5.3 °C, 5.4 m/s, 64.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāTikai retais no jauna vēlas iekopt mazdārziņu
Tikai retais no jauna vēlas iekopt mazdārziņu
30/04/2010

Līdz šīs nedēļas vidum Jelgavas pašvaldībā saņemti 113 iesniegumi, kuros iedzīvotāji pauž vēlmi nomāt zemesgabalu sakņu dārza ierīkošanai. Tiesa gan – par to, ka aizvien vairāk jelgavnieku, ekonomiskās situācijas spiesti, nepieciešamo nolēmuši izaudzēt mazdārziņos, spriest pāragri, jo līdz šim vairumā iesniegumu lūgts pagarināt sakņu dārza nomas līgumu. 

Sintija Čepanone

Līdz šīs nedēļas vidum Jelgavas pašvaldībā saņemti 113
iesniegumi, kuros iedzīvotāji pauž vēlmi nomāt zemesgabalu sakņu
dārza ierīkošanai. Tiesa gan – par to, ka aizvien vairāk
jelgavnieku, ekonomiskās situācijas spiesti, nepieciešamo nolēmuši
izaudzēt mazdārziņos, spriest pāragri, jo līdz šim vairumā
iesniegumu lūgts pagarināt sakņu dārza nomas līgumu.

«Pašlaik pašvaldība par sakņu dārza nomas līguma slēgšanu
saņēmusi 113 jelgavnieku iesniegumus, taču tikai 12 ir tādi, kuri
mazdārziņu no pašvaldības vēlas nomāt pirmo reizi. Pārējie
vienkārši pagarina nomas līgumu par sakņu dārzu, ko iepriekš paši
iekopuši,» stāsta pašvaldības Īpašumu konversijas pārvaldes
vadītāja Sigita Beļaka. Viņa piebilst, ka saņemts arī viens
iesniegums par ganību uzturēšanu – citus gadus šādu pieprasījumu
bija vairāk.

S.Beļaka norāda, ka par vēlamo zemesgabala platību iespējams
vienoties, taču lielākoties cilvēki izvēlas no pašvaldības nomāt
600 – 1000 kvadrātmetrus lielu sakņu dārzu. «Protams, cilvēku
interese par iespēju lietošanā iegūt mazdārziņu ir samērā liela,
taču ne visi, kuri šādu iespēju apsver, to arī realizē, noslēdzot
līgumu,» situāciju raksturo Īpašumu konversijas pārvaldes vadītāja,
norādot – tieši tādēļ nevar runāt par izteiktu tendenci, ka būtiski
augtu noslēgto līgumu daudzums un palielinātos iznomājamo platību
apjoms. Jāpiebilst, ka Jelgavas pilsētas pašvaldība 2009. gadā ar
iedzīvotājiem bija noslēgusi 141 sakņu dārzu nomas līgumu par
kopējo platību 18,6 hektāri, 2008. gadā – 128 līgumus par 21,17
hektāriem, bet 2007. gadā – 142 par kopumā 18,4 hektāriem.

2010. gadā līgumu par sakņu dārza nomu slēdz uz sešiem mēnešiem
– laika periodam no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Nomas līguma
laiks ir noteikts uz dārziņu izmantošanas sezonu, lai nomniekam
samazinātu nomas maksas apmēru. Nākamajā gadā, ja iedzīvotājs vēlas
turpināt apstrādāt iekopto dārziņu, līgums jāpārslēdz.

Nomas maksu 2010. gadā nosaka 1,5 procentu apmērā no Valsts
zemes dienesta noteiktās zemesgabala kadastrālās vērtības.
Piemēram, 600 kvadrātmetrus liela sakņu dārza noma uz 6 mēnešiem
(ar PVN) ir 5,45 lati.

Lai pagarinātu nomas līgumu vai pieteiktos sakņu dārza nomai,
iedzīvotājam jāuzraksta iesniegums pašvaldībai. To var izdarīt,
vēršoties pašvaldības Informācijas aģentūrā (Lielā iela 11,
tālrunis 63005522). Pēc tam dārziņa pieprasītājs kopā ar Īpašuma
konversijas pārvaldes speciālistu vienojas par iznomājamo
platību.