Atzīmējot Pasaules Darba aizsardzības dienu, šodien Jelgavā notika diskusija par aktualitātēm darba aizsardzības jomā. «Darba aizsardzība, darba drošība un darba vieta ir lietas, kas būtu jāzina visiem, nevis jāsāk par to domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis,» atklājot diskusiju, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča.
Ilze Knusle-Jankevica
Atzīmējot Pasaules Darba aizsardzības dienu, šodien Jelgavā notika diskusija par aktualitātēm darba aizsardzības jomā. «Darba aizsardzība, darba drošība un darba vieta ir lietas, kas būtu jāzina visiem, nevis jāsāk par to domāt tikai tad, kad kaut kas ir noticis,» atklājot diskusiju, uzsvēra Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča. Klātesošos uzrunāja arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. Viņš atzina, ka diskusijas tēma ir ļoti aktuāla un svarīga, bet tāda ir arī tēma par darba tiesiskajām attiecībām. «Es vienmēr esmu uzskatījis, ka darba aizsardzības noteikumi ir rakstīti ar asinīm, un tie ir jāievēro, jo nav nekā svarīgāka par cilvēku veselību un dzīvību,» tā A.Rāviņš. Jelgavas mēra teiktajam pilnībā piekrita Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas (VDI) vadītājs Valdis Dūms. Viņš diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar situāciju Zemgales reģionā. «Šobrīd uz visu skatos diezgan saasināti, jo vakar notika kārtējais darba negadījums, kurā bojā gāja cilvēks. Galvenais jautājums ir – kāpēc tā notika?» jautāja V.Dūms un centās arī uz to atbildēt. Viņaprāt, viens no iemesliem ir valsts jaunā nodokļu politika, kuras dēļ arvien vairāk cilvēku izvēlas strādāt nelegāli un algu saņemt aploksnē. Otrs iemesls varētu būt iedzīvotāju attieksme pret likumiem un normatīviem, jo tie pietiekami bieži tiek pārkāpti, bet trešais – cilvēku attieksme pašiem pret sevi.
V.Dūms stāstīja arī par reformām, ko pēdējo divu laikā piedzīvojusi VDI – Zemgales reģionālajā nodaļā amata vietu skaits samazināts par 40 procentiem, arī budžets apcirpts par 50 procentiem. Bet darba jau mazāk nepaliek, kaut gan statistika rāda, ka nelaimes gadījumu skaits darbā sarucis. Zemgales reģionālās VDI vadītājs uzskata, ka skaitļi nav objektīvi, jo jāņem vērā ekonomikas lejupslīde, bezdarba līmenis.
Vadoties pēc pagājušajā gadā reģistrēto darba negadījumu skaita, Zemgalē bīstamākā nozare ir pārtikas produktu ražošana. Tai seko kokapstrāde un tikai tad – metālapstrāde, lauksaimniecība un būvniecība, kas maldīgi tiek uzskatīta par nozari, kurā ir visvairāk darba negadījumu. Ceturtajā vietā ierindojas veselības aizsardzība, bet piektajā – izglītība. «Tā kā samazinājušies ražošanas apjoms un darba vietu skaits uzņēmumos, likumsakarīgi, ka arī nelaimes gadījumi darbā pēc statistikas it kā sarūk, bet es uzskatu, ka šis rādītājs ir maldinošs. Virkne cilvēku šobrīd strādā nelegāli un tāpēc arī par visiem negadījumiem informācija sabiedrības telpā nemaz nenonāk. Vēl vairāk – esmu pārliecināts, ka, ekonomikai atveseļojoties, arī oficiālie rādītāji par nelaimes gadījumiem darba vietās tikai pieaugs,» uzsver V.Dūms.
Citi referenti iepazīstināja ar izmaiņām likumdošanā, atsevišķu uzņēmumu praksi darba aizsardzības jomā un citiem jautājumiem.
Diskusiju rīkoja LBAS, turklāt šādas diskusijas šogad notiks visās lielākajās Latvijas pilsētās.
Jāpiebilst, ka Pasaules Darba aizsardzības diena tiek atzīmēta 28. aprīlī.
33 °C,
5.6 m/s,
27.5 % 
33 °C,
5.6 m/s,
27.5 %