Pilsētā

«Esmu pārliecināta, ka Latvijas valsts simtgade ir nozīmīgs atskaites punkts ikvienam no mums. Tā ir iespēja atskatīties uz to, kādi esam bijuši, un vienoties par tām vērtībām, uz kurām turpmāk vēlamies balstīt savu lielāko bagātību – mūsu valsti,» saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietniece un Latvijas simtgades pasākumu darba grupas vadītāja Rita Vectirāne, uzsverot, ka svētki būs izdevušies tikai tad, ja šī īpašā Latvijas sajūta sasniegs ikvienu no mums.

Sarunā ar R.Vectirāni – plašāk par to, kā Jelgavā tiks atzīmēti
līdz šim nozīmīgākie valsts svētki Latvijas vēsturē.

Latvijas simtgade ir iespēja saliedēt cilvēkus, veicināt
patriotismu pret savu valsti un vienoties par kopīgām vērtībām. Vai
esam pietiekami labi sagatavojušies, lai šo iespēju
izmantotu?

Latvijas valsts simtgades birojs kopā ar sadarbības partneriem
ir paveicis lielu darbu, un ikvienam, kurš vēlēsies piedalīties
simtgades svinībās, būs iespēja izvēlēties, kur un kā to darīt.
Liels akcents tiek likts uz vēstures apzināšanu ar kino,
literatūras un cita veida mākslinieciskās izteiksmes veidiem. Skolu
jaunatnei projektā «Latvijas skolas soma», sākot no 2018. gada
septembra, tiks nodrošināta iespēja iepazīt Latvijas kultūras un
dabas vērtības. Šajā aktivitātē plaši iesaistīsies arī mūsu
pilsētas izglītības iestādes.

Ar valsts simtgadei veltīto svētku programmu var iepazīties
mājaslapā www.lv100.lv. Tā ir pietiekami plaša, tādēļ meklējām
iespēju, kā Jelgava varētu iekļauties un papildināt kopējo valsts
svētku programmu.

Kuri pasākumi ir plānoti kā centrālie Latvijas simtgades
svētku gadā Jelgavā?

Šajā ziņā jāizceļ trīs datumi. 4. maijā, Latvijas Neatkarības
deklarācijas pasludināšanas dienā, visās Latvijas lielākajās
pilsētās, kurās ir Brīvības bulvāris vai Brīvības iela, tiks
svinēti šai ielai veltīti svētki. To norisē iesaistīsim visu
paaudžu jelgavniekus – jaunieši pētīs Brīvības bulvāra vēsturi un
attīstību, bet vecāka gadagājuma pilsētnieki dalīsies atmiņās par
pieredzēto. 4. maijā tiks atklāts arī vides objekts «Laika rats
100» skvērā starp Lielo un Jāņa Asara ielu. Tas būs veltījums
nākamajām paaudzēm Latvijas valsts simtgadē.

14. septembrī par godu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa
Čakstes dzimšanas dienai uz Lielupes tiks veidots 3D multimediāls
uzvedums, kas veltīts pirmajiem četriem Latvijas Valsts
prezidentiem – J.Čakstem, Gustavam Zemgalam, Albertam Kviesim un
Kārlim Ulmanim –, kuri cieši saistīti ar Zemgali un Jelgavu. 14. un
15. septembrī pilsētā uzņemsim arī Latvijas tautu kultūru
festivālu, kas pulcēs vairāk nekā tūkstoti dalībnieku, dažādu
Latvijā dzīvojošo mazākumtautību biedrību un organizāciju
pārstāvjus.

Īpašs pasākums plānots arī 22. septembrī, kad atzīmēsim Baltu
vienības dienu, jo simtgadi 2018. gadā svinēs arī mūsu kaimiņi –
Lietuva. Par godu šai dienai Jelgavā viesosies Lietuvas Seima
priekšsēdētājs.

Savukārt 2018. gada 18. novembrī jau oficiāli atzīmēsim valsts
simtgadi ar īpašu svētku programmu, pie kuras satura darbs vēl
turpinās.

Kas ir Latvijas tautu kultūras festivāls, un kā tajā
varēs iekļauties jelgavnieki?

Tas ir Latvijā dzīvojošo mazākumtautību kultūras popularizēšanai
veltīts pasākums, ko ar Kultūras ministrijas atbalstu iecerēts
organizēt reizi divos gados. Pirmais festivāls norisinājās 2016.
gadā Daugavpilī, un tajā aktīvi piedalījās arī Jelgavas
mazākumtautību biedrību pārstāvji. Festivāla mērķauditorija ir
ikviens no mums, jo paralēli dažādiem koncertiem cilvēki tiks
aicināti iesaistīties meistarklasēs, apgūstot dažādu amatu prasmes
un citu tautu nacionālo ēdienu pagatavošanu. Tāpat centīsimies
uzrunāt viesus no Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas un citām
valstīm, lai festivāla programmu papildinātu ar modernās kultūras
sadaļu.

Vai jau ir aplēses, cik pilsētai varētu izmaksāt
simtgades svētku programma?

Jelgavā plānoto pasākumu kopējās izmaksas varētu sasniegt 100
tūkstošus eiro, bet 150 tūkstošus eiro nākamā gada budžetā esam
ieplānojuši novirzīt pilsētas pašdarbības kolektīviem, lai
nodrošinātu dalību vienā no Latvijas simtgades svinību centrālajiem
pasākumiem – Dziesmu un deju svētkiem. Iepriekšējos svētkos tieši
no Jelgavas bija otrs lielākais dalībnieku skaits aiz Rīgas.
Prognozējam, ka arī simtgades Dziesmu un deju svētkos pilsēta tiks
plaši pārstāvēta.

Tradicionāli pasaulē nacionālajām valstīm nozīmīgi
svētki tiek atzīmēti ar dažādiem apbalvojumiem. Varbūt šis ir
īstais brīdis izvērtēt, vai vēl kāda jelgavnieka ieguldījums
atbilst pilsētas Goda pilsoņa statusam? Līdz šim šādu novērtējumu
guvusi tikai mūsu izcilā aktrise Elza Radziņa.

Šāda diskusija ir nepieciešama, jo viedokļi par to, kas ir
nozīmīgs ieguldījums pilsētas attīstībā vai tās tēla
popularizēšanā, atšķiras. Cilvēki arvien retāk visu savu aktīvo
darba mūžu nostrādā vienā vietā, bieži vien līdz ar darba maiņu
tiek mainīta arī dzīvesvieta, tādēļ cilvēki, kurus varam saukt par
piederīgiem Jelgavai, bieži vien vairs nestrādā un nedzīvo pilsētā,
bet savā būtībā izjūt piederību un par savu pilsētu sauc tieši
Jelgavu. Šādi svētki ir labākais brīdis, kad godināt mūsu
ievērojamākos līdzcilvēkus un pateikties par ieguldīto valsts un
pilsētas izaugsmē.

Uzsvērāt, ka valsts simtgade ir iespēja saliedēt
sabiedrību. Vai nākamgad plānotā izglītības reforma tā sauktajās
krievu plūsmas skolās neapgrūtinās šī mērķa
sasniegšanu?

Virzība uz apmācību valsts valodā ir pareizs solis, tomēr mana
pārliecība ir tāda, ka tas būtu jādara, sākot no pirmsskolas un 1.
klases, nevis vidusskolas. Valoda ir pamats tam, lai veidotos
saliedēta sabiedrība, jo pilnvērtīgi saprast mūsu svētkus, tostarp
Dziesmu svētku tradīciju, var tikai tas, kurš tos ir piedzīvojis,
un lielā mērā tas nāk no izglītības sistēmas. Savā ziņā esmu
pārsteigta par to, ka joprojām pietiekami daudz vecāku savus bērnus
vēlas izglītot tā sauktajās bilingvālās apmācības skolās, kurās
arvien grūtāk ir nodrošināt augstu izglītības kvalitāti kaut vai
tādēļ, ka jau daudzus gadus mūsu augstskolās netiek gatavoti
pedagogi apmācībai krievu valodā.

Pēc ekonomistu aplēsēm, Latvija savā vēsturē nekad nav
bijusi tik pārtikusi kā šobrīd, tomēr ienākumu nevienlīdzība, zemās
pensijas un nepietiekamais sociālais atbalsts virknei iedzīvotāju
liedz to izjust. Lielā mērā tieši šī iemesla dēļ daļa sabiedrības
valsts simtgadei plānotos pasākumus vērtē kritiski. Kāds, jūsuprāt,
ir tas minimums, kas būtu jānodrošina iedzīvotājiem no valsts un
pašvaldības, lai mēs varētu runāt par sociāli taisnīgu resursu
sadali?

Gan valsts, gan pašvaldību līmenī ir izveidota sociālā atbalsta
sistēma, kas nodrošina atbalstu trūcīgākajai sabiedrības daļai,
cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ģimenēm ar bērniem un citām
iedzīvotāju grupām. Tomēr šis palīdzības apjoms nav pietiekams, un
lielā mērā tas ir saistīts ar mūsu ekonomikas īpatnībām – aplokšņu
algām, mikrouzņēmumiem un tamlīdzīgām nepilnībām. Cilvēku, kuriem
nepieciešama palīdzība, skaits ir salīdzinoši liels tieši tādēļ, ka
nomaksāto nodokļu apjoms nenodrošina pilnvērtīgu sociālo
aizsardzību un pensijas apmēru. Kamēr sabiedrība būs iecietīga pret
ēnu ekonomiku, mēs nevaram runāt par sociāli taisnīgu resursu
sadali, jo nodokļu nemaksātājs vienmēr būs priviliģētākā stāvoklī.
Tas, ko varam darīt, ir paplašināt sociālo pakalpojumu loku
senioriem un ģimenēm ar bērniem. Vismaz pašvaldības līmenī to arī
darām, piedāvājot bezmaksas veselības veicināšanas pasākumus,
interešu izglītības nodarbības un citus pakalpojumus.

Kā valsts simtgades pasākumiem gatavojas pilsētas
izglītības iestādes, ņemot vērā, ka šī ir lieliska iespēja vairāk
laika veltīt jauniešu valstsapziņas veidošanai?

Valsts simtgadei par godu tiks rīkoti dažādi konkursi. Mūsu
izglītības iestādes jau šobrīd aktīvi iesaistās projektā
«Nacionālie dārgumi», apmeklējot valsts nozīmīgākos
kultūrvēsturiskos objektus. 2018. gada rudenī iesaistīsimies
projektā «Latvijas skolas soma». Nākamgad īpašs uzsvars tiks likts
uz to, lai skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi tiktu veltīti
valsts un pilsētas vēsturisko vērtību apzināšanai. Caur skolēniem
mudināsim iesaistīties dažādās aktivitātēs arī vecākus – kaut vai
izpētot savas dzimtas koku.

Foto: Ivars Veiliņš