UNDA ĢĒĢERE

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmes vadītāja:

GODA RAKSTS
par ieguldījumu dzīvnieku labturībā un aizsardzībā Jelgavas pilsētā.

«Mana dzīve ar Jelgavu cieši savijās 1985. gada 1. jūlijā, kad ierados studēt vetos. Likteņa pavērsieni gan ir neizdibināmi, un studiju laikā lēmu par labu darbam. Sākotnēji tā bija fakultātes Veterinārā klīnika, Klīniskais institūts, bet 1995. gadā pēc Jelgavas domes lūguma institūtā tika izveidota dzīvnieku patversme. Šodien to saucu par savām otrajām mājām. Šajos gados cīņā par dzīvnieku labbūtību piedzīvots daudz, un varbūt kādreiz šo pieredzi derētu ietērpt vārdos un izdot grāmatu. Lai gan patversmes uzmanības centrā vienmēr bijuši dzīvnieki, lielākos izaicinājumus sagādājuši tieši cilvēki. Arī pēc 30 darba gadiem joprojām nespēju pieņemt bezatbildību. Tiesa, situācija šodien un 90. gados nav salīdzināma – klaiņojoši suņi un kaķi pilsētas ielās vairs nav norma. Lielai sabiedrības daļai tie ir loloti mājdzīvnieki, ģimenes locekļi un draugi. Tomēr ikdienā piedzīvotais un ap 80 mūsu patversmes iemītnieku liek domāt, ka darba vēl ir daudz.
Saņemot šo augsto apbalvojumu, es vēlos no sirds pateikt paldies tiem, kam rūp, – gādīgiem saimniekiem, mūsu patversmes darba komandai, brīvprātīgajiem, ziedotājiem, universitātes un fakultātes vadībai. Bet reizē vēlos vērst uzmanību: lūdzu, esiet ļoti pragmatiski, pieņemot lēmumu savā ģimenē uzņemt dzīvnieku. Tas prasa patiesi lielu atbildību, darbu, laiku un galu galā arī finansiālo rocību. Arī tad, ja kaut kas neizdodas pašiem, nekautrējieties runāt, vērsties pēc palīdzības, un kopā meklēsim iespēju situāciju uzlabot. Dzīvnieks ir jūtīga būtne, kas uzticas savam saimniekam. Ja vien katrs no mums spētu šo uzticēšanos godināt ar mīlestību, uzņēmību un rūpēm!»