Šonedēļ neliela grupa arheologa Andra Tomašūna vadībā Pils salā piedalās arheoloģiskajā ekspedīcijā, mēģinot atrast tur 17. gadsimta liecības, piemēram, vecu skansti, Gustava Ādolfa vadītās zviedru armijas ziemošanas vietu. Piektdien, 7. augustā, interesentiem būs iespēja iepazīties ar ekspedīcijas rezultātiem. «Dikti bagātīgi mūsu atradumi nav, bet šis tas ir uziets,» norāda A.Tomašūns.
A.Tomašūns stāsta, ka piektdien, 7. augustā, tiks rīkota ekskursija uz Pils salas Ziemeļu galu, kur darbu būs beigusi arheoloģiskā ekspedīcija un ar rezultātiem iepazīstinās ikvienu interesentu. Plānotais ekskursijas sākuma laiks – pulksten 14.
Interesentiem jāsazinās ar Pils salas zirgu uzraugu Eināru Nordmani pa tālruni 20264343, kurš būs gids ceļā līdz salas galam – apmēram trīs kilometru gājienā kājām uz vienu pusi. Līdz jāņem ūdens, nepieciešami piemēroti apavi un apģērbs (sala ir bagātīgi apaugusi ar zāli, usnēm).
Pils salas apsekošanas ekspedīciju A.Tomašīns veica jau 2013. gadā, lai atrastu T.Krausa 1652. gada kartē iezīmētās vecā nocietinājuma – Vecās skanstes – vietu. Veiktie pārbaudes rakumi bija neveiksmīgi – Vecā skanste netika atrasta. Tomēr ekspedīcija deva citus rezultātus: noskaidrojās, ka salas vidū esošais grāvis ir mākslīgi rakts kanāls un, iespējams, kalpojis Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā; Pils salas Ziemeļu galā tika uzietas kādas ēkas paliekas un 17. gadsimta čuguna lielgabala fragments, dzelzs kausējumi, kas liecina par iespējamu senu dzelzs kausēšanas vietu – cepli.
A.Tomašūns piebilst, ka Pils salas vēsture pirmoreiz rakstu avotos fiksēta 1254. gadā Zemgales dalīšanas aktā, kur salai dots Garās salas vārds.
Foto: no A.Tomašūna arhīva
22.9 °C,
1.3 m/s,
78 % 
22.9 °C,
1.3 m/s,
78 %