Finišējis pilsētas atklātais basketbola turnīrs un noskaidroti Jelgavas čempioni. Šis gods tika komandai «Ķepas», kas finālā divu spēļu summā pieveica savus pretiniekus «Brāļus Ilmārus». Trešā vieta šajā turnīrā «Post Club/Valauto».
Ilze Knusle-Jankevica
Šogad medaļu ieguvēji tika noskaidroti divu spēļu summā, un pirmā spēļu kārta tika aizvadīta pirms dažām dienām. Jau pirmās kārtas rezultāti parādīja, ka nekādas intrigas par čempiona titula ieguvējiem nebūs, jo «Ķepas» savus pretiniekus pieveica gandrīz ar 50 punktu pārsvaru (102:58), ko atspēlēt ir diezgan nereāli. Lai gan šodienas mačā uzvarēja draudzība (110:110) un spēlētāji atļāvās laukumā pat mazliet pajokot un uzjautrināt publiku, divu spēļu summā pārāki ir «Ķepas», kas tad arī kļuva par 2010. gada Jelgavas pilsētas čempioniem basketbolā vīriešiem. Otrā vieta – «Brāļiem Ilmāriem».
Cīņā par trešo vietu gan tik viennozīmīgi uzvarētāju prognozēt nevarēja, kaut gan starpība, ar kādu «Post Club/Valauto» pieveica «Doku», diezgan liela – 22 punkti (98:76). Šodienas spēle parādīja, ka «Dokiem» tomēr nav izredžu, jo spēku samēri nav vienādi – viņi zaudēja ar 74:105. Līdz ar to zaudējums arī divu spēļu summā un turnīrā – ceturtā vieta. Trešā vieta un bronzas medaļas – «Post Club/Valauto».
Lai gan šodien, iespējams tāpēc, ka ārā patīkams un saulains laiks, skatītāju bija pamaz, uzrunātie teic, ka iepriekšējos mačos un it īpaši pusfinālā, zāle bijusi diezgan pilna, pārspējot pat dažu BK «Zemgale» Latvijas Basketbola līgas (LBL) spēļu apmeklētību. «Šī ir otrā reize, kad esmu atnācis. Sākumā nebija tik interesanti, bet pusfinālā gan bija, ko redzēt,» stāsta Guntis Dābols, kura dēls spēlē komandā «Ķepas» un kurš pats basketbolu spēlējis visu mūžu – sākot no pamatskolas līdz pat veterāniem. Viņš spriež, ka pilsētas čempionāta līmenis pa šiem gadiem ir audzis, katrā ziņā tas nav salīdzināms ar laikiem, kad Guntis pats spēlēja.
«Post Club/Valauto» atbalstīt bija atnācis Raivis Strēlnieks, kurš pirms gada pats spēlēja «Valauto» komandā, bet šoreiz nolēmis atpūsties. Viņš norāda, ka vislielākais fanu pulks ir abām komandām, kas spēlēja par zeltu, tomēr, viņaprāt, cilvēki vienkārši nāk atpūsties un paskatīties basketbolu, jo turnīra līmenis ir diezgan augsts – tajā spēlē arī vairāki BK «Zemgale» spēlētāji, tikai dažādās komandās, jo, saskaņā ar nolikumu, vienā komandā var spēlēt tikai divi profesionāļi.
Tam, ka cilvēki nāk skatīties tieši uz pazīstamām sejām, piekrīt arī Egija Ozola, kura atbraukusi līdzi draugam – viņš spēlē «Post Club/Valauto» rindās. Lai gan Egija pati drauga komandas sekmēm klātienē līdzi sekojusi samērā reti, viņa novērojusi, ka visvairāk skatītāju ir tad, kad ierindā ir komandu līderi – labākie un atraktīvākie spēlētāji.
Lai gan sezona LBL «Zemgales» basketbolistiem beidzās uz ne pārāk skaistas nots (izslēgšanas spēlēs pretinieki – «Ventspils» un divas bezcerīgi zaudētas spēles), daži komandas spēlētāji pamanījās tikt pie medaļām vismaz pilsētas čempionātā Piemēram, pie bronzas medaļas tika Jēkabs Rozītis, kuram šodienas spēle «Post Club/Valauto» sastāvā bija vienīgā šajā turnīrā. «Tā nu sanāca, ka pusfinālā komandu pievīlu – lai gan man bija brīvs laiks un es varēju tikt, neierados. Tagad viņi mani ēd par to, ka tieši manas vainas dēļ neiekļuvām finālā,» atzīstas J.Rozītis, kurš, kā izrādās, liktenīgajā pusfinālā priekšroku devis atpūtai. Piedalīties šajā turnīrā basketbolist piekritis tāpēc, ka draugi piedāvājuši, bet parasti tamlīdzīgos turnīros, tostarp strītbolam, kas īpaši populārs vasaras sezonā, nepiedalās. Viņam labāk patīk atpūsties, izbaudīt vasaru, sarīkot kādu pikniku un nodoties vaļaspriekiem. «Tā jau var atļauties tikai te, jo lielajā komandā treniņi ir divreiz dienā un spēlētājs nevar tā vienkārši ņemt un neierasties, ja vien nav veselības problēmas vai noticis kas ārkārtējs,» piebilst J.Rozītis un uzsver, ka ar disciplīnu viņam problēmu neesot. Arī nākamgad spēlēt «Zemgales» rindās pretenziju viņam nebūtu.
Sudraba medaļu kaklā kāra BK «Zemgale» spēlētājs un menedžeris Gatis Meikšāns, kurš finālsērijā savai komandai palīdzēt nevarēja – sezonas pēdējā «Zemgales» spēlē pret «Ventspili» viņš guva rokas traumu. Tāpēc viņš savus komandas biedrus vien uzmundrināja un neskopojās arī ar padomiem.
Līdz medaļai pietrūka Kalvim Krūmiņam, kurš spēlēja komandā «Doks». Izrādās, kad Kalvim piedāvājuši tajā spēlēt, viņš komandas biedrus pat nav lāgā pazinis, tomēr piekritis, jo prakse vienmēr noder. Uz jautājumu, vai nav par lielu slodze – Kalvis šosezon spēlēja gan «Zemgalē», gan LLU komandā, gan piedalījās pilsētas čempionātā – sportists atbild, ka nē. «Tas jau nav daudz! Kad vēl spēlēju Valmierā, vienu gadu paskaitīju, ka sezonas laikā nospēlēju vairāk nekā 150 spēļu. Šosezon man tik daudz nebija,» tā K.Krūmiņš. Viņš atzīst, ka vislabāk viņam tomēr patīk spēlēt «Zemgalē», jo tas ir cits līmenis, tur spēlētājiem cita attieksme, citi izaicinājumi. Viņš arī nākamgad labprāt paliktu komandā, pat, ja viņa tēvs Varis Krūmiņš vairs nebūtu tās galvenais treneris (atgādinām, ka basketbola kluba līgums ar V.Krūmiņu beidzas šā gada 31. maijā). «Gribētu palikt tepat, jo te es mācos, esmu iedzīvojies,» teic K.Krūmiņš, piebilstot, ka mācības LLU Sociālo zinātņu fakultātē viņam diez ko pie sirds gan neejot (Kalvis studē programmā «Iestāžu un uzņēmumu ārējie sakari»).
Sporta servisa centra (SSC) direktors Juris Kaminskis uzsver, ka ar gadiem pilsētas čempionāta līmenis viennozīmīgi ir audzis, īpaši tāpēc, ka nu tajā drīkst piedalīties arī profesionāli basketbolisti. Viņš norāda, ka pēdējos gados komandu skaits ir audzis, tāpēc sacensības notiek divās līgās. Otrās līgas uzvarētāji tiks noskaidroti nākamnedēļ.
SSC direktors piebilst, ka nākamgad vajadzētu pamainīt nolikumu, lai intriga saglabājas līdz turnīra beigām. «Varbūt pusfinālā jau vajadzētu spēlēt divas kārtas un finālā iekļūtu uzvarētājs divu spēļu summā. Šogad pēc spēku samēriem līdzīgākie ir «Ķepas» un «Post Club/Valauto», bet otrie pusfinālā zaudēja. Ja viņi būtu iekļuvuši finālā, spēles būtu daudz aizraujošākas un intriga saglabātos līdz beigām,» stāsta J.Kaminskis. Viņaprāt, daudz labāk būtu, ja finālsērijā komandas spēlētu līdz divām uzvarām, arī tas ļautu saglabāt intrigu un piesaistīt skatītājus.
Foto: Krišjānis Grantiņš