Pēc traģiskā ugunsgrēka Londonas 24 stāvu dzīvojamajā ēkā, kurā bojāgājušo un bezvēsts pazudušo skaits pārsniedza 70 cilvēkus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aktualizējis ugunsdrošības normu ievērošanu daudzdzīvokļu mājās, tādēļ līdz 15. septembrim visā Latvijā izlases kārtībā tiks pārbaudīta situācija daudzdzīvokļu namos. Nav noslēpums, ka arī mūsu valstī visvairāk ugunsgrēku notiek tieši dzīvojamajā sektorā – pagājušajā gadā reģistrēti 2992 šādi gadījumi.
Jāatgādina, ka 2016. gada 1. septembrī spēkā stājās jauni Ugunsdrošības noteikumi, kurus VUGD, ņemot vērā ārvalstu pieredzi un dažādu ekspertu secinājumus, sāka izstrādāt jau 2012. gadā. Nav noslēpums, ka viens no galvenajiem jaunu noteikumu izveides iemesliem bija Zolitūdes traģēdija.
Daudzdzīvokļu māju īpašniekiem svarīgi atcerēties divas galvenās prasības, kas attiecas tieši uz privātpersonām. No šī gada 31. decembra stāsies spēkā ierobežojumi mehānisko ventilācijas iekārtu izmantošanā – virs gāzes plītīm ierīkotie tvaika nosūcēji, kas pieslēgti kopējai ventilācijas sistēmai, būs jādemontē vai arī būs nepieciešams veikt papildu ventilācijas izbūvi. Tāpat līdz 2020. gada 1. janvārim būs jāierīko autonomie dūmu detektori. Jāņem vērā arī fakts, ka jaunajos noteikumos ir iestrādāts punkts, kas nosaka, ka katrai fiziskai personai ir pienākums ugunsgrēka gadījumā evakuēties.
Tāpat svarīgi ir ievērot noteikumus, kas attiecas uz daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpām – kāpņu telpām, pagrabiem un bēniņiem. Pirmkārt, tajās nedrīkst glabāt degtspējīgus priekšmetus un viegli uzliesmojošus šķidrumus. Otrkārt, evakuācijas ceļiem ir jābūt brīviem, tos nedrīkst aizšķērsot, un, treškārt, ir jāveic ventilācijas, dūmkanālu un elektroinstalāciju tīklu pārbaudes.
VUGD veiks pārbaudes arī Jelgavā
Līdz 15. septembrim visā Latvijā VUGD izlases kārtībā veiks ugunsdrošības pārbaudes daudzdzīvokļu mājās. Jelgavā izlases kārtībā pārbaudīs ugunsdrošību normu ievērošanu sešu un vairāk stāvu ēkās. VUGD Jelgavas daļas inspektore Ilze Drusta-Gulbe atklāj: «Plānotās pārbaudes tiks īstenotas koplietošanas telpās, nevis individuālajās platībās jeb dzīvokļos. Mēs šobrīd negrasāmies iejaukties privātajā īpašumā. Pēc veiktajām pārbaudēm apsaimniekotājam jeb pārvaldniekam tiks sastādīti akti. Kopīgi pārrunāsim esošo situāciju un vienosimies par pārkāpuma novēršanas termiņiem, ja tādi tiks konstatēti. Pēc šīm pārbaudēm apsaimniekotājam vajadzētu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un lemt, kā pārkāpumus novērst. Mēs ceram, ka šīs pārbaudes rosinās aizdomāties par ugunsdrošību, piemēram, veicot elektroinstalāciju un zibensaizsardzības, kā arī dūmu izvadīšanas nodrošināšanu no pagrabstāviem un kāpņu telpām,» norāda speciāliste.
Pārbaudēs tiks pievērsta uzmanība mājas dokumentācijas kārtībai, ugunsdrošības instrukciju ievērošanai, ventilācijas sistēmu stāvoklim, pagrabstāvu un bēniņu prasību ievērošanai – tiem jābūt noslēgtiem, tajos nedrīkst novietot balonus ar degtspējīgām vai oksidējošām gāzēm, kā arī šķidras bīstamas vielas. Tāpat evakuācijas ejām ir jābūt viegli šķērsojamām. Jau zināms, ka VUGD nebūs iespējas pārbaudīt visas daudzdzīvokļu ēkas – pilsētā ir četras 12 stāvu mājas un vairāk nekā 30 deviņstāvu ēkas –, taču glābēji cer uz veiksmīgu sadarbību ar apsaimniekotājiem un iedzīvotāju ieinteresētību par savu drošību.
Par ugunsdrošību ir jārūpējas pašiem
SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) ir lielākais māju apsaimniekošanas uzņēmums Jelgavā, kura pārraudzībā ir apmēram 90 procenti (415 dzīvojamās mājas) no visām daudzdzīvokļu mājām mūsu pilsētā. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Vidžis uzskata, ka veiksmīgai ugunsdrošības prasību īstenošanai daudzstāvu ēkās ir jāuzrunā dzīvokļu īpašnieki. «Mēs jau ilgāku laiku cenšamies dzīvokļa īpašniekos veidot saimnieka gribu, jo šiem cilvēkiem ir ne tikai jāsaprot savas vajadzības, bet arī jānovērtē pašu finansiālās iespējas. Atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai par ugunsdrošību atbildīgi ir dzīvokļu īpašnieki, un tikai tad, kad viņi pieņem lēmumu par kāda uzdevuma deleģēšanu pārvaldniekam, atbildību un pienākumus pārņem konkrētā persona,» tā J.Vidžis. Viņš arī norāda, ka par ugunsdrošības jautājumiem ir runāts kopsapulcēs, taču līdz šim ir pietrūcis VUGD veidotu informatīvu kampaņu un izdales materiālu, lai cilvēki tiem pievērstu pastiprinātu uzmanību. «VUGD vajadzētu ikdienā veltīt lielāku uzmanību iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai – kaut vai izdalot informatīvus materiālus. Mums nav grūtību tos izvietot teju ikkatrā kāpņu telpā. Tās varētu būt brošūras vai plakāti, kuros norādīti galvenie ugunsdrošības noteikumi. Mēs zinām, ka citviet Eiropā šāda prakse tiek īstenota. Tāpat ļoti efektīvs solis ir bērnu izglītošana, jo tādējādi informācija nokļūst arī līdz vecākiem. Es šaubos, vai šīs pārbaudes nodrošinās to rezultātu, ko ir iecerējis VUGD,» vērtē uzņēmuma vadītājs.
Vēl kāda problēma, kas varētu skart dzīvokļu īpašniekus pēc VUGD īstenotajām pārbaudēm, ir šāda – kur ņemt finansiālos līdzekļus, lai realizētu visas ugunsdrošības prasības. Piemēram, Pasta ielā 34 esošās 12 stāvu dzīvojamās mājas vecākais Viktors Valainis stāsta, ka šobrīd ēkā no nepieciešamajām un ēkas ekspluatācijas plānā paredzētajām ugunsdrošības sistēmām nav saglabājies praktiski nekas: «Es domāju, ka šobrīd šajā dzīvojamajā ēkā ugunsdrošība kā tāda neeksistē. Ēka tika būvēta padomju laikā, tai ir vismaz 25 gadi. Šajā laika posmā nav darīts nekas, lai atjaunotu vai sakārtotu ugunsdrošības ierīces – ūdens krāni vairs nestrādā, cauruļu nav, arī ventilācijas šahtas sen vairs nepilda savas funkcijas. Situācija tiešām ir bēdīga. Protams, ka es vēlētos to mainīt, taču mājas iedzīvotājiem nav tādu līdzekļu. Mēs ar grūtībām spējam atrisināt akūtos jautājumus. Esmu izrēķinājis, ka ugunsdrošības sistēmas atjaunošana maksātu aptuveni 15 tūkstošus eiro, taču mēs gada laikā spējam iekrāt vien 5–6 tūkstošus. Ja līdztekus tam ņem vērā faktu, ka daļa iedzīvotāju pret papildu maksu ir noskaņoti skeptiski, tad mums būs ļoti sarežģīti situāciju mainīt.»
J.Vidžis atzīmē, ka Pasta ielā 34 konstatētās problēmas iespējams attiecināt uz lielāko daļu deviņstāvu un divpadsmitstāvu Jelgavas daudzdzīvokļu ēku. Ilgstošo ekspluatācijas gadu gaitā esošās ugunsdrošības ierīces ir gan nozagtas, gan arī pārbūvētas, bet to atjaunošanai dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiegulda diezgan lieli finansiālie līdzekļi.
Kopīgas problēmas arī deviņstāvu ēkās
25. jūlijā VUGD veica pirmās pārbaudes Jelgavas dzīvojamajās ēkās – Ganību ielā 58 un 62, kā arī Satiksmes ielas 33. namā, kas ir deviņstāvu mājas. Te jānorāda, ka atšķirībā no 12 stāvu ēkām šajās daudzdzīvokļu mājās nav iebūvētas ugunsdzēsības sistēmas (krāni, šļūtenes un tamlīdzīgi). Pārbaudes veica VUGD Jelgavas daļas inspektore I.Drusta-Gulbe, tāpat tajās piedalījās šo namu pārvaldnieka pārstāve Ilona Kovaļenko. Vispirms no pārvaldnieka tika pieprasīti ventilācijas sistēmu tīrīšanu un elektroinstalāciju mērījumu veikšanu apliecinoši dokumenti. «Skaidrs, ka šos dokumentus var atsūtīt arī elektroniski, taču vēstulē, ko saņēma pārvaldnieks, bija minēts, ka tiks pārbaudīts, vai ēkās ir veikti iepriekš minētie darbi. Kamēr neesam saņēmuši šos dokumentus, uzskatām, ka nepieciešamie darbi nav īstenoti,» norāda VUGD inspektore. Vēl viens svarīgs informatīvs dokuments, kas interesē ugunsdzēsējus, ir ugunsdrošības instrukcija, kurai ir jābūt brīvi pieejamai dzīvokļu īpašniekiem. JNĪP tā jau tuvākajā laikā būs pieejama uzņēmuma informatīvajā sistēmā digitālā veidā, bet līdz šim ugunsdrošības instrukcija tika iemesta katra dzīvokļa īpašnieka pasta kastītē.
Ja pievērš uzmanību praktiskajām pārbaudēm, tad tās tika veiktas gan kāpņu telpās, gan arī pagrabos. Ir konstatētas vairākas problēmas, kas kopumā raksturo ugunsdrošības sarežģījumus deviņstāvu mājās. Visās trīs pārbaudītajās ēkās tika atklāts, ka dūmu novadīšanas ailes, kas atrodas pagrabstāvā, ir aizdarītas pašrocīgi. I.Drusta-Gulbe norāda, ka šādi darbi savulaik veikti tādēļ, lai pagrabā nevarētu iekļūt nepiederošas personas, taču ugunsgrēka gadījumā glābējiem dzelzs restes varētu krietni vien aizkavēt glābšanas darbu veikšanu pagrabtelpā. Tāpat aiļu iežogošana var kļūt liktenīga kādam, kas ugunsnelaimes gadījumā vēlētos no pagraba izkļūt. Pagrabtelpās tika atklāti arī šādi pārkāpumi – evakuācijas ceļu aizšķērsošana ar dažādām sadzīves mantām un viegli uzliesmojošu šķidrumu glabāšana (kanna ar dīzeļdegvielu). «Pirms mēneša šajā pagrabā tika izvākti visi krāmi un nevajadzīgie priekšmeti, piepildot ar tiem pilnu atkritumu konteineru. Šobrīd jau atkal pagrabā valda nekārtība un netīrība,» pārsteigumu pauž JNĪP pārstāve I.Kovaļenko.
Arī kāpņu telpās tika konstatētas vairākas nepilnības – stāvu skaita numerācijas trūkums, atkritumu kanālu lūku neesamība vai nehermētiska aizdare. Fiksēto pārkāpumu likvidēšanai lieli ieguldījumi nav nepieciešami, taču gūtais rezultāts nodrošinātu pietiekamu ugunsdrošības prasību izpildi. Piemēram, atkritumu kanālu lūku ierīkošana ievērojami samazinātu atkritumu smaku izplatību kāpņu telpā un dzīvokļu priekštelpā, jo vairākās pārbaudīto ēku kāpņu telpās šīs smakas bija jūtamas. Šajā kontekstā jānorāda Ganību ielas 58 mājas kāpņu telpa, kur vienā no stāviem ir atvērts vēdināšanas logs, ko baloži veiksmīgi ir izmantojuši, tur ierīkojot tualeti. Jānorāda, ka kāpņu telpas durvju automātiskais aizslēgs spētu aizsargāt dzīvokļu priekštelpu ne tikai no atkritumu smakām un piesmēķētās kāpņu telpas, bet arī ugunsnelaimes gadījumā nodrošinātu daudzdzīvokļu ēkas iemītniekiem iespēju ātri un droši izkļūt no ēkas. «Jelgavniekiem vajadzētu saprast, ka VUGD prasību ievērošana ir nepieciešama viņu pašu drošībai,» skaidro speciāliste.
Atsevišķs stāsts ir par lodžijām un tajās izvietotajām evakuācijas kāpnēm un ejām. Liela daļa dzīvokļu īpašnieku šīs ejas ir aizdarījuši, bet kāpnes pašrocīgi demontējuši. Šāda rīcība ir stingri aizliegta, jo demontēšanas darbus drīkst veikt tikai pēc to apstiprināšanas Būvvaldē.
Pārbaudes Jelgavas daudzdzīvokļu mājās turpināsies līdz 15. septembrim.
Foto: Austris Auziņš
4.1 °C,
2.3 m/s,
79.8 % 
4.1 °C,
2.3 m/s,
79.8 %