19.4 °C, 1.7 m/s, 77.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāPrasību atcelt «Depo» būvatļauju skatīs septembrī
Prasību atcelt «Depo» būvatļauju skatīs septembrī
25/04/2018

Šodien Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesas namā bija plānots skatīt divu biedrību un vairāku pilsētas iedzīvotāju prasību atcelt Jelgavas Būvvaldes izdoto būvatļauju Cukura ielā 2 celt lielveikala ēku. Tiesas ieskatā, lai lietu varētu izskatīt pēc būtības, tai nepieciešami vēl papildu dokumenti, ko tiesa pieprasīja, tāpēc lietas izskatīšana atlikta uz 5. septembri.

Lietā pieaicinātā trešā persona SIA «Auras centrs», kam pieder
zemesgabals Cukura ielā 2, bija iesniegusi tiesā vairākus lūgumus.
Būtiskākie no tiem bija lūgums noraidīt tiesas sastāvu, jo pastāvot
šaubas par objektīva lēmuma iespējamību; papildu ekspertu
pieaicināšana lietā, piemēram, Latvijas Arhitektu savienība un
analoga Igaunijas arhitektu biedrība, un papildu ekspertīžu
veikšana. Tiesa apstiprināja tikai lūgumu par Latvijas Arhitektu
savienības pieaicināšanu kā ekspertiem, jo tas varētu palīdzēt
tiesai pieņemt objektīvu lēmumu lietā. Kā norādīja referējošais
tiesnesis Mārtiņš Birkmanis, ir būtiski saprast, kas un kāds no
arhitektoniskā viedokļa ir reprezentācijas objekts, bet savus
jautājumus Arhitektu savienībai var sagatavot arī visi lietas
dalībnieki. Vēl tiesa pieprasīja Jelgavas domei iesniegt papildu
dokumentus, tostarp strīdus teritorijas plānojumu, kāds bija spēkā
būvatļaujas izdošanas brīdī, un kāds tas ir tagad, ja ir veiktas
kādas izmaiņas. Līdz ar to nākamā tiesas sēde nolikta uz 5.
septembri.

Ar prasību atcelt Jelgavas Būvvaldes 2017. gada 17. februārī
izdoto būvatļauju tiesā vērsās biedrības «Jelgavas attīstībai» un
«Direct impact» un 23 privātpersonas.

Saskaņā ar lokālplānojumu strīdus teritorijas galvenais
izmantošanas veids ir tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve.
Jelgavas Būvvalde, izsniedzot lielveikala celtniecības būvatļauju,
izvirzīja papildu prasības, kas projekta attīstītājam jāievēro,
piemēram, noteica ēkas pieļaujamo augstumu – 15 metrus jeb trīs
stāvus, satiksmes organizācijas aspektus un to, ka ēkai jābūt kā
reprezentācijas objektam un veidotai pēc individuāla, nevis
tipveida projekta. Tā pašvaldībai bija vienīgā likumiskā iespēja
nepieļaut tipveida lielveikala būvniecību uz privātas zemes
Lielupes krastā netālu no Jelgavas pils.

Foto: «Jelgavas Vēstnesis»