāstām,» tā S.Tipuka, norādot, ka apmēram
puse tirgus ir vietējais, otra puse – eksports. Viņa piebilst, ka
pēdējos gados Latvijā pieaudzis pieprasījums pēc bioloģiskajām
minerālvielām, jo būt par ekoloģisko saimniecību un piedāvāt
ekoproduktu kļuvusi gandrīz vai par modes lietu.

Līdzīga situācija ir zāļu vairumtirgotājam
«Jelgavfarm», kas pēdējos gadus arvien krasāk izjūt aptieku ķēžu
vēlmi monopolizēt tirgu. Uzņēmuma valdes loceklis Igors Šturms
stāsta, ka uzņēmums zāles tirgo neatkarīgajām aptiekām, slimnīcām
un zāļu lieltirgotavām ārzemēs. Latvijā aptieku darbība tiek
regulēta ar licenču palīdzību un skaits – kvotēts: aptieku skaits
tiek aprēķināts uz iedzīvotāju skaitu. «Aptieku Latvijā ir vairāk
nekā nepieciešams, tāpēc jaunas aptiekas netiek atvērtas. Līdz ar
to aptieku tīkli visiem līdzekļiem cenšas pārpirkt esošās licences,
lai paplašinātu savu mazumtirdzniecības sektoru,» viņš stāsta,
piebilstot, ka tas ļauj lielajiem tīkliem celt zāļu cenas. Tā kā
uzņēmumam tādu resursu, lai nopirktu savas aptiekas, nav, nākas
meklēt variantus Eiropā. «Var teikt, ka apgrozījums pērn auga, jo
radām jaunas iespējas Eiropas tirgū,» tā I.Šturms. Viņš skaidro, ka
Eiropā farmācijas nozares likumi ir unificēti, kas paver plašākas
iespējas, piemēram, ja izdodas atrast medikamentu Rumānijā «pa
lēto», tad to var Londonā pārdot «pa dārgo». Uzņēmuma pārstāvis
piebilst, ka viņu sortimentā Latvijā ražotās zāles ir apmēram 10 –
15 procenti, pārējās ir imports.

 

Glābj eksports

Daudzi uzņēmēji uzsver, ka apgrozījums
palielinājies uz eksporta rēķina. Piemēram, SIA «Jelgavas
tipogrāfija» (pērn apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga
par 16 procentiem) valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis norāda, ka
apgrozījums audzis, jo praktiski visos eksporta tirgos sasniegti
labāki rādītāji: Vācijā, Somijā, Francijā, Krievijā, Zviedrijā,
Norvēģijā. «Faktiski turpinām strādāt kā līdz šim, un tas aizvien
dod savus rezultātus. Veiksme eksportā kombinācijā ar nemainīgi
stabilu pozīciju Latvijas tirgū arī nodrošināja salīdzinoši labos
uzņēmuma darba rādītājus, jo tika panākta samērā optimāla jaudu
noslodze,» tā viņš, papildinot, ka gada nogalē uzņēmums atkal plāno
investēt ievērojamus līdzekļus attīstībā.

To, ka arī citviet pasaulē krīze beigusies,
novērojis kokmateriālu vairumtirgotājs «MCM Timbers», kas
galvenokārt tirgo dēļus, kuri tiek izmantoti būvkonstrukcijās un
žogos. «Pirms krīzes mūsu apgrozījums bija 10 – 11 miljoni latu,
bet tad bija straujš kritums – līdz miljonam. Tagad pēdējo četru
piecu gadu laikā tas pamazām aug,» situāciju atklāj uzņēmuma valdes
locekle Evita Sprukta, piebilstot, ka uzņēmums būtībā pilnībā ir
atkarīgs no ārējiem tirgiem. Lielākais eksporta apjoms ir uz Īriju,
kur beidzot sāk atdzīvoties būvniecības nozare – eksporta apjomi uz
šo valsti aug. Tāpat apgrozījumu ietekmēja materiāla vidējās cenas
kāpums, kas bija vērojams pēdējo gadu, bet šobrīd cena ir tā kā
nofiksējusies. Vēl uzņēmums eksportē un Angliju un Holandi. «Vispār
pagājušais gads bija interesants – vienu brīdi pat šķita, ka atkal
būs krīze. Tomēr Anglija mūs pārsteidza – angļiem parasti
atvaļinājumu laikā un no oktobra teju visās jomās iestājas
panīkums, jo viņi sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Arī mēs to
izjutām, bet pagājušais gads bija pirmais, kad eksports uz Angliju
neapstājās,» novērojumos daļās E.Sprukta, piebilstot, ka par sevi
manīt liek arī kokmateriālu jeb izejvielu cenu kāpums, kas ietekmē
uzņēmuma peļņas daļu. Jāpiebilst, ka kokapstrādes uzņēmumi gan nav
tik optimistiski un norāda, ka izejmateriālu cenu kāpums liek
arvien vairāk domāt par ražošanas procesa modernizāciju un
automatizāciju, kas savukārt nozīmē darbaspēka samazinājumu.

 

Atdzīvojas būvniecība

Tomēr pozitīvas vēsmas vērojamas arī
Latvijas ekonomikā – uz to norāda būvmateriālu tirgotāji, kuru
apgrozījumu ietekmējusi celtniecības nozares augšupeja. «Protams,
ka visa pamatā ir pašu darbs ar klientiem – gan esošajiem, kuri,
augot celtniecības apjomiem valstī, pērk vairāk, gan jauniem,»
norāda būvniecības veikala «Pilsēta» pārstāvis Andris Auziņš.
Skeptiskāks ir «MNL» valdes priekšsēdētājs Uldis Rigavs, kurš
akcentē: «Jā, pārdodam vairāk, bet bagātāki no tā nekļūstam.» Viņš
novērojis, ka cilvēki ir nobijušies no apkārt notiekošā un naudu
tērē slinkāk, turklāt mēbeles un grīdas segumus, kas ir uzņēmuma
lielākās preču grupas, ir pēdējais, ko viņi pērk. Līdz ar to uz
jaunu klientu rēķina aug pārdošanas apjomi un apgrozījums, bet ne
peļņas rādītāji, jo palielinās izdevumu sadaļa. «Mūsu gadījumā
būtiski sadārdzinājās pašpārvedumi,» viņš precizē. Uzņēmums šogad
atvēris piekto veikalu, liela nozīme ir 20 gadu pieredzei, bet, kā
norāda U.Rigavs, tagad pat 2 – 5 procentu apgrozījuma pieaugums jau
ir sasniegums.

 

Apgrozījums krities naftas
produktu, metāla tirgotājiem

Tiesa, ne visiem uzņēmumiem pagājušais gads
bijis labāks par 2012. gadu. Lielākais apgrozījuma kritums fiksēts
naftas produktu tirgotājiem un metāla uzpircējiem, bet arī citu
nozaru uzņēmējiem pagājušā gada rādītāji bijuši sliktāki nekā 2012.
gadā. Piemēram, AS «PET Baltija», kas ir polimēru otrreizējās
pārstrādes uzņēmums, pagājušajā gadā palielināja gan ražošanas
jaudas, gan attīstīja jaunus produktus, bet apgrozījums, salīdzinot
ar 2012. gadu, mazliet kritās. Uzņēmuma direktors Kaspars
Fogelmanis skaidro, ka tas saistīts ar izejvielas
cenu kritumu – attiecīgi arī cenas gatavajai produkcijai
samazinājās. «Mēs ražojam nepārtrauktā režīmā 24 stundas septiņas
dienas nedēļā, visu saražoto produkciju 100 procentu apmērā
eksportējot.
Uzņēmuma darbība arī šogad būs vērsta uz to,
lai kļūtu par prasmīgāko un konkurētspējīgāko PET pārstrādes uzņēmumu ne vien
Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā, nodrošinot augstas kvalitātes
produkciju atbilstoši klienta vajadzībām. Lai šo mērķi sasniegtu,
turpināsim investēt gan ražotnes modernizācijā, gan jaunu produktu
izstrādē. Piemēram, jau drīzumā SIA «EKO PET» rūpnīcā Jelgavā sāks
kristalizēto PET pārslu ražošanu, kas būs izmantojamas pārtikas
iepakojuma ražošanai,» norāda K.Fogelmanis.

 

 

 

Foto: Ivars Veiliņš