Tuvojas Pilsētas svētki, un Jelgavas pilsētas Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību sava īpašuma piegulošajām teritorijām, grāvmalēm un citām teritorijām, lai tās neaizaugtu ar garu zāli, kas bojā pilsētas ainavu.
Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Reksce stāsta, ka īpašniekam saskaņā ar Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietās, kur nav ielas vai ceļa, jānodrošina īpašumam piegulošo teritoriju sakopšana un zāles nopļaušana, ieskaitot grāvjus. Īpašuma un tam piegulošajā teritorijā zāles garums nedrīkst pārsniegt 15 centimetrus, tāpat jābūt savāktiem atkritumiem. «Īpašumā nedrīkst veidot lūžņu, būvgružu, sadzīves atkritumu uzkrājumus, transportlīdzekļu vrakus nedrīkst turēt vietās, kur tie redzami no ielas,» īpašnieka pienākumus uzskaita S.Reksce.
Nopļauto zāli nedrīkst izmest, kur pagadās. «Zāli, kas ir bioloģiskie atkritumi, aizliegts novietot to savākšanai vai apglabāšanai neparedzētā vietā, piemēram, pie konteineriem, uz ielām, skvēros, parkos, mežos. Tos aizliegts arī dedzināt un ierakt zemē,» skaidro Pašvaldības policijas pārstāve. Ko darīt ar nopļauto zāli? Savā īpašumā var veidot komposta kaudzi, bet tā, lai tas netraucētu kaimiņiem, vai vest to uz kādu no atkritumu šķirošanas laukumiem (Ganību ielā 84, Salnas ielā 20, P.Lejiņa ielā 6), nepārsniedzot 0,5 kubikmetrus vienā reizē (bez maksas). Sadzīves atkritumu konteinerā var bērt nelielu daudzumu zāles. Jāpiebilst, ka par bioloģiskajiem atkritumiem uzskatāmi arī dārzu vai parku atkritumi (lapas, zari, zāle), mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un mazumtirdzniecības telpu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas ražošanas atkritumi, smiltis, saslaukas.
Ikviena atkritumu radītāja vai valdītāja pienākums ir iekļauties pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Par šo pienākumu nepildīšanu un atkritumu apsaimniekošanas prasību pārkāpšanu tiek izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods: fiziskām personām – līdz 350 eiro, juridiskām personām – līdz 1400 eiro.
Foto: no JV arhīva