Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers viesojās Jelgavā, Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtā (MEKA) un kokapstrādes uzņēmumā «Eibe-L», lai iepazītos ar vienu no nozīmīgākajām rūpniecības nozarēm valstī – mežsaimniecību un kokrūpniecību. Prezidents ar nozares pārstāvjiem pārrunāja ar mežsaimniecību un kokapstrādi saistītās aktualitātes, un centās ieskicēt nozares attīstību vismaz nākošajā piecgadē.
Ilze Knusle-Jankevica
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks klātesošos iepazīstināja ar mūsu valstī pieejamajiem meža resursiem un meža īpašnieku struktūru. «Latvijā klimatiskie apstākļi un augsne ir piemēroti, lai augtu mežs, tāpēc mūsu valstī mežs iesējas un aug arī tajās teritorijās, kuras zemes īpašnieki neapstrādā un atstājuši novārtā. Tāpēc viens no būtiskākajiem jautājumiem ir – kā sakārtot nozari tā, lai tā būtu ilgtspējīga,» situāciju raksturoja A.Muižnieks. Viņaprāt, ilgtspējīga attīstība ir tāda, kurā mijiedarbojas vairāki faktori – tautsaimniecības attīstība, vides aizsardzība un sabiedrības labums, apmierinātība.
Statistikas dati liecina, ka šobrīd meži aizņem vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, un arī koksnes apjomi ik gadu pieaug – ja vidēji gadā izcērt 10 – 12 miljonus kubikmetru koksnes, tad pieaugums ir apmēram 25 miljoni kubikmetru. Ja skatās meža īpašnieku struktūru, tad 47 procenti meža pieder valstij, bet 53 – privātajiem īpašniekiem, pašvaldībām, draudzēm.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis uzsvēra, ka mežsaimniecība Latvijā ir ļoti labā līmenī – pārorientācija uz modernajām tehnoloģijām ir pabeigta, pirmapstrāde ir konkurētspējīga, vienīgi tālākapstrāde jeb produkti, kas nonāk pie pircējiem, nav pietiekami attīstīta. Viņš uzskata, ka Latvijā vairāk jādomā, kā sevi pasniegt, un jākļūst elastīgākiem, lai spētu pielāgoties pasaules pirktspējai. Pirmie soļi šajā virzienā ir sperti – šobrīd mežsaimniecība un kokapstrāde nodrošina 18 – 20 procentus no visa Latvijas eksporta apjoma.
Uzsākot diskusiju, V.Zatlers norādīja – sabiedrībā pastāv mīts, ka Latvijā visi meži ir izcirsti. «Es pat zinu, kā šis mīts ir radies. Ja brauc ar automašīnu, visas ceļmalas ir izcirstas, tāpēc rodas priekšstats, ka visi meži ir izcirsti. Bet, ja lido ar helihopteru, paveras pavisam cita aina,» tā prezidents, uzsverot – lai kliedētu mītus, sabiedrībai ir jāstāsta par nākotnes plāniem. Tieši šis jautājums nozares pārstāvjiem interesē visvairāk – nozares politika, kas tendēta uz ilgtspēju. Jelgavas mērs Andris Rāviņš norādīja, ka valstij ir jādomā, kā panākt, lai mūsu mežos augtu augstvērtīga koksne. Kā piemēru A.Rāviņš minēja Skandināviju – tur īpašnieki, kuri savu zemi apmežo, ik gadu saņem dividendes. Zemkopības ministrijas pārstāvis norādīja, ka arī Latvijā jau kopš 2007. gada ir pieejams Eiropas struktūrfondu atbalsts tieši apmežošanai. Tomēr šobrīd finansējums ir izsmelts un būtu jādomā, kur rasts papildu līdzekļus.
Otra lieta, par ko būtu jādomā, ir tehnoloģiju un produktu attīstība. Celmlauzis šajā jomā ir MEKA, jo te ražošana un zinātne darbojas roku rokā un galvenais mērķis ir tieši produktu un tehnoloģiju attīstība un tirgus iekarošana. MEKA valdes loceklis Andrejs Domkins pastāstīja, ka galvenokārt pētījumus pasūta ražošanas uzņēmumi, kuri vēlas pārbaudīt produktu atbilstību standartiem. Arī šobrīd institūtā tiek testēti dažādi izejmateriāli, ko plānots ražot Ventspilī. Vairāki pētījumi veikti arī «Latvijas valsts mežiem» – šim uzņēmumam vairāk interesē tieši tehnoloģiju attīstība, piemēram, kā panākt, lai kokvedēji pēc iespējas mazāk izdangātu meža ceļus.
Pēc institūta apmeklējuma delegācija devās uz uzņēmumu «Eibe-L», kur prezidents iepazinās ar ražošanas procesu. «Eibe-L» nodarbina 150 strādājošo, visu produkciju eksportē, ir viens no retajiem uzņēmumiem, kurš pagājušo gadu noslēdza ar peļņu un kuram nav parādsaistību un kredītu.
Vēl prezidenta dienas kārtībā ir parketa ražotnes «Amber wood» apmeklējums, iepazīšanās ar mežizstrādes procesu AS «Latvijas valsts meži» Zemgales novada Misas iecirknī, kā arī vizīte nozares flagmaņos – «Bolderaja Ltd» un «Latvijas finieris».
Foto: Ivars Veiliņš