Pilsētā

«Manā dzīvoklī žurku nav. Varbūt tur nevalda ideāla kārtība, bet žurku nav,» saka dzīvokļa Mātera ielā 43 īpašniece 66 gadus vecā Irina, kura savu mājokli gan ir gatava izrādīt «tikai pēc nedēļas, kad būšu visu sakārtojusi un vēl odekolonu izsmidzinājusi, lai aromāts būtu labāks». Bet tikmēr, stāvot mājas pagalmā, pa pirmā stāva dzīvokļa logu paveras šausminoša aina – ik pa brīdim uz palodzes parādās viena divas žurkas…

Sintija Čepanone

«Manā dzīvoklī žurku nav. Varbūt tur nevalda ideāla
kārtība, bet žurku nav,» saka dzīvokļa Mātera ielā 43 īpašniece 66
gadus vecā Irina, kura savu mājokli gan ir gatava izrādīt «tikai
pēc nedēļas, kad būšu visu sakārtojusi un vēl odekolonu
izsmidzinājusi, lai aromāts būtu labāks». Bet tikmēr, stāvot mājas
pagalmā, pa pirmā stāva dzīvokļa logu paveras šausminoša aina – ik
pa brīdim uz palodzes parādās viena divas žurkas…

Mātera ielā 43 ir 14 dzīvokļi, un pārējie dzīvokļu īpašnieki,
kuriem nākas sadzīvot ar žurkām kaimiņos, pilnvarojuši nama
pārvaldnieku SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP)
vērsties tiesā par dzīvokļa atsavināšanu un tajā dzīvojošo
izlikšanu no dzīvokļa. Lai gan Irina uzskata, ka kaimiņiem nav
nekādas daļas par to, kas notiek viņas īpašumā, likumdošana paredz
virkni situāciju, kad par normatīvajos aktos noteikto dzīvokļa
īpašnieka pienākumu nepildīšanu savu īpašumu var arī pazaudēt.

Jāuzsver gan, ka šāds precedents mūsu pilsētā uzskatāms par
ārkārtas, jo kopumā grauzēju un insektu problēma Jelgavā nav
aktuāla – to apliecina arī uzraugošās institūcijas. Taču ikdienā no
šiem «mazajiem kaimiņiem» pavisam izvairīties nav iespējams – lai
cik pedantiski uzturētu savu dzīves vai darba vietu, teju katram
būs kāds stāsts par cīņu ar tiem.

Grauzēji un insekti var kļūt par ikviena
problēmu

Jelgavas uzņēmuma SIA «Sebris DDD», kas nodrošina deratizācijas,
dezinsekcijas un dezinfekcijas pakalpojumus, pārstāve Kristīne
Volostņikova uzsver, ka no grauzēju vai insektu klātbūtnes pilnībā
nav pasargāts neviens. Speciālisti, kuriem ikdienā nākas saskarties
ar šo problēmu, gan vērtē, ka agrāk cilvēki varbūt vairījās atzīt,
ka savā mājoklī pamanījuši, teiksim, prusaku vai peli, jo baidījās,
ka tas tiks saistīts ar netīrību, tādēļ ar šo problēmu centās tikt
galā saviem spēkiem, kā rezultātā nereti problēma gāja plašumā un
skāra arī kaimiņus. Taču šobrīd būtiski uzlabojušies gan cilvēku
sadzīves apstākļi, gan arī grauzēju un insektu apkarošanas līdzekļu
klāsts veikalos.

«Arī mūsu speciālisti ir bijuši ļoti tīros dzīvokļos, kur
iemitinājušās, piemēram, blaktis, un saimnieki ir neizpratnē, kā
tās tur nokļuvušas. Taču izrādās, ka nesen iegādāts jauns dīvāns,
un kaut viena blakts tikpat labi var būt atvesta kopā ar dīvānu jau
no noliktavas, blaktis un prusaki var ieviesties no kaimiņiem, kuri
to apkarošanai nav pievērsuši lielu vērību, vai arī nemanīti
atceļojuši, piemēram, olu iepakojumā no veikala. Cilvēki apmeklē
publiskas vietas, ceļo, tāpēc neviens nevar būt pilnīgi drošs, ka
šī problēma viņu nekad neskars,» saka K.Volostņikova. Līdzīgi ir
arī ar grauzējiem. «Dzīvojot 2. stāvā, naktī pamodos no trokšņa –
pa katliem kaut kas grabinājās. Izrādījās, pie manis ciemos atnācis
kāmītis no 4. stāva dzīvokļa,» atceras viņa, norādot, ka
inženierkomunikāciju šahtas gan nav vienīgais ērtais ceļš, kā
«nelūgtie viesi» pārceļo no viena dzīvokļa uz citu, jo «blaktis var
caur skrūvju vietām, elektrības rozetēm, grīdlīstēm izlīst».

Tīrs pagrabs žurkām neinteresē

Īpaši aktuāls grauzēju un insektu jautājums ir ēkās, kur
iedzīvotāju koncentrācija ir lielāka, piemēram, dienesta viesnīcās,
daudzdzīvokļu mājās, un apkarošanas pasākumus būtiski ir veikt
kompleksi.

Pirms gadiem pieciem visas Latvijas mērogā izskanēja ziņa, ka
Loka maģistrāles 23. nama pirmā stāva iedzīvotājus apsēdušas
žurkas, kas pa stāvvadu ejām iekļuvušas dzīvoklī. Loka maģistrāles
23 mājas vecākā apliecina, ka šobrīd grauzēji vairs nav problēma,
un arī uzrunātie citu daudzdzīvokļu māju pārstāvji atzīmē, ka kaut
kas tāds vairs nav iedomājams, jo sadarbībā ar nama pārvaldnieku
regulāri tiek veikti profilaktiskie pasākumi, tostarp, mainot
komunikācijas, veicot renovāciju vai kosmētisko remontu, likvidētas
visas spraugas, tā ierobežojot grauzēju un insektu iekļūšanu
telpās. «Kopš iztīrījām pagrabus, ar šādu problēmu vairs
nesaskaramies. Pagraba telpas ir sakārtotas, visi caurumi
aiztaisīti. Uzliekot sietu, panācām, ka pagrabu varam vēdināt, taču
kaķi tajā neiekļūst, līdz ar to arī blusas esam izskauduši,» atzīst
Meiju ceļa 43 mājas vecākā Elita Reine. Viņa neslēpj, ka agrāk arī
pati savā dzīvoklī cīnījusies ar prusakiem. «Mūsu mājā agrāk bija
divi dzīvokļi, kuros bija ārkārtīgi liela netīrība. Visticamāk, tas
arī bija iemesls, kāpēc šad tad pa kādam prusakam parādījās. Pati
ar līmlenti esmu līmējusi ciet pat visniecīgākās spraugas pie
ventilācijas, lai nepieļautu insektu iekļūšanu dzīvoklī, un pirkusi
speciālus līdzekļus to iznīdēšanai,» tā viņa.

«Grauzēji un insekti daudzdzīvokļu mājā ir pašu cilvēku
nolaidība. Mūsu mājā ne peles, ne žurkas nav manītas jau daudzus
gadus. Augustā varbūt kāda blusa parādās, bet ar tām ātri tiekam
galā,» saka Čakstes bulvāra 13 dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā
persona Leons Skripa. Māju vecākie ir vienisprātis, ka daudz
būtiskāk ir veikt visus nepieciešamos profilaktiskos pasākumus, lai
nepieļautu, ka grauzēji un insekti kļūst par problēmu, nevis
cīnīties ar sekām.

Svarīga ir profilakse

JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis uzsver, ka mājas sanitārā
apkope un savlaicīgi deratizācijas pasākumi atbilstoši likumam par
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu ir veicami obligāti. Ja mājā nav
ieviesušies grauzēji, nedrīkst maldīgi uzskatīt, ka nav jāveic
profilaktiski pasākumi, jo iznīdēt grauzējus un insektus ir grūtāk,
dārgāk un laikietilpīgāk, nekā regulāri rūpēties par to, lai šādas
problēmas nebūtu. Viņš skaidro, ka JNĪP dzīvokļu īpašnieku vārdā
par deratizācijas un dezinsekcijas pakalpojumu nodrošināšanu ir
noslēgusi atbilstošu līgumu ar firmu un situācija māju pagrabos
regulāri – reizi mēnesī – tiek kontrolēta un veikti nepieciešamie
profilaktiskie pasākumi. Tas gan attiecas tikai uz grauzējiem,
savukārt insektu iznīdēšana tiek veikta pēc dzīvokļu īpašnieku
pieprasījuma, piemēram, vasaras nogalē aktuāla kļūst cīņa ar blusām
pagrabos. «Taču jāņem vērā, ka dzīvokļu īpašniekiem ne tikai pašiem
atbildīgi ir jāizturas pret savu īpašumu un koplietošanas telpām,
uzturot tās kārtībā, gādājot, lai tajās neiekļūst kaķi, bet arī
jānodrošina finansējums visām darbībām, kas saistītas ar
deratizāciju vai dezinsekciju. Arī mēs esam saskārušies ar
iedzīvotāju noraidošo attieksmi – ir mājas, kuras atsakās no šāda
pakalpojuma, ir mājas, kurās atsevišķi iedzīvotāji, saucot sevi par
dzīvnieku aizstāvjiem, savāc un izmet atkritumos grauzējiem izlikto
indi,» tā J.Vidžis, piebilstot, ka dzīvokļu īpašnieki teorētiski
var atteikties no profilaktiskiem pasākumiem, taču tad ir jāuzņemas
atbildība un jārēķinās ar sekām, kādas var radīt šī pienākuma
nepildīšana, jo tas var apdraudēt ne tikai pašus, bet arī apkārtējo
māju iedzīvotājus. Un šādā gadījumā nevar prasīt atbildību no nama
pārvaldnieka.

«Mums katru mēnesi pagrabos ir inde pret grauzējiem, ja parādās
blusas, izsmidzinām speciālu līdzekli, un problēma atrisināta,»
taujāta, vai grauzēji un insekti ir aktuāla problēma SIA «Nebruk»
apsaimniekotajās mājās, lakoniska ir uzņēmuma vadītāja Mirdza Buka.
Arī SIA «Rimidalv» valdes loceklis Vladimirs Vasjkins stāsta, ka
periodiski grauzēji un blusas par sevi atgādina – tad uzņēmums
saviem spēkiem ar tiem cīnās, cenšoties atrast efektīvāko līdzekli
to iznīdēšanai. «Koplietošanas telpās par ļoti aktuālu problēmu to
nevaram saukt. Kāda situācija ir dzīvokļos, nevaru spriest, jo tā
nav pārvaldnieka kompetence, bet dzīvokļa īpašnieka atbildība,» tā
viņš.

Arī no privatizēta dzīvokļa var izlikt

Taču jau minētā situācija daudzdzīvokļu mājā Mātera ielā 43
apliecina, ka «dzīvokļa īpašnieka atbildība» var kļūt par visas
mājas iedzīvotāju atbildību un problēmu. Dzīvokļa, kuru apsēdušas
žurkas, īpašniece Irina pārliecināta, ka «kaimiņiem nav daļas, kā
es dzīvoju, jo neviens mani nevar izlikt no mana dzīvokļa».
Savukārt kaimiņi saka: «Mēs nevēlam viņai ļaunu, mēs vienkārši
gribam dzīvot kā cilvēki. Iedomājieties, kāda ir sajūta, ja ārā uz
viņas palodzes visu laiku sēž kaķi, kuri vēro žurku rosīšanos
dzīvoklī! Kāpņutelpas durvis esam spiesti turēt vaļā arī ziemā, jo
smaka ir nepanesama. Savos dzīvokļos esam aiztaisījuši pat
visniecīgākās spraugas, bet vienalga šad tad konstatējam grauzēju
mēslus.»

JNĪP Juridiskās daļas vadītāja Jana Antsone norāda, ka līdz šim
ar tiesas spriedumu no mājokļa antisanitāru apstākļu dēļ izlikti
vairāki pašvaldības dzīvokļu īrnieki, savukārt par izlikšanu no
personīgā īpašuma tiesvedība pirms gadiem sākta vienā gadījumā,
taču process pārtraukts dzīvokļa īpašnieces nāves dēļ.

Savukārt Pašvaldības policijas pārstāve Sandra Reksce informē,
ka pēdējo gadu laikā saņemtas vien atsevišķas sūdzības par sadzīves
apstākļiem kaimiņu dzīvoklī, taču lielākoties visas situācijas
izdevies atrisināt, ar īpašnieku veicot pārrunas. Tiesa, šovasar
saņemta informācija, ka dzīvoklī Zirgu ielā bez uzraudzības atstāti
kaķi. «Dzīvoklī tika konstatēts, ka tajā mitinās 18 kaķi, kuri
izskatījās slimi, nebaroti. Dzīvokli apsekoja arī Pārtikas
veterinārais dienests (PVD), un dzīvnieki tika izņemti un nogādāti
patversmē,» vienu no pēdējā laika spilgtākajām situācijām saistībā
ar antisanitāriem apstākļiem dzīvoklī min S.Reksce.

Tirgū aktuālāki ir kaķi, nevis grauzēji

SIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis tieši
kaķus min kā šobrīd aktuālāko problēmu tirgus teritorijā. Viņš
stāsta, ka par dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumiem ir
noslēgti līgumi ar specializētām firmām un profilaktiskie pasākumi
tiek veikti regulāri atbilstoši profilaktisko pasākumu plānam,
savukārt, ja saņemtas tirgotāju vai klientu sūdzības, tiek veikti
operatīvie kaitēkļu iznīdēšanas pasākumi. Viņš vērtē, ka pie šādas
pārtikas koncentrācijas viss ir iespējams. Turklāt nav izslēgts, ka
kāda pele uz tirgu atbrauc kopā ar, teiksim, kartupeļiem, arī
tirgus infrastruktūra ir nolietojusies. Taču sanitārajiem
apstākļiem tirgū tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, un to
plānotās un pēkšņās pārbaudēs kontrolē arī PVD. V.Labanovskis
norāda, ka deratizācijas, dezinsekcijas un dezinfekcijas pasākumiem
tirgus teritorijā gadā tiek tērēti vairāk nekā 1500 eiro. 

Taču, ja cīņa ar iespējamiem grauzējiem un insektiem tirgū ir
atstrādāta, tad cīņa ar kaķiem un kaķutantēm vēl aizvien ir cīņa ar
vējdzirnavām. «Ir mums tantes, kuras, barojot kaķus, izliek zivis
visā tirgus teritorijā. Mūsu darbinieki iespēju robežās seko viņām
un liek izmētātās zivis savākt, taču visām tantēm pakaļ
neizstaigāsi un arī visus kaķus neizķersi,» viņš aicina
aizdomāties, kādas sekas var izraisīt izmētātās zivis, kuras
nesmādē ne tikai kaķi vien…

Par laimi, šobrīd ar pārtiku saistītos uzņēmumos apstākļi ir
grauzējiem un insektiem «nedraudzīgi» – to apstiprina arī PVD.
Proti, 2015. gadā PVD Dienvidzemgales pārvalde nav saņēmusi
patērētāju sūdzības par grauzējiem vai insektiem pārtikas
tirdzniecības vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos Jelgavā. Arī
veicot pārbaudes uzņēmumos un pārliecinoties, vai regulāri tiek
veikta deratizācija un dezinsekcija, PVD inspektori šādus
pārkāpumus nav konstatējuši. «PVD Dienvidzemgales pārvaldes
inspektori sava reģiona uzņēmumos (ne tikai Jelgavā) gada laikā
veic apmēram 3500 pārbaudes. Kopējais vērtējums attiecībā uz
deratizāciju uz dezinsekciju – uzņēmumiem ir izstrādātas visas
nepieciešamās procedūras un tās tiek ievērotas,» informē PVD
pārstāve Ilze Meistere, gan piebilstot, ka pērn divos sabiedriskās
ēdināšanas uzņēmumos Jelgavā ir konstatētas grauzēju pēdas, bet
vienā – insekti. «Visos gadījumos tika veikti korektīvie pasākumi,
tostarp vienā gadījumā uzņēmums uz laiku tika slēgts, lai ēkas
apsaimniekotājs varētu veikt deratizāciju un dezinsekciju,» tā
viņa.

Jāuztur tīrība

SIA «Sebris DDD» pārstāve novērojusi, ka privātmāju saimnieki un
dzīvokļu īpašnieki šo problēmu cenšas risināt paši un specializēta
uzņēmuma pakalpojumus izmanto vien tad, ja paši netiek galā.
«Piemēram, ja dzīvoklis jāizīrē jaunam klientam, bet vecais īrnieks
atstājis kādu prusaku, īpašnieks nereti vēršas pie profesionāļiem,
jo viņam nav laika eksperimentēt ar dažādiem veikalos nopērkamiem
līdzekļiem – rezultāts nepieciešams nekavējoties,» par klientiem
saka K.Volostņikova, pēc pieredzes arī zinot teikt, ka saviem
spēkiem praktiski nav iespējams iznīdēt blaktis. «Blakts 21.
gadsimtam ir ļoti raksturīgs kukainis. Turklāt, lai atbrīvotos no
blaktīm, pat profesionāļiem ar vienu apstrādi var nepietikt.»

Lai gan ne vienmēr insektu un grauzēju klātbūtni var saistīt ar
netīrību, tas ir būtisks faktors. Un netīrība bieži vien ir sociāli
nelabvēlīgu iedzīvotāju kategorijas viena no raksturīgajām iezīmēm.
Piemēram, šoruden pamatīgāki dezinsekcijas darbi bija nepieciešami
pašvaldības īres namā Stacijas ielā 13, jo liela daļa īrnieku
nejūtas traucēti, ja dzīvojamā platība un ēdiens jādala ar šādiem
«kaimiņiem».

«Lai dzīvojamās mājās neieperinātos grauzēji, insekti, pirmkārt,
teritorija ir jāuztur tīra. Ja nebūs nodrošināti dzīvošanai
labvēlīgi apstākļi, viņi pametīs šo vietu. Žurkas un citi grauzēji
dzīvo māju pagrabos, pagalmos un citviet, ja ir pieejama pārtika.
Lai izvairītos no grauzēju klātbūtnes, ir ieteicams aiztaisīt visas
spraugas, pa kurām grauzēji var iekļūt ēkās,» atgādina Veselības
inspekcijas pārstāve Līga Jeroščeva.

Piecu gadu laikā – viens beigts prusaks

Viņa gan akcentē, ka no Veselības inspekcijas viedokļa grauzēju
un insektu jautājumu nevar uzskatīt par problēmu Jelgavā. Proti,
pēdējo piecu gadu laikā saņemta tikai viena rakstiska sūdzība –
2012. gadā – par insektu esamību, kura bija pamatota. «Sūdzība par
prusaku esamību tika saņemta par kādu Jelgavas izglītības iestādi.
Attiecīgi tika veikta kontrole, kuras laikā konstatēts viens beigts
prusaks. Iestādes atbildīgai personai tika uzdots veikt
dezinfekcijas pasākumus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem un
par pasākumu izpildi informēt Veselības inspekciju. Pēc šī gadījuma
vairs nav saņemtas sūdzības par insektu vai grauzēju esamību ēkās
Jelgavā,» tā L.Jeroščeva, atgādinot, ka Veselības inspekcija ne
tikai kontrolē situāciju, bet arī sniedz konsultācijas problēmu
risinājumam.

Foto: