Valstī kopumā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) plāno no šā gada septembra līdz 2010. gada beigām darbā iesaistīt vismaz 38 000 bezdarbnieku, Jelgavā šis skaits varētu būt vairāk nekā 500. Šonedēļ sākuši strādāt pirmie 35 bezdarbnieki, kuri, maksimums, var strādāt sešus mēnešus. Bezdarbnieks par to saņem 100 latu stipendiju mēnesī, bet pašvaldībai tā ir iespēja bez papildus ieguldītiem līdzekļiem piesaistīt darbaspēku.
Kristīne Langenfelde
Šis projekts ir Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansēts, un Jelgavā šobrīd jau četras iestādes ir piekritušas darbā iesaistīt šos bezdarbniekus – aģentūra «Pilsētsaimniecība», aģentūra «Zemgales Eko», aģentūra «Kultūra», kā arī bibliotēkas. No vienas puses, tas ir ieguvums ilgstoši bez darba esošajiem cilvēkiem, bet, no otras, – pašvaldībai, kurai tagad ir iespēja par projekta naudu nodarbināt cilvēkus, piemēram, pilsētas labiekārtošanā, kā arī citos darbos. Tomēr pilnīga rīcības brīvība, kur un kā nodarbināt bezdarbniekus, nav. Projekts paredz, ka darba prakses vietām jābūt izveidotām pašvaldībā vai pašvaldības aģentūrās, bet tās nedrīkst būt pašvaldības uzņēmumos. Ja bezdarbnieka darba praktizēšanas vieta tiek iekārtota iepriekš pastāvējušā darba vietā, tad darba attiecībām ar darbinieku, kas agrāk tika nodarbināts šajā darba vietā, ir jābūt pārtrauktām vismaz četrus mēnešus, pirms tiek parakstīts līgums ar NVA. Bezdarbnieki nevar būt nodarbināti ar uzņēmējdarbību saistītos darbos. Tāpat darba praktizēšanai nedrīkst būt komerciāli nolūki – tas var būt tikai mazkvalificēts darbs un tam jāsniedz labums sabiedrībai. Lielākais skaits projektā iesaistīto bezdarbnieku šobrīd Jelgavā strādā aģentūrā «Pilsētsaimniecība» un «Zemgales Eko», kur pārsvarā viņi iesaistīti pilsētas sakopšanas darbos – tiek grābtas lapas, cirsti krūmi, apkoptas puķu dobes. Abām aģentūrām jau ir pieredze bezdarbnieku nodarbināšanā, arī veicamo uzdevumu pietiek, lai visiem ierādītu darbu. Lai gan pilsētas teritorijas uzkopšanā ik pa laikam darbā tiek iesaistīti bezdarbnieki, tomēr arī šis projekts savā ziņā atvieglos «Pilsētsaimniecības» darbu. Pāris cilvēku norīkoti strādāt pie pilsētas mežziņa. Mežzinis Pēteris Vēveris skaidro, ka līdz šim darbus, ko tagad veiks bezdarbnieki, uz līguma pamata īstenojuši individuālie komersanti. «Tātad mēs vismaz daļēji atslogosim savus izdevumus, jo tādus darbus kā meliorācijas grāvju attīrīšana no krūmiem tagad paveiks bezdarbnieki. Protams, mežā laist viņus strādāt pagaidām neuzdrošināmies, jo tur tomēr vajadzīgs speciālists, taču grāvju tīrīšana, domāju, viņiem ir pa spēkam,» tā P.Vēveris. Savukārt aģentūra «Kultūra» bezdarbniekus nodarbina pirmo reizi. Aģentūras direktora vietnieks saimnieciskos jautājumos Andris Vaišļa jau pagājušajā nedēļā iepazinās ar visiem pieciem bezdarbniekiem, kuri jau šonedēļ sākuši darbu. «Mēs ceram, ka viņi atslogos mūsu darbiniekus. Tā, piemēram, vienu no viņiem esam norīkojuši par sētnieku kultūras namā «Rota». Līdz šim mums «Rotā» vispār nebija sētnieka, jo to nevarējām atļauties. Teritoriju uzkopa dežurants, cik nu tas bija iespējams. Bet tagad tomēr rudens un priekšā ziema – lapu kaudzes, sniegs jāšķūrē, teritorija arī nav maza, tā kā tas noteikti mums ir ieguvums,» atzīst A.Vaišļa. Tāpat ieguvums būs divi pilsētas kultūras nama tehniskie darbinieki, kas arī piesaistīti no bezdarbnieku vidus. «Tā mums vienmēr ir bijusi problēma – mums pašiem ir trīs tehniskie darbinieki, bet sezonas laikā, kad intensīvi notiek pasākumi, jau skatuves uzbūvēšanai vien vajag vismaz piecus cilvēkus, lai darbs ritētu normāli. Tāpat pietiek citu sīko darbu, kas regulāri jāpaveic kā vienā, tā otrā mūsu ēkā – kaut kas jāpielabo, kaut kas jāpiekrāso. Vēl vienu cilvēku esam paņēmuši, kas būs tāds kā aizvietotājs – ja būs nepieciešams, aizvietos apkopēju, palīdzēs garderobē, kad notiek pasākumi, vai arī pārbaudīs biļetes pie ieejas pasākumos. It kā sīkumi, taču, piemēram, tieši šobrīd mums apkopēja ir saslimusi, tādēļ ļoti labi, ka ir tāds cilvēks, kurš var aizvietot. Es ceru, ka mums šī sadarbība patiesi būs veiksmīga un iegūsim kā mēs, tā arī nodarbinātie cilvēki,» spriež A.Vaišļa. Taču tajā pašā laikā viņš uzsver, ka katra bezdarbnieka paveiktajam ļoti rūpīgi tiks sekots līdzi. «Ir svarīgi, lai cilvēks gribētu strādāt un savu darbu darītu godprātīgi – pretējā gadījumā mums būs jāšķiras. Jāatzīst, ka no viena cilvēka šķīrāmies, tā arī darbu nemaz neuzsākuši. Vienkārši cilvēks jau pirmajā dienā ieradās pamatīgā alkohola reibumā – tādu personu nodarbināt mēs atteicāmies un aizsūtījām atpakaļ uz NVA,» uzsver A.Vaišļa. Ar 1. oktobri bezdarbniekus darbā iesaista arī bibliotēkas. Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītāja Aija Nadziņa skaidro, ka viens tiks nodarbināts kā bibliotekāra palīgs, bet otrs strādās ar kopētāju. «Savukārt no novembra pieņemsim vēl divus cilvēkus – apkopējas, kas strādās Miezītes un Pārlielupes bibliotēkās. Tas neapšaubāmi ir ieguvums un šie cilvēki atslogos bibliotekāru darbu. Mēs jau šajā projektā iesaistījāmies, lai ar papildu darbaspēku spētu iekļauties mums atvēlētajā budžetā,» tā A.Nadziņa. Jau šovasar bibliotēka, samazinoties finansējumam, bija spiesta atteikties no bibliotekāra palīga un kopētāja pienākumu veicējiem. «Vasarā varbūt kopēšanas darbi mums ir mazāk pieprasīti, bet tagad – sezonā – darba patiesi ir daudz. Tāpat arī bibliotekāra palīgam darba netrūks, protams, stingrā bibliotekāra uzraudzībā,» skaidro A.Nadziņa. Savukārt no apkopējām minētajās bibliotēkās nācies šķirties jūlijā, kad darbu atstājuši pensijas vecuma cilvēki, kuriem bija jāizšķiras – saņemt samazināto pensiju vai algu. «Tā nu kopš tā brīža apkopējas pienākumus kā papilddarbu šajās bibliotēkās veica pašas bibliotekāres. Tagad no 1. novembra mēs viņas varēsim atslogot,» uzsver A.Nadziņa. Protams, arī A.Nadziņa šobrīd nelolo ilūzijas par to, ka katrs no šiem cilvēkiem jau ar pirmo dienu savu darbu darīs apzinīgi. «Tomēr mēs esam pacietīgi un jau ar zināmu pieredzi, jo esam nodarbinājuši arī tos, kuri vēlas saņemt pabalstus par komunālajiem pakalpojumiem. Tāpēc skaidri zinām, kādas mēdz būt problēmas – cilvēks var vienu dienu nostrādāt un nākamajā darbā pat neierasties, tāpat var rasties priekšstats, ka te kāds maksās par nekā nedarīšanu, taču tā nebūs,» piebilst A.Nadziņa.