Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības telpu segmentā pēc iepriekš piedzīvotā krituma vērojama stabilizācija, un turpmāka nomas maksas samazināšanās nav gaidāma, liecina «Latio» sagatavotais Latvijas lielāko pilsētu tirdzniecības platību pārskats par šī gada 1. pusgadu. Jelgavā, salīdzinot ar 2008. gadu, tirdzniecības platību nomas maksa samazinājusies par 30 – 50 procentiem.
www.jelgavasvestnesis.lv
Kā informē SIA «Latio» tirgus pārskatu projektu vadītājs Roberts Kārkliņš, situācija tirdzniecības telpu segmentā katrā no Latvijas lielākajām pilsētām ārpus Rīgas ir atšķirīga, tomēr visās ir saskatāmas kopīgas iezīmes – nomas maksas kritums iepriekšējos gados un tās stabilizēšanās šogad, nomnieku rotācija, mazāk veiksmīgiem tirgotājiem atstājot telpas, bet ekonomiski spēcīgākiem pārejot uz labākām, brīvo platību pieaugums atsevišķās pilsētas daļās vai tirdzniecības centros, pieprasījums pēc nelielām telpām. «Salīdzinājumā ar pagājušo gadu telpu īpašnieki un pārvaldītāji ir labāk pielāgojušies esošajai tirgus situācijai un nomnieku iespējām,» secina R.Kārkliņš.
Jelgavā, salīdzinot ar 2008. gadu, tirdzniecības platību nomas maksa samazinājusies par 30 – 50 procentiem, lielākām telpām – vairāk. Pilsētas centrā esošo tirdzniecības telpu nomas maksas svārstības patlaban ir minimālas.
Jelgavas centrā pirmā stāva tirdzniecības telpu platībā līdz 30 kvadrātmetriem nomas maksa ir 4 – 5 lati par kvadrātmetru, 30 – 50 un 50 – 100 kvadrātmetrus plašu telpu nomas maksa – 3 – 5 lati par kvadrātmetru, virs 100 kvadrātmetriem – 1,5 – 3 lati par kvadrātmetru mēnesī.Mikrorajonos šādu telpu nomas maksa ir attiecīgi 2, 1,5 – 3 un 1,9 lati par kvadrātmetru mēnesī.
Saskaņā ar apkopoto informāciju brīvo platību īpatsvars pilsētas centrā ir mainīgs. «Aptuveni pirms gada bija daudz neiznomātu telpu, galvenokārt lielas platības (200 – 300 kvadrātmetru). Taču patlaban īpašnieki ir samazinājuši nomas maksu un telpas izdodas iznomāt. Telpas, kurās iepriekš atradās pārtikas veikali, kafejnīcas, sadzīves tehnikas veikals, lielākoties tiek iznomātas lietotu apģērbu tirgotājiem. Taču mikrorajonos joprojām ir daudz brīvu tirdzniecības telpu, kurām grūti atrast nomniekus,» tā R.Kārkliņš, piebilstot, ka Jelgavas tirdzniecības centros brīvo platību īpatsvaram ir tendence palielināties. Lielākais pieprasījums ir pēc nelielas platības – 30 – 70 kvadrātmetri – telpām Jelgavas centrā, kuras paredzēts izmantot veikalu vai kafejnīcu ierīkošanai. «Periodiski bijusi interese no Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem par tirdzniecības vietu izveidi Jelgavā, taču pagaidām šie plāni nav īstenojušies,» atklāj uzņēmuma pārstāvis.
Tomēr samazinoties tirdzniecības aktivitātei, šajos centros pēdējos gados ir notikušas
vairākas izmaiņas. Tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža» slēgts trešais stāvs, savukārt tirdzniecības centrā «Valdeka» pārplānotas telpas, izveidojot mazākas platības un paplašinot gājēju ejas. Taču pārdošanai patlaban neviens no Jelgavas tirdzniecības
centriem netiek piedāvāts.
20.7 °C,
2 m/s,
55.4 % 
20.7 °C,
2 m/s,
55.4 %