Rīcība krīzes situācijā

Jelgavā ierīko 27 publiskas īslaicīgās uzturēšanās patvertnes

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagājušajā gadā pārbaudīja tos valsts un pašvaldības īpašumā esošo ēku pagrabstāvus, kuros varētu ierīkot patvertnes. No visām VUGD Jelgavā apsekotajām vietām, kas atbilda vai daļēji atbilda izstrādātajām vadlīnijām, 27 tiek ierīkotas publiskas patvertnes – 14 no tām atrodas pašvaldībai piederošos īpašumos un 13 valstij piederošos īpašumos. Pie ieejas ēkās, kur ierīkotas patvertnes, tiek izvietotas atpazīšanas zīmes, kas iedzīvotājus informēs par drošu patveršanās vietu apdraudējuma gadījumā. Marta domes sēdē apstiprināti arī Jelgavas pašvaldībai piederošo patvertņu izmantošanas noteikumi. Iedzīvotājiem svarīgi zināt – ikdienā patvertņu telpas publiski nebūs pieejamas, tās tiks atvērtas tikai apdraudējuma gadījumā. Tur iedzīvotāji varēs īslaicīgi patverties, lai mazinātu ietekmi no bīstamiem faktoriem, kas rodas katastrofas, militāra iebrukuma vai kara gadījumā. Tāpat jāuzsver, ka patvertņu skaits un to atrašanās vietas var mainīties. Ērtākais veids, kā publiski izsludināta apdraudējuma gadījumā uzzināt tuvākās patvertnes atrašanās vietu, būs lietotne “112 Latvija” – apdraudējuma gadījumā atverot lietotni, iedzīvotāji ne vien uzzinās tuvāko patvertni, bet arī saņems norādes, kā līdz tai nokļūt. Šobrīd VUGD strādā, lai tuvākajā laikā šī funkcija lietotnē jau sāktu darboties.

Zaļās zīmes ar attēlotiem četriem cilvēkiem, kuri patvērušies zem jumta, Jelgavā būs izvietotas pie 27 pašvaldības un valsts ēkām.

“Pilsētā izvietotās patvertņu zīmes ir apliecinājums, ka esam sākuši nopietnu darbu, lai šajā ģeopolitiski sarežģītajā laikā mēs būtu gatavi nepieciešamības gadījumā aizsargāt mūsu iedzīvotājus. Process nav ātrs, un priekšā mums vēl ir ļoti daudz darba. Nākamais solis būs 14 pašvaldības īpašumā esošās patvertnes iekārtot un aprīkot. Pašlaik Latvijā nav spēkā esoša normatīvā akta, kas regulētu patvertņu izveidošanu, pielāgošanu un izmantošanu. Visas pašvaldības vadās pēc VUGD izstrādātajām vadlīnijām īslaicīgu patvertņu ierīkošanai. Grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas nostiprinās patvertnes jēdzienu, noteiks obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai, Saeima vēl nav apstiprinājusi. Tāpat šie grozījumi likumā noteiks finansējuma avotu patvertņu ierīkošanai. Tiklīdz tas būs nostiprināts likumā, Jelgavas pašvaldība pretendēs uz valsts finansējumu īslaicīgu patvertņu aprīkošanai mūsu pilsētā,” uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs un Jelgavas valstspilsētas un Jelgavas novada sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Andris Rāviņš.

Atbilstoši VUGD aprēķiniem Jelgavas publiskajās patvert­nēs patvērumu varēs rast ap 13 000 cilvēku. Taču, kā uzsver A.Rāviņš, patvertņu tīklu pilsētā jau tuvākajā laikā nepieciešams paplašināt sadarbībā ar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem un uzņēmējiem, kuru rīcībā ir šim mērķim piemērotas pagrabtelpas. “Aicinu jelgavniekus izvērtēt iespēju savā īpašumā esošo ēku pagrabstāvos ierīkot patvertnes, kā arī informēt pašvaldību par vēlmi un iespēju piedāvāt savas telpas publisko patvertņu ierīkošanai,” aicina A.Rāviņš.
Šobrīd patvertnes izvietotas galvenokārt pilsētas izglītības un citās iestādēs, kā arī valsts īpašumā esošās ēkās.

Lai rūpētos par iedzīvotāju drošību patvertnēs, pašvaldība ir izstrādājusi patvertņu izmantošanas noteikumus:

• personas dodas uz patvertni reāla un publiski izsludināta apdraudējuma gadījumā;
• patvertnē iedzīvotājiem jāpalīdz personām, kuras fiziski nevar patstāvīgi iekļūt patvertnē;
• jāievēro ugunsdrošības un citi ar drošību saistīti noteikumi;
• jāizvairās no konfliktsituācijām;
• jāizturas cieņpilni un atbildīgi;
• nekavējoties jāinformē atbildīgā persona par situācijām, kas apdraud vai var apdraudēt patvertnē esošās personas;
• jāsadarbojas ar citām patvertnē esošām personām;
• patvertnes tiek atstātas, beidzoties apdraudējumam.

Katrai pašvaldības ēkās izvietotajai patvertnei ir noteikts atbildīgais par telpu uzturēšanu, durvju atvēršanu apdraudējuma gadījumā un patvertņu lietošanas noteikumu ievērošanu.

“Ēku īpašnieku jeb patvertņu tiesisko valdītāju pienākums ir uzturēt patvertņu telpas gatavībā, lai, iestājoties apdraudējumam, tās operatīvi būtu pieejamas cilvēkiem. Esam izstrādājuši iekšējās kārtības noteikumus patvertņu pieejamībai un praktiskajās apmācībās pilnveidosim atbildīgo personu iemaņas šo uzdevumu īstenošanā. Ja krīzes situācija iestātos šodien, ar patvertnes zīmi apzīmētās telpas jau tagad ir piemērotas, lai tajās īslaicīgi patvertos no apdraudējuma. Pakāpeniski tās ir plānots papildināt ar krīzes situācijām nepieciešamo inventāru,” uzsver Jelgavas Digitālā centra vadītāja Ilze Āboliņa.

Personas, kuras ir gatavas piedāvāt privātā īpašumā esošas telpas publiskās patvertnes vajadzībām, aicinātas informēt pašvaldību, zvanot Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centram pa tālruni 8787 vai rakstot uz e-pasta adresi ca@jelgava.lv