«Šī diena mums, latviešiem, neapšaubāmi ir svētki. Vēl pirms divdesmit gadiem mēs nevarējām brīvi elpot, brīvi runāt. Mēs izjutām verdziskas bailes no pastāvošās varas. Taču nu esam brīvi. Vislielākais prieks ir par to, ka nu jauniešiem pavērušās ļoti plašas iespējas – arī mana mazmeitiņa dosies studēt uz Holandi. Arī domājot par Latvijas nākotni, vislielākās cerības es lieku uz jauniešiem,» fotogrāfijās iemūžinot Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienas svinības Jelgavā, teic jelgavnieks Jānis Veilands.
Sintija Čepanone
Viņš ir viens no tiem vairākiem desmitiem jelgavnieku, kuri šodien kopā atzīmēja 4. maiju jeb Latvijas otro dzimšanas dienu. Taujāts par sajūtām, J.Veilands teic: «Jā, protams, mazliet jau pašreizējās negācijas pilina tai mūsu patriotisma uguntiņai virsū, taču liesmu, kas deg katra latvieša sirdī, nevar apdzēst.»
Ar koncertu Uzvaras parkā, atceres brīdi pie Lāčplēša pieminekļa fragmenta un tādu kā vēstures stundu par notikumiem Latvijā pirms divdesmit gadiem šodien turpinājās Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas divdesmitās gadskārtas svinības, kad laikabiedri tika aicināti dalīties atmiņās par pašu piedzīvoto. «Jūs, jelgavnieki, bijāt tie, kas mani ievēlēja, tāpēc mans balsojums par Latvijas neatkarību bija jūsu lēmums, jūsu izvēle. Ir patiess prieks būt Jelgavā – pirmajā pilsētā, kur tika pacelts Latvijas karogs. Atceros, 1988. gadā Elza Radziņa man pasniedza Latvijas karogu, Annas baznīcā iesvētītu, un mēs to uzvilkām muzeja tornī, kur tas plīvo vēl šodien,» teic toreizējais Augstākās padomes deputāts Imants Geidāns, kurš bija viens no tiem 138 cilvēkiem, kas pirms divdesmit gadiem balsoja par Latvijas neatkarību.
Savukārt Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis atmiņā atsauca Neatkarības deklarācijas pasludināšanas laiku mūsu pilsētā. «Tolaik Jelgava bija īpaša pilsēta, kas nokļuva uzmanības centrā, jo tieši tolaik izdevās atrast Lāčplēša pieminekļa fragmentu, kas ir mūsu likteņakmens. Šajā akmenī pukst mūsu, latviešu, sirds,» tā P.Rēvelis, atgādinot, ka Lāčplēša sirds un gars ir svēts, tāpēc mūsu uzdevums ir panākts, lai tā būtu vienmēr.
«Atceros, kā 1990. gada 21. aprīlī toreiz ievēlētos deputātus aicināja uz sanāksmi Daugavas stadionā, un tieši šajā sanāksmē notika pirmais balsojums par Latvijas Republikas neatkarību – no apmēram 9000 deputātu tikai daži bija pret to,» atceras Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, ikvienam vēlot katrā solī, katrā darbā un lēmumā veicināt valstiskās domāšanas veidošanos.
Jāpiebilst, ka šodien Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā arī tika atklāta izstāde «4. maijs – diena, kas mainīja Latvijas vēsturi», un daudzi, īpaši vecāka gadagājuma, cilvēki ar interesi pētīja unikālos vēstures materiālus, eksponātus, tostarp Latvijas Republikas Neatkarības deklarāciju, un dalījās savos pārdzīvojumos un izjūtās par 4. maiju. Jāatgādina, ka izstāde muzejā būs apskatāma līdz 22. maijam.
Savukārt Uzvaras parkā jelgavnieki bija aicināti uz pirmo šā gada brīvdabas koncertu «Ikviens ir Latvija!». Tajā uzstājās Jelgavas skolēnu apvienotais koris, «Vēja zirdziņa» un «Jundēna» tautas deju dejotāji, ļaujot ieskatīties gaidāmo Skolēnu deju svētku repertuārā. Par spīti drēgnajam laikam, koncerts bija pulcinājis krietnu skatītāju pulku. Mākslas skolas audzēkņi Uzvaras parkā ikvienu bērnu aicināja sevi apliecināt zīmējot un arī paši ar akrila krāsām radīja lielformāta zīmējumus par tēmu «Man pilsēta», bet mazākie tikmēr centās iemūžināt Kārļa Ulmaņa portretu.
«Es un mani vienaudži visu savu mūžu esam pavadījuši neatkarīgā valstī. Mēs, jaunieši, par to esam pateicīgi Augstākās padomes deputātiem un jums, tautai, kas viņus ievēlēja. Paldies jums par to, ka varam dzīvot ar atvērtām durvīm uz pasauli,» cilvēkus, kam 4. maija notikumi ir svēti, neslēpjot lepnumu par savu valsti, uzrunāja Jelgavas Skolēnu domes pārstāvis Otto Tabuns.
Foto: Ivars Veiliņš
2.6 °C,
4.8 m/s,
73.3 % 
2.6 °C,
4.8 m/s,
73.3 %