Pilsētā

Eduards Grigorjevs, studentu korporācijas «Fraternitas
Imantica» biedrs:
«Studentu korporācija ir patriotiska organizācija un tāpēc arī 11.
novembris mums ir lieli svētki – es pat nespēju iedomāties, ka mēs
varētu nepiedalīties Lāčplēša dienas Lāpu gājienā. Ja man kāds
jautā, kur tas patriotisms rodas, tad es uzreiz gribu uzsvērt, ka
tā nav tikai sajūta hokeja un basketbola mača laikā – tas ir kaut
kas daudz dziļāks un nopietnāks. Pieļauju, ka, tā vienkārši izejot
uz ielas un aptaujājot iedzīvotājus, deviņi no desmit teiks: es
esmu patriots, taču diezin vai katrs no šiem cilvēkiem spēs arī
izskaidrot, kā viņš to izprot. Savā būtībā patriotisms ir cieņa
pret savu valsti, tās vēsturi, brīvības cīnītājiem. Mēs korporācijā
esam pamatīgi izpētījuši valsts vēsturi un caur to arī izjūtam
patriotismu. Neapšaubāmi, šā brīža ekonomiskā situācija dara savu
un jebkuram ir skaidrs, ka no patriotisma vien paēdis nebūsi. Jā,
arī mūsu korporācijas biedru vidū ir cilvēki, kuri finansiālu
apsvērumu dēļ spiesti uz laiku valsti atstāt, taču viņiem tas
patiesi sāp. Bet te ir kāda būtiska atšķirība, ko nevajadzētu
jaukt, – valsts vai valdības patriots? Es esmu valsts patriots, un
to nekādi nevar mainīt tas, cik manā makā ir naudas. Tas ir tāpat
kā ar mīlestību – ja tā ir sirdī, tad ir, un to nekas nespēj
atņemt.    
Tieši tāpēc 11. novembrī mēs ne tikai savos logos aizdedzam
svecītes, bet visi kopā dodamies arī Lāpu gājienā, atdodot godu
katram, kurš smagās cīņās deva brīvību Latvijai. Šajā gājienā katrs
tā dalībnieks sajūtas kā daļa no viena veseluma. Savukārt pēc tam
mums ir tradīcija sanākt kopā un pārrunāt kādu vēsturisku tēmu,
noskatīties vēsturisku filmu. Tā tas būs arī šoreiz – iespējams,
vēlreiz kopīgi noskatīsimies «Rīgas sargus» un diskutēsim.»