Pilsētā

Sintija Čepanone

Pašvaldība, izprotot šā brīža grūto ekonomisko situāciju, no
līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlējusi 16 000 latu, lai
jūlijā un augustā nodrošinātu darbu 200 bērniem vecumā no 13
gadiem, kuru ģimenēm materiāls atbalsts nepieciešams visvairāk.
Stipendiju 80 latu mēnesī sedz pašvaldība, un darba devējiem atliek
vien nodrošināt skolēniem darbu. Kā pārliecinājās «Jelgavas
Vēstnesis», to novērtē gan skolēni, gan darba devēji.

«Jūlijā vietējos uzņēmumos un pašvaldības iestādēs strādā
pirmie simts skolēni, un pašlaik viss norit bez aizķeršanās – ja
kādu apsvērumu dēļ skolēns no darba tomēr atsakās, viņa vietā
nekavējoties sāk strādāt cits,» teic Izglītības pārvaldes vadītājas
vietniece Evita Mikiško, uzteicot Jelgavas uzņēmēju aktivitāti
skolēnu nodarbināšanā. 85 skolēni strādāt sāka 1. jūlijā, taču
šonedēļ viņiem pievienojās vēl piecpadsmit, kas strādā kopā ar
aģentūras «Zemgales EKO» speciālistiem. Kaut darbu sākuši vēlāk
nekā citi, arī šie bērni pa četrām stundām dienā nostrādās 20
dienas.

Kaut vairāki uzņēmēji izteikuši vēlmi arī augustā darbu
nodrošināt bērniem, kas pie viņiem strādā šomēnes, E.Mikiško
norāda, kas tas tomēr nebūs iespējams. «Mums ir būtiski ļaut
nopelnīt pēc iespējas vairāk skolēniem, tādēļ augustā pašlaik
strādājošo vietā stāsies citi bērni,» tā vadītājas vietniece. Viņa
norāda, ka atalgojumu 80 latu apmērā skolēni saņems vai nu savā
bankas kontā, vai, ja tāda nav, Izglītības pārvaldē. «Stipendiju
par jūliju tiem skolēniem, kuriem nav bankas konta, izmaksāsim līdz
10. augustam, savukārt par augustu – līdz 10. septembrim,»
paskaidro E.Mikiško.

 

Kāpēc piedāvājat darbu skolēniem vasaras
mēnešos? 

«Pašlaik savā uzņēmumā esam nodarbinājuši divus bērnus, bet
vēl divus ņemsim arī augustā. Viņi iesaistīti kā teritorijas
sakopšanā, tā arī darba procesā ražotnē. Vienmēr esmu uzskatījusi,
ka bērniem vasarā vajadzīgs darbs, arī mums darba rokas noder,
tādēļ darbu iespēju robežās centāmies nodrošināt arī iepriekšējos
gadus. Tā skolēniem ir iespēja iepazīt noteiktu profesiju un, kas
zina, varbūt arī izšķirties ar to saistīt savu turpmāko dzīvi.
Bērni, kas strādā pie mums pašlaik, ir tiešām centīgi. Diemžēl
vairāk skolēniem vienlaicīgi darbu nodrošināt nevaram, jo mums ir
neliels ražošanas iecirknis, turklāt kādam no darbiniekiem ir
jāseko līdzi, lai jaunieši ievērotu darba drošību, kā arī jāpalīdz,
ja ir kāds jautājums, taču to darām labprāt.»

«Tāpat kā citus gadus, arī šovasar izšķīrāmies darbā iesaistīt
skolēnus. Turklāt, kā jau prognozējām, pašlaik ir vairāk
pasūtījumu, savukārt darbinieku – mazāk, jo vairāki, īpaši
pensionāri, ir aizgājuši, tādēļ puišu rokas ļoti noder. Ar viņiem
mums ir paveicies, jo strādā cītīgi, tāpēc labprāt tieši šos puišus
nodarbinātu arī augustā. Neapšaubāmi, milzīgs atspaids ir tas, ka
atalgojumu viņiem maksā pašvaldība, savukārt mūsu ieguldījums ir
dot iespēju jauniešiem iepazīties ar profesiju, ļaut saprast, kā es
saku, lietu notikšanas algoritmu, un tad jau arī dzīvē ko sasniegt
viņiem būs vieglāk.»

«Šomēnes abās savās aptiekās nodarbinām trīs bērnus, kas
strādā maiņās – no rīta un pēcpusdienā. Lai nebūtu rutīnas, darbus
viņiem dodam dažādus: vienu dienu viņi strādā pie datora, citu –
uzkopj telpas, un mums darbi iet uz priekšu. Piemēram, pamazām
sakārtojam arhīvu, datorā ievadām ar roku rakstīto, receptes.
Protams, viņu paveikto pārbaudām, taču tas nebūt nav apgrūtinoši,
gluži otrādi – to darām ar prieku. Kas zina – varbūt kāds pēc
studijām te gribēs atgriezties jau kā pastāvīgs darbinieks. Darbs
skolēniem ir vajadzīgs, un paldies pašvaldībai par sniegto iespēju
pašiem nopelnīt. Kaut neliela, tā tomēr ir garantija, ka jaunieši
nebrauks prom no Latvijas.»    

«Jaunajiem jādod iespēja sevi pierādīt, tieši tāpēc arī mēs
iesaistāmies šādos projektos, skolēniem piedāvājot iespēju strādāt.
Jūlijā mūsu veikalā strādā divas meitenes – viena nāk no rīta, otra
– pēcpusdienā, divus skolēnus ņemsim arī augustā. Jauki, ka šogad
iespēju bērniem sarūpējusi pašvaldība, taču tas nenozīmē, ka mēs
neieguldām nekādus pūliņus – meitenes iepriekš šādu darbu nav
strādājušas, tādēļ ir jāpamāca, un rezultātā viņas apgūst jaunas
prasmes. Ja meitenes izteikušas vēlēšanos, labprāt ko iemācām
papildu viņu pienākumiem. Varbūt tas noderēs turpmākajā dzīvē, jo
tas, ka pašlaik viņas liek plauktos preces, nenozīmē, ka viņas
nevar kļūt par vadītājām. Turklāt par labām, jo pašas būs izgājušas
cauri visam procesam. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc
 atbalstu skolēnu darbu vasarā – tā viņiem ir iespēja gan
nopelnīt, gan izaugt.»