9.2 °C, 5.9 m/s, 34.5 %

Pilsētā

Ielām šogad – 4,4 miljoni
25/04/2010

Nomainot asfalta virskārtu, pēdējo trīs gadu laikā kopumā sakārtoti 17,33 kilometri seguma, kas bija kritiskā stāvoklī, pilnībā rekonstruēti 14,46 kilometri asfaltēto ielu, kā arī 0,95 kilometri bruģa seguma. Un šie darbi mērķtiecīgi tiek turpināti arī šogad, turklāt ne tikai reāli sakārtojot brauktuvju segumu, bet arī strādājot pie tā, lai jau nākamo trīs gadu laikā būtu iespējams realizēt vēl vairāku citu pilsētas ielu rekonstrukciju.

Sintija Čepanone
Nomainot asfalta virskārtu, pēdējo trīs gadu laikā
kopumā sakārtoti 17,33 kilometri seguma, kas bija kritiskā
stāvoklī, pilnībā rekonstruēti 14,46 kilometri asfaltēto ielu, kā
arī 0,95 kilometri bruģa seguma. Un šie darbi mērķtiecīgi tiek
turpināti arī šogad, turklāt ne tikai reāli sakārtojot brauktuvju
segumu, bet arī strādājot pie tā, lai jau nākamo trīs gadu laikā
būtu iespējams realizēt vēl vairāku citu pilsētas ielu
rekonstrukciju.
Kaut arī būtiski sarucis finansējums, ko iespējams atvēlēt
pilsētas ielu un ceļu sakārtošanai, pašvaldības nostāja ir
nemainīga – satiksmes drošībai jābūt pirmajā vietā. Tieši tādēļ arī
šogad mērķtiecīgi tiek strādāts, lai, piesaistot Eiropas
struktūrfondu līdzekļus, pavērtos iespējas uzlabot ielu stāvokli
pilsētā.
Jāpabeidz «astītes»
Tiesa gan – šogad ekonomiskās situācijas dēļ nav paredzēti tik
vērienīgi darbi, kādus izdevās realizēt pērn, sakārtojot virkni
ielu, kuras bija patiesi kritiskā stāvoklī, taču arī 3,57
kilometri, ko plānots rekonstruēt šogad, ir būtisks ieguldījums
Jelgavas infrastruktūras sakārtošanā.
 
«Šogad vērienīgākie darbi paredzēti Dobeles šosejā – noteikti
jāpabeidz pērn sāktā rekonstrukcija Lielās ielas posmā no Dambja
ielas līdz Māras ielai un Dobeles šosejas posmā no Māras ielas līdz
Atmodas ielai. Jau pašlaik tur sākti 2. kārtas būvniecības darbi,
kuru laikā pielabos ietvju bruģi, uzlies asfalta virskārtu, uzklās
ielu horizontālo marķējumu un veiks labiekārtošanas darbus,» stāsta
pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs
Baļčūns, atgādinot, ka tiks pilnveidota arī satiksmes organizācija
– gādājot par gājēju ērtībām, pie veikala «Iki» būs ar pogu
regulējams luksofors. «Tā ir nepieciešamība,» uzsver
direktors.
 
Tāpat tiks turpināta vecpilsētas sakārtošana, pabeidzot
K.Barona ielas posma no J.Asara līdz Vecpilsētas ielai, kā arī
realizējot J.Asara ielas posma no Vecpilsētas līdz K.Barona ielai
rekonstrukciju. «Nupat kā noslēdzies konkurss par J.Asara ielas
rekonstrukciju. Ja rezultāts netiks pārsūdzēts, darbus varēs sākt
nekavējoties, un jau šogad, īstenojot projektu «Jelgavas
vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai»,
vecpilsētā kopumā būs rekonstruēti 320 metri ceļa seguma.
Sāks Dobeles šosejas turpinājuma
rekonstrukciju 
«Ja nebūtu pārsūdzēts konkursa rezultāts, jau pašlaik būtu
sākušies darbi atlikušajā trīs kilometru garajā Dobeles šosejas
posmā līdz pilsētas robežai, taču nu tie jāatliek par vismaz vienu
diviem mēnešiem. Ja rezultāts netiks atkārtoti pārsūdzēts, tad jau
15. jūnijā sāksim realizēt projekta 1. kārtu – sakārtot posmu no
Pūra ceļa līdz 5. līnijai,» A.Baļčūns atklāj, ka, rekonstruējot šo
posmu, tiks sakārtots ne tikai brauktuves segums, bet arī abpus
ceļam izbūvētas gājēju ietves, kas apvienotas ar veloceliņu,
izbūvēts ielas apgaismojums un veikti labiekārtošanas darbi. Tāpat
arī pie 5. līnijas tiks izbūvēts gājēju luksofors.
 
«Arī tas domāts gājēju ērtībām, lai cilvēki droši varētu
šķērsot Dobeles šoseju iepretim Zanderu kapiem,» pamato
«Pilsētsaimniecības» direktors, autovadītājus mierinot, ka tas
satiksmes plūsmu būtiski neietekmēs – pirmkārt, gājēji to varēs
regulēt ar pogu, otrkārt, tas, tāpat kā krustojumā ar 4. līniju,
darbosies uz sensoriem un sarkanais signāls ieslēgsies tad, ja no
5. līnijas pie krustojuma piebrauks automašīna. Tādējādi Dobeles
šosejā no Dambja ielas līdz 5. līnijai tiks nodrošināta vienmērīga
satiksmes intensitāte jeb tā sauktais «zaļais vilnis».
 
Savukārt projekta otrajā kārtā sakārtos posmu no 5. līnijas
līdz tiltam pār Svēti. Šajā kārtā iekļauti arī piebraucamie ceļi un
paredzēts sakārtot Dobeles šosejai piegulošās ielas. Tiesa gan –
pagaidām vēl ir neskaidrības, vai šo ielu sakārtošanu atbalstīs
Satiksmes ministrija, tāpēc A.Baļčūns ir piesardzīgs, taujāts par
ielām, kuras kā piebraucamie ceļi varētu tikt sakārtotas projekta
otrajā kārtā. «Taču es ļoti ceru, ka, piemēram, 1. līniju, kur
segums ir kritiskā stāvoklī, mums izdosies savest kārtībā,» tā
viņš. Rekonstruējot Dobeles šosejas turpinājumu, visticamāk, būs
reversā satiksme. Sabiedriskā transporta maršruti manīti
netiks. 
Sakārtos krustojumus
Pie jauna asfalta seguma, gājēju ietvēm, autobusa pieturām un
apgaismojuma šogad tiks arī apmēram 250 metrus garais Rūpniecības
ielas posms no Filozofu līdz Dambja ielai. Līdz ar to tiks uzlabota
satiksmes drošība divos krustojumos – Rūpniecības un Filozofu
ielas, kā arī Rūpniecības un Dambja ielas. Tur satiksme tiks
organizēta ar luksoforu palīdzību. «Ja viss ritēs, kā plānots, tad
rekonstrukciju tur varētu sākt jau maijā. Taču vispirms darbus, kas
ieplānoti ūdenssaimniecības attīstības 2. kārtas projektā, veiks
uzņēmums «Jelgavas ūdens», nomainot ūdens un kanalizācijas
komunikācijas,» tā A.Baļčūns.     
Turpinās grantēto ielu
atputekļošanu
No kopumā 263 kilometriem ielu grants segums klāj 114,6
kilometrus. Jau līdz šim atsevišķās ielās, lai uzlabotu to
stāvokli, tika uzbērts frēzētais asfalts, un šāds risinājums tiks
pielietots arī citviet, uzberot no Dobeles šosejas nofrēzēto
asfaltu. Pašlaik tiek apkopotas tās ielas, kurās to izmantos, taču
A.Baļčūns norāda, ka priekšroka noteikti būs tām, kurās satiksmes
intensitāte ir lielāka.
 
«Kaut līdzekļi, ko varam atvēlēt ie­lu greiderēšanai, arī ir
sarukuši un viena kilometra ielas nogreiderēšana izmaksā gandrīz
desmit latus, apzināmies, ka tos neuzturēt pienācīgā kārtībā
nedrīkstam, īpaši jau maģistrālās grants seguma ielas. Arī šogad
atbilstoši izstrādātajiem divpa­dsmit greiderēšanas maršrutiem
turpinām sakārtot grants, grunts un uzbēr­tā frēzētā asfalta
ielas,» teic A.Baļčūns. 
 
Un arī šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai
kvalitatīva braukšana būtu pa maģistrālajiem grantētajiem ceļiem.
Proti, pērn «Pilsētsaimniecība» šo ielu uzturēšanā sāka pielietot
jaunu metodi, grants seguma virsmā iestrādājot putekļus absorbējošu
vielu CC Road jeb kālija hlorīdu, kas piesaista gaisa mitrumu,
mazinot ceļa putēšanu un cietinot tā klātnes virskārtu. «Pagājušajā
gadā atputekļošanas materiālu Atmodas, Romas un Kārļa ielā
iestrādājām eksperimentālā kārtā un guvām pārliecību, ka šī metode
attaisnojas. Šo materiālu jau esam iegādājušies, un jau tuvākajās
nedēļās tas tiks iestrādāts prioritāro grantēto ceļu segumā,» tā
A.Baļčūns.
Bedrītes jālabo mazāk
Pašlaik ielu remontdarbi pilsētā jau rit pilnā sparā, jo
beidzot tam ir atbilstoši laika apstākļi un, labojot bedrītes,
iespējams izmantot bitumena emulsiju. Avārijas bedres salabotas jau
iepriekš, un tagad aizdara pārējās bedres pilsētas ielās. «Šogad
finansējums no Autoceļu fonda bedrīšu remontiem, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, samazināts par 96 400 latu, taču mēs nedrīkstam
pieļaut, ka līdzekļu samazinājuma dēļ ielas paliek bedrainas. Ceļi
tiek laboti un tiks laboti arī turpmāk. Protams, atsevišķās ielās,
kas ir kritiskākā stāvoklī, ir grūti runāt par ļoti komfortablu
braukšanu, jo «lāpīta» ceļa stāvokli nevar salīdzināt ar vienlaidus
uzklāta asfalta kvalitāti – praktiski nav iespējams bedri salabot
tā, lai pa plaisiņām tajā neiekļūtu ūdens un neveicinātu «ielāpa»
izsišanu, taču samazinātā finansējuma dēļ mēs nedrīkstam aizmirst
par drošību,» strikts ir A.Baļčūns.
 
Taču būtiski, ka šajā pavasarī, salīdzinot ar iepriekšējiem,
bedres jālabo mazāk. A.Baļčūns norāda – tas tāpēc, ka mazāk kļūst
ielu, kurās bedrīšu remonts vispār nepieciešams, jo pērn ne tikai
rekonstruētas atsevišķas ielas, bet arī virknei ielu uzklāts
vienlaidu segums, tās sakārtojot gan kā piebraucamos un apbraucamos
ceļus ielu rekonstrukcijas gaitā, gan arī, izvērtējot seguma
kritisko stāvokli, šim mērķim atvēlot līdzekļus no pašvaldības
budžeta. Piemēram, ja 2008. gadā salaboti 22 196 kvadrātmetri
bedrīšu, tad pērn – krietni mazāk jeb 17315 kvadrātmetri. Savukārt
šajā gadā nepieciešams salabot vairs tikai 13 000 kvadrātmetrus
bedrīšu. 
 
«Līdz 15. maijam visām bedrītēm pilsētā jābūt salabotām,»
uzsver «Pilsētsaimniecības» direktors.
Tuvāko gadu darbi skaidri
To, ka pilsētas infrastruktūras sakārtošana ir viena no
pašvaldības prioritātēm, apliecina arī fakts, ka iepriekšējos
ga­­dos nopietni domāts par to, lai, piesaistot Eiropas Savienības
līdzfinansējumu, aptvertu pēc iespējas plašāku pilsētas teritoriju
un sakārtotu vēl vairākas Jelgavas ielas. Pašlaik turpinās
intensīvs darbs, lai tuvākā gada divu laikā reāli varētu uzsākt
rekonstrukcijas darbus Raiņa ielā, Čakstes bulvārī un Lielajā ielā
no Driksas tilta līdz pat Dambja ielai. 
 
Tuvākajā perspektīvā jāsākas arī to ielu rekonstrukcijai, kas
nodrošinās infrastruktūras sakārtošanu dzelzceļa stacijas apkaimē,
paredzot, ka tur tiks uzbūvēts satiksmes termināls. Tādējādi Pasta,
Stacijas ielas, Zemgales prospekta posms, kā arī Sporta iela ar
izbūvēto turpinājumu būs tikai daļa no ielām, kas tiks
rekonstruētas šī projekta laikā. Līdztekus tām sakārtos segumu
vairākām piegulošajām ielām, kuras darbu gaitā tiks izmantotas kā
piebraucamie un apbraucamie ceļi.
 
Tiesa gan – neraugoties uz jau paveiktajiem darbiem, pilsētā
vēl ir daudz ielu un ielu posmu, kurus nepieciešams sakārtot.
Neieskaitot tos, ko, realizējot projektus ar Eiropas struktūrfondu
līdzfinansējumu, īstenos šajā un tuvāko divu trīs gadu laikā,
A.Baļčūns kā pašlaik kritiskākajā stāvoklī esošās ielas min Loka
maģistrāles posmu no Rīgas ielas līdz Bērzu ceļam, Garozas,
Satiksmes, Uzvaras ielu, kā arī Lietuvas šoseju.