Šodien ar piemiņas pasākumu un izstādes atklāšanu Jelgavā atzīmēta Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena, neļaujot vienam no traģiskākajiem notikumiem Latvijas un Eiropas vēsturē grimt nebūtībā. «Mums ir jābūt vēstures izzinātājiem un jāmāca tā, jāstāsta par notikušo jaunatnei,» uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Piemiņas pasākums sākās ar ziedu nolikšanu pie Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas akmens Zālītes ielā. Jelgavas Ebreju biedrības priekšsēdētāja Lidija Ribkina stāsta, ka šogad aprit 75 gadi kopš traģisko notikuma sākuma. Pēc viņas teiktā, Latvijā no 1941. līdz 1945. gadam holokaustā bojā gājuši ap 70 000 Latvijas ebreju, bet Eiropā kopumā upuru skaits sasniedzis apmēram sešus miljonus. «Tas ir viens no nežēlīgākajiem noziegumiem Latvijas jauno laiku vēsturē, un mums jādara viss, lai nekas tāds nekad vairs neatkārtotos,» uzsver L.Ribkina.
Jelgavas domes priekšsēdētājs savā uzrunā atgādināja, ka arī šodien ir cilvēki, kuri vēlas ar varu mainīt esošo kārtību un valstu robežas, tāpēc «mums ar visiem spēkiem jāaizstāv miers». «Gan latviešu, gan ebreju tauta ir pieredzējušas kara šausmas, un ar pārliecību šodien sakām karam «nē»,» tā A.Rāviņš.
Daudzi no tiem, kurus notikumi skāra tieši, vairs nav šaisaulē, tāpēc atmiņas būs dzīvas tik ilgi, kamēr būs cilvēki, kam tas ir svarīgi, kas to atceras, kas apmeklē piemiņas vietas. Tieši par to vēsta Sabiedrības integrācijas pārvaldes telpās Sarmas ielā 4 atklātā izstāde «Holokausta piemiņa Latvijā laika gaitā. 1945. – 2015. gads». Rīgas Ebreju kopienas muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis jelgavniekiem īsumā pastāstīja, ko uzzināja kopiena pētot, kā un kāpēc Latvijā atzīmēts ebreju tautai nodarītais. «Došanās uz noteiktu piemiņas vietu un notikušā pieminēšana – tas nav pašsaprotami. Cilvēkiem radās nepieciešība to darīt, pieminēt. Laika gaitā tas izveidojies un nostiprinājies kā tradīcija,» spriež I.Ļenskis. Piemēram, pēc Otrā pasaules kara sākotnēji holokausta upuri tikuši pieminēti pat tukšā vietā, bet tolaik bijis uzskats, ka ebrejiem jābūt apglabātiem ebreju kapos, lai kāds viņiem bijis liktenis, tāpēc padomju laikā daudzās vietās notikusi ebreju pārapbedīšana. Šodien gan tas vairs nav iedomājams, un pastāv viedoklis, ka mirušie nav jāaiztiek – lai atdusas tur, kur guldīti zemes klēpī. Piemēram, Polijā joprojām notiekot aktīvas diskusijas par to, jo zemes īpašnieki, kur apglabāti ebreji, vēlas, lai viņu mirstīgās atliekas tiktu pārapbedītas un viņi varētu izmantot lietderīgi savu zemi, bet ebreju kopienas pret to iebilst.
Izstādē apskatāma Latvijas karte, kurā atzīmētas holokausta upuru slepkavību, apbedījumu un pārapbedījumu vietas, vairāku piemiņas vietu Latvijā fotogrāfijas, dažādi dokumenti, piemēram, par to, kādi jāierīko brāļu kapi un citi masveida apbedījumi saskaņā ar padomju varas ideoloģiju. Izstādē arī eksponēts 1956. gada dokuments – pārskats par uzstādīšanai plānoto nacistu terora upuru pieminekļu skaitu Latvijas apdzīvotās vietās. Tajā minēts, ka Jelgavā bijis vairāk nekā 31 tūkstotis nacisma upuru – 8037 mierīgie iedzīvotāji un 23 039 karagūstekņi. Jelgavā bija plānots uzstādīt piecus pieminekļus. Izstāde būs apskatāma līdz 8. jūlijam Sabiedrības integrācijas pārvaldē tās darba laikā.
«Mūsdienu digitālajā laikmetā jaunatnei rodas nepareizs priekšstats par nemirstību un to, ka cilvēkam ir vairākas dzīvības. Šādas izstādes palīdz veidot izpratni par to, ka dzīvība ir tikai viena. Un ir svarīgi saprast, cik trausla un vērtīga tā ir, jo pasaulē nav nekā svētāka par to,» sakot paldies par jelgavniekiem doto iespēju apskatīt izstādi, teic domes priekšsēdētājs.
Pasākumā par muzikālo noformējumu gādāja vijolniece Sandra Bubindusa no Jelgavas Mūzikas vidusskolas.
Jāpiebilst, ka šo laika periodu un ebreju iznīcināšanu Latvijā savā godalgotajā romānā «Svina garša» apraksta rakstnieks Māris Bērziņš. Šis darbs ir iecienīts gan vecāka gada gājuma, gan jaunāku lasītāju vidū.
Foto: Austris Auziņš