Jelgava vakar un šodien

Katrai pilsētai ir savs stāsts, kas, pa gabaliņam kopā likts, apliecina tās spēku. Savā ilgajā mūžā Jelgava ir piedzīvojusi patiesi daudz un savu pieredzi likusi izaugsmes pamatos. Sagaidot Jelgavas pilsētas 756. dzimšanas dienu, radīta fotosērija "Jelgava vakar un šodien", ikvienam piedāvājot virtuāli novērtēt, kādas pārmaiņas mūsu pilsēta piedzīvojusi pēdējās divās desmitgadēs.

Pie Jelgavas "šodien" visi jau pieraduši, bet Jelgavu "vakar" daudzi jau piemirsuši vai pat nemaz nav piedzīvojuši. Taču pēdējās divās desmitgadēs rekonstruētas daudzas ielas un ēkas, izbūvēti jauni objekti un iekārtotas unikālas atpūtas vietas, vietēja mēroga pasākumi ieguvuši starptautisku vērienu, un tas viss kopā un katrs atsevišķi veido to Jelgavu, kuru mēs mīlam un ar kuru lepojamies. Bet pilsētas galvenā vērtība ir tās cilvēki, un katram ir iespēja augt līdz ar pilsētu un sniegt savu ieguldījumu pilsētas labā, jo mēs esam Jelgava! 

 

Jelgava (10).jpg

 

18.04.2021.

 

Jelgavas pils ir lielākā Baroka laika pils Baltijā un ir viens no retajiem Jelgavas arhitektūras pieminekļiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Jelgavas pils kā hercogu rezidences izbūve sākta vecās koka pils vietā 1738. gadā pēc itāļu izcelsmes  arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta.

 

pils1.JPG

 

Pils tika nopostīta Otrā Pasaules kara laikā, taču ir viena no nedaudzajām Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētas ēkām, kas saglabājusies no 1944. gadā sagrautās Jelgavas pilsētas.

 

pils2.JPG

 

Vērienīgākos atjaunošanas darbus pils pēdējo reizi piedzīvoja 20. gadsimta 50. un 60. gados, kad ēkā novērsti Otrā pasaules kara postījumi. Vairāku gadu desmitu laikā rekonstruētas atsevišķas pils daļas un ēkas iekšpagalma fasāde.

 

pils4.JPG

 

Jelgavas pils renovācijas darbi tika uzsākti 2016. gadā un norisinājās vairākos posmos – vispirms sakārtojot pils Dienvidrietumu stūri, tad darbi turpinājās LLU Aulā, Sudraba zālē un administratīvajā korpusā pils Austrumu spārnā. Apjomīgie pils atjaunošanas darbi noslēdzās 2020. gada izskaņā. Četru gadu laikā pilī paralēli ventilācijas sistēmas izbūvei pilī ir izgatavotas un atjaunotas 26 ārdurvis un 6 balkona durvis, kā arī izgatavots 701 jauns logs, atjaunoti un restaurēti 79 logi un restaurēti 16 logi. Tādējādi plānots ievērojami samazināt ēkas siltumenerģijas zudumus.

 

pils3.JPG

 

Projekta gaitā atjaunoti arī četri pils balkoni, Austrumu fasādes kāpnes, nostiprinot konstrukciju un ieklājot jaunu granīta segumu, un izgatavoti jauni, meistara kalti vārti Ziemeļu caurbrauktuvei.

 

Jelgava (10).jpg

 

17.04.2021.

 

2011. gadā tika uzsākta Raiņa ielas rekonstrukcija posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim, ar mērķi izveidot mūsdienīgu un kvalitatīvu apakšzemes un virszemes infrastruktūru Jelgavas pilsētas centrā, rekonstruējot trīs centra daļas ielas un labiekārtojot Driksas upes krastmalu, līdz ar to nodrošinot pilsētas centra kvalitatīvu sasniedzamību un efektīvu transporta plūsmas caurlaidību, mazinot satiksmes negadījumu skaitus un veidojot pievilcīgu dzīves vidi.

 

raina iela1.JPG

 

Pēc gadu ilgiem rekonstrukcijas darbiem, 2012. gadā iela atsāk pilnvērtīgu savu funkciju izpildi.

 

raina iela5.JPG

 

Būvdarbu gaitā ielas posmā no Sarmas ielas līdz Jāņa Čakstes bulvārim pilnībā atjaunots ielas segums, izbūvētas gājēju ietves un veloceliņš, rekonstruēta lietus ūdens kanalizācija, atjaunots ielas apgaismojums, uzstādītas jaunas ceļa zīmes, veikti labiekārtošanas un apzaļumošanas darbi.

 

raina iela3.JPG

 

Kā arī gar brauktuves malām izbūvētas autostāvvietas īslaicīgai automašīnu novietošanai, rekonstruēti seši krustojumi ar luksoforu objektiem un uzstādītas jaunas autobusu pieturvietas, kā arī jauna dizaina afišu stabi.

 

raina iela2.JPG

 

Jelgava (10).jpg

 

16.04.2021.

 

No 2007. gada līdz 2010. gada nogalei norisinājās Jelgavas 4. vidusskolas ēkas pārbūve.

 

Sakārtota skolas ēka, nomainīti logi, durvis, nosiltināta ēkas fasāde, izbūvēts jumts, ventilācijas un apkures sistēma, kā arī uzcelta jauna trīsstāvu piebūve, kuras būtiska daļa ir unikālā koncertzāle ar izcilu akustisko risinājumu.

 

4vidusskola2.JPG

 

Līdz ar skolas pārbūvi labiekārtota tās apkārtne, izbūvēta arī autostāvvieta un izglītības iestādei piegulošās ielas.

 

4vidusskola1.JPG

 

 

Jelgava (10).jpg

 

11.04.2021.

 

2018. gadā Pilssalā tika uzsākta Lielupes krasta nostiprināšana un labiekārtošana 170 metru garumā ar mērķi perspektīvā modernizēt Pilssalas airēšanas bāzi un pilsētā attīstīt ūdens sportu.

 

krastmala lielupes1.JPG

 

Vispirms tika izcirsti krūmi, demontētas dzelzsbetona plātnes un kāpnes, kā arī krasta joslā ar ekskavatoru iztīrīta upes gultne. Šajā zonā aptuveni trīs metru dziļumā izbūvēta piecus metrus augsta rievsiena, kas ir galvenais upes krasta nostiprināšanas elements, piecās vietās izbūvētas trīs metrus platas dzelzsbetona kāpnes, nodrošinot pieeju upei, kā arī trīs slipi laivu un citu mazizmēra peldlīdzekļu nolaišanai ūdenī. 

 

krastmala lielupes2.JPG

 

Tāpat Lielupes piekrastē izbūvēta aptuveni četrus metrus plata laukakmeņiem klāta gājēju pastaigu zona, ierīkots neliels stāvlaukums automašīnām un labiekārtota apkārtne. Lielupes krasta posma nostiprināšana noslēdzās 2019. gadā.

 

Jelgava (10).jpg

 

10.04.2021.

 

Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu mācību un darba vidi un paaugstinātu ēkas energoefektivitāti, 2018.–2019. gadā nozīmīgas pārmaiņas piedzīvoja Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis" Tērvetes ielā 6.

 

spriditis2.JPG

 

Būvdarbu gaitā nosiltināta ēkas cokola daļa, nomainīti logi un ārdurvis, nosiltināts pagraba pārsegums un bēniņi, izbūvēts divslīpju jumts, telpās atjaunota siltumapgādes sistēma, rekonstruēta ventilācijas sistēma un modernizēts apgaismojums. Līdztekus ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai bērnudārzs ieguva arī pievilcīgu ārējo fasādi.

 

spriditis1.JPG

 

Savukārt 2020. gadā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde "Sprīdītis" paplašinājās, un agrākajās bērnu un jauniešu centra "Junda" telpās Skolas ielā 2 tika izveidotas četras grupas bērniem, kas sasnieguši obligātās izglītības vecumu.

 

Jelgava (10).jpg

 

09.04.2021.

 

2008. gadā tika uzsākta Brīvības bulvāra rekonstrukcija 1,5 kilometru garumā, izbūvējot jaunas apakšzemes komunikācijas un apgaismojumu, izveidojot automašīnu stāvvietas, ieklājot jaunu asfalta segumu un veicot citus nozīmīgus darbus.

 

brivibas bulvaris1.JPG

 

Ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, tika mainīta autobusu pieturas atrašanās vieta, bet satiksmes drošības nolūkos Lāčplēša ielas un Brīvības bulvāra krustojumā izbūvēti luksofori.

 

brivibas bulvaris3.JPG

 

Brīvības bulvāra rekonstrukcija un labiekārtošana bija būtiska gan sabiedriskā un privātā transporta plūsmai, gan arī gājējiem, jo tādējādi tika nodrošināta ērta piekļuve Jelgavas pilsētas slimnīcai, Zemgales Olimpiskajam centram un vairākām izglītības iestādēm.

 

brivibas bulvaris2.JPG

 

Brīvības bulvārī 31A šobrīd norisinās remontdarbi un tiek būvēta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde. Pēc ēkas rekonstrukcijas un piebūves uzcelšanas, bērnudārzā plānots uzņemt 160 mazo jelgavnieku.

 

Jelgava (10).jpg

 

04.04.2021.

 

2018. gada 4. maijā, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 28. gadadienu, Lielajā ielā 38, skvērā starp Jāņa Asara un Lielo ielu, atklāts Latvijas simtgadei veltītais tēlnieka Kārļa Īles radītais vides objekts "Laika rats 100". Tas simboliski iezīmē katru valsts pastāvēšanas gadu.

 

laika rats 1.JPG

 

Interaktīvajā vides objektā "Laika rats 100" 14 metru rādiusā metālā attēloti desmit cilvēku silueti reālā augumā, kas simbolizē desmit mūsu valsts gadus, un pie katra silueta lasāmi desmitgades nozīmīgākie notikumi. Starveida bruģējums laukumā, kurā atrodas Latvijas "turētāji", simbolizē laika ratu, kas turpina ritēt tālāk cauri gadu desmitiem.

 

laika rats 2.JPG

 

Silueti tur 100 akmeņus, kas simbolizē Latvijas pastāvēšanas gadadienu, bet cilvēku tēli – visus tos, kas iesaistījās Latvijas veidošanā, tā uzsverot, ka valsti veido katrs no mums. Cilvēku figūras izgatavotas no slīpēta nerūsējošā tērauda. Uz laukuma iekšu pavērstās plaknes ir nopulētas, lai veidotos apmeklētāju spoguļattēls, tādējādi katrs kļūst par Latvijas gadu nesēju un vēstures veidotāju. Uz apļa ārpusi vērsto figūru plaknēm iegravēti attiecīgās desmitgades svarīgākie Jelgavas vēsturiskie notikumi Latvijas kontekstā.

 

laika rats 3.JPG

 

Jelgava (10).jpg

 

03.04.2021.

 

2013. gada vasarā ēkā Ganību ielā 66 sākās pašvaldības pirmskolas izglītības iestādes izveide ar mērķi nodrošināt vietu 280 bērniem un 55 jaunas darba vietas.

 

kapecisi.JPG

 

Noslēdzoties vērienīgajai būvniecībai, 2015. gadā Ganību ielā 66 atklāts jaunais bērnudārzs "Kāpēcīši" ar 12 bērnudārza grupām, labiekārtotu apkārtni un diviem baseiniem.

 

kapecisi2.JPG

 

Bērnudārza ēkai tika uzcelta piebūve, kur izveidoti divi peldbaseini – 10 x 15 metrus un 4 x 5 metrus lieli – un 90 kvadrātmetrus plaša sporta zāle.

 

kapecisi3.JPG

 

Tāpat labiekārtota teritorija, izveidoti rotaļu laukumi katras grupas bērniem un automašīnu stāvvieta 28 automašīnām pie iebrauktuves vārtiem.

 

kapecisi4.JPG

 

Jelgava (10).jpg

 

02.04.2021.

 

2019. gadā ar mērķi samazināt plūdu risku Jelgavas pilsētas teritorijā Būriņu ceļa un Sniega ielas apkārtnē tika uzsākti būvdarbi Svētes upes caurplūdes atjaunošanai un plūdu apdraudējuma samazināšanai piegulošajā teritorijā.

 

laipas1.JPG

 

Būvdarbi ilga vairāk nekā gadu, un 2020. gada martā ekspluatācijā nodota jaunā rekreācijas zona – koka laipas Svētes palienes pļavās, kas ir šī projekta viens no iedzīvotājiem redzamākajiem ieguvumiem, jo Jelgavā ir par vēl vienu sakārtotu pastaigu vietu vairāk.

 

laipas2.JPG

 

Svētes palienes pļavās starp Sniega ielu, Būriņu ceļu, Vītolu ceļu un Miezītes ceļu izveidota gandrīz 3365 kvadrātmetrus plaša rekreācijas zona. Izbūvētais koka laipu celiņu tīkls pastaigām ir vairāk nekā 1,6 kilometru garš, laipas savienotas ar trim grantētām takām. Gājēju drošībai koka laipas aprīkotas ar margām, kurās iemontēts speciāls siets, un vairākās vietās izveidotas platformas, kur cilvēkiem izmainīties vai vērot dabu.

 

laipas3.JPG

 

Koka laipas ir iecienīta apkārtnes iedzīvotāju un citu pilsētnieku pastaigu vieta.

 

Jelgava (10).jpg

 

28.03.2021. 

 

Šajā svētdienā fotosērijā "Jelgava vakar un šodien" iepazīstam pārmaiņas Sporta ielā.

 

sporta 1.jpg

 

2014. gadā ar mērķi izveidot mūsdienīgu un drošu sabiedriskā transporta sistēmu, lai nodrošinātu dažādu transporta veidu maršrutu sasaisti, Jelgavas pilsētā tika uzsākta vairāku ielu posmu labiekārtošana, tostarp Sporta ielas rekonstrukcija posmā no Pasta ielas līdz Sporta ielai 2, Sporta ielas posmu no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam izbūvējot no jauna. Rekonstrukcijas laikā tika izbūvēts arī stāvlaukums 240 automašīnām un labiekārtota teritorija.

 

sporta 2.jpg

 

Svarīgi, ka Sporta ielas posmā no Zemgales prospekta līdz Pasta ielai tika veikta grunts izpēte ar roku darbu, lai atrastu arheoloģiskos priekšmetus, kas ļautu datēt kultūrslāņa rašanās laiku. Atrastie arheoloģiskie priekšmeti attīrīti no apauguma, numurēti, sagatavots vēstures apraksts, un pēc darbu pabeigšanas uzietie priekšmeti nodoti Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. 

 

sporta 3.jpg

 

Jelgava (10).jpg

 

27.03.2021.

 

Šoreiz fotosērijā – Lielupes tilta pārmaiņas.

 

Senajās Jelgavas gravīrās un pastkartēs uziets peldošs plostu tilts pār Lielupi, kas bija piestiprināts pie upē iedzītiem pāļiem. Lai ledus plostu tiltu neaiznestu, to izmantoja tikai siltajā gadalaikā un katru gadu pirms ziemas iestāšanās noņēma.

 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada vasarā, cara karaspēkam atkāpjoties no Jelgavas Rīgas virzienā, peldošo Lielupes tiltu izārdīja un sadedzināja, lai aizkavētu uzbrūkošās vācu 8. armijas daļu virzīšanos uz priekšu.

 

Pirmais pastāvīgais tilts pār Lielupi Jelgavā tika atklāts 1916. gada 1. martā – vācu okupācijas laikā pirms 105 gadiem. To cēla vācu 8. armijas sapieri. Tilts bija koka, un to sauca par Paprica tiltu.

 

lielupes tilts.jpg

 

Dzelzsbetona velvju tilts pār Lielupi Jelgavā uzbūvēts 20. gadsimta 50. gadu vidū. Tā garums ir 146,6 metri. Rekonstruējot Lielupes tiltu 2001. gadā, satiksme pār Lielupi tika organizēta pa pontontiltu. Kopā ar Lielupes tiltu, atjaunots arī Driksas tilts. 

 

Jelgava (10).jpg

 

26.03.2021.

 

Fotosērijā “Jelgava vakar un šodien” atskatāmies uz Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas pārmaiņām.

 

Ēka, kurā atrodas Jelgavas Valsts ģimnāzija, būvēta pēc arhitekta Valda Zēbauera projekta un ekspluatācijā nodota 1939. gadā. Otrā pasaules kara laikā apmēram 95 procenti pilsētas tika nopostīta, cietusi bija arī skolas ēka, tomēr to izdevās atjaunot.

 

gimnazija 1.jpg

 

Tā kā skola līdz pārbūvei vērienīgus remontus nebija piedzīvojusi, tā glabāja 20. gadsimta 30. gadu vēstures liecības, ko rekonstrukcijas gaitā tika lemts maksimāli saglabāt – kur iespējams, atjaunot, bet atsevišķās vietās izveidot no jauna pēc analoģijas.

 

jvg no setas.jpg

 

Jelgavas Valsts ģimnāzijas pārbūve noslēdzās 2019. gadā. Vērienīgie būvdarbi ilga divarpus gadus, un skolai izbūvētas jaunas komunikācijas – apkure, gāze, elektrība, kanalizācija un ūdensvads –, kas nebija mainītas kopš ēkas atjaunošanas pēc Otrā pasaules kara.

 

jvg no sana.jpg

 

Ēkai ir jauns jumts un logi, atjaunota un 20. gadsimta 30. gadu funkcionālajai arhitektūrai raksturīgos pelēcīgos toņos nokrāsota fasāde, labiekārtota teritorija un stadions. Vēsturiskās ēkas rekonstrukcijas ietvaros izveidota ergonomiska mācību vide, ieviesti informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, uzlabota sporta infrastruktūra.

 

jvg 2.jpg

 

2020. gadā rekonstruētā Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēka ieguva 3. vietu konkursa "Gada labākā būve Latvijā 2019" nominācijā "Pārbūve". 

 

Jelgava (10).jpg

 

21.03.2021.

 

Ceturtajā fotosērijas "Jelgava vakar un šodien" galerijā piedāvājam apskatīt Jelgavas Valsts ģimnāzijas sporta stadionu, kas piedzīvojis pārmaiņas un ir kļuvis par nozīmīgu iedzīvotāju atpūtas, sportošanas un sporta nodarbību vietu.

 

toreiz un tagad valsts gimnazija stadions.JPG

 

 

2018. gada nogalē Jelgavas Valsts ģimnāzijas stadionā tika veikti vērienīgi būvdarbi, kuru rezultātā 6511,10 kvadrātmetrus lielajā stadionā ierīkoti divi strītbola laukumi, volejbola laukums, divas tāllēkšanas bedres, lodes grūšanas sektors, divi tautas bumbas laukumi, bumbiņas mešanas sektors, augstlēkšanas sektors, skrejceļš un trenažieru laukums ar astoņām ierīcēm.


stadions 2.JPG

 

Ap stadionu uzstādīts jauns metāla žogs un lai stadionu varētu izmantot arī vakaros, tajā uzstādīti 30 metrus augsti prožektori.

 

 

Jelgava (10).jpg

 

 20.03.2021.

 

Šoreiz fotosērija "Jelgava vakar un šodien" ļauj ieskatīties Vecpilsētas ielas 14. nama vēsturē un pārmaiņās.

 

vecpilseta1.JPG

 

Trīsstāvu koka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un viena no senākajām un vērtīgākajām koka mājām Jelgavā, kura saglabājusies līdz mūsdienām. 

 vecpilseta 5.JPG

 

2015. gadā Jelgavas pilsētas pašvaldība iegādājās nekustamo īpašumu Vecpilsētas ielā 14 ar mērķi saglabāt un atjaunot pilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, kas ietver pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļus.

 

vecpilseta 4.JPG

 

Uzsākot būvdarbus 2018.gadā, ēka bija avārijas stāvoklī, taču atjaunošanas rezultātā objektā ir saglabāts ieskats par daudzveidīgajām telpu apdarēm, kas liecina par vēsturisko stilu tendenču attīstību interjerā un ēkas vēsturisko iemītnieku dzīves veidu, gaumi un materiālajām iespējām.

 

vecpilseta 3.JPG

 

2020. gadā Vecpilsētas ielas 14. nams tika atzīts par labāko būvi nominācijā "Restaurācija" skatē "Gada labākā būve Latvijā 2019" un konkursā "Latvijas būvniecības gada balva 2019".

 

vakar un šodien (5).jpg

 

Jau pavisam drīz Vecpilsētas ielā 14 un blakus esošajā mūra ēkā Barona ielā 50 darbu sāks Zemgales Restaurācijas centrs. Tas nodrošinās restauratoru darbnīcu pieejamību kultūrvēsturisko un citu nozīmīgu priekšmetu restaurācijai, iespēju interesentiem klātienē iepazīties un izzināt restaurācijas procesa gaitu, kā arī piedāvās citus tūrisma un izglītojošus pakalpojumus.

 

 

Jelgava (10).jpg

 

19.03.2021.

 

Turpinot iesākto Jelgavas pilsētas vēsturei un attīstībai veltīto fotosēriju "Jelgava vakar un šodien", aicinām ieskatīties  pārvērtībās, kuras piedzīvojis nams Zemgales prospektā 7, kur atrodas Jaunrades nams "Junda" un bērnu un jauniešu bibliotēka "Zinītis", iegūstot mūsdienu prasībām atbilstošu interešu izglītības apguvei un lasītājiem piemērotu vidi.

 

Būvniecības darbi ilga vairāk nekā divus gadus, radot mūsdienīgu un modernu vidi, kuru izmanto "Jundas" audzēkņi un "Zinīša" lasītāji. Ēka Palīdzības ielas un Zemgales prospekta stūrī, kas uzbūvēta 1888. gadā pēc arhitekta Aleksandra Johana Frīdriha Baumaņa projekta kā patversme tirgotāju atraitnēm par Jelgavas grāmatizdevēja Gustava Ādolfa Reira ziedojumu pilsētai, un tās 1973. gadā celtā piebūve piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas.

 

vakar un šodien (1).jpg

 

Namam ir jauns jumts, logi, durvis, atjaunots fasādes krāsojums, kā arī uz vecākās ēkas daļas atjaunotas divas no rekonstrukcijas gaitā uzietajām fasādes informatīvajām plāksnēm, kurās iegravēta pateicība būvniekiem.

 

Blakus uzcelta 480 kvadrātmetrus plaša divstāvu piebūve, kas savienota ar esošo ēku. Tāpat ēka aprīkota ar mūsdienu prasībām atbilstošām elektronisko sakaru sistēmām un pielāgota personām ar kustību traucējumiem.

 

Pagalmā izvietoti atpūtas soliņi, basketbola grozs, klintīs kāpšanas siena, bet ap visu ēku izveidotas velonovietnes, tostarp viena iežogota un aizslēdzama. Blakus pagalmam Sporta ielas pusē ierīkots stāvlaukums 18 automašīnām.

 

vakar un šodien (2).jpg

 

Jelgava (10).jpg

 

18.03.2021.

 

Fotosērija "Jelgava vakar un šodien" tiek atklāta ar Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torni, kas ir viens no apmeklētākajiem tūrisma objektiem Jelgavā.

 toreiz un tagad tornis1.JPG

 

Baznīcu sāka celt 1574. gadā pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Tā bija pirmā no jauna uzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā un lielākā baznīca Zemgalē. Pēc dievnama nopostīšanas 1944. gadā tas vairs netika atjaunots, tomēr zvanu tornis savu vietu saglabāja.

 

2010. gada novembrī pēc vērienīgas rekonstrukcijas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis atdzima jaunā veidolā un vēra durvis apmeklētājiem. Jau pirmajās dienās ar torņa ekspozīcijām iepazinās 3726 interesenti, bet pirmā gada laikā ekspozīcijas un skatu laukumu apmeklēja 39 965 cilvēki no dažādām Latvijas vietām un pasaules valstīm.

 

toreiz un tagad tornis2.JPG

 

2011. gadā par Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas torņa restaurāciju Jelgavas pilsēta saņēma Kultūras mantojuma gada balvu nominācijā "Labākais saimnieks".

 

toreiz un tagad tornis3.JPG

 

Interesanti:

  • Baznīcas tornis ir senākā celtne, kas saglabājusies Jelgavā.
  • Torņa kopējais augstums ir 50 metri.
  • Stikla platforma, no kuras var vērot Jelgavas panorāmu, atrodas 37 metru augstumā.
  • Vēsturiskās Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas centrālo joma vietu rotā skulptūra strūklaka "Trīsvienība", kas simbolizē kristīgās ticības augstāko vērtību kodolu – Dieva Tēva, Dieva Dēla un Dieva Svētā Gara vienotību.