«Pirms kāda laika biju spiests izsaukt «ātros», jo kļuva slikti ar sirdi. Mediķi pierunāja braukt uz slimnīcu. Ņemot vērā, ka par savu veselību biju noraizējies, to arī darīju. Pagulēju slimnīcā un, kad jau jutos labi, ceturtdienā man solīja, ka nākamajā dienā izrakstīs – vēl tikai nepieciešamas dažas pārbaudes. Visas ārsta noteiktās pārbaudes veicu, kā nākas, un piektdienā, kā solīts, gaidīju, kad ārsts mani izrakstīs,» «Jelgavas Vēstnesim» stāsta Maksims. Taču, kad kungs painteresējies, cikos viņu izrakstīs, slimnīcā atbildēts, ka visi ārsti jau devušies mājās, tāpēc pacientu izrakstīt varēs tikai pirmdienā. «Neko darīt – protams, nogulēju slimnīcā visu piektdienu, sestdienu, svētdienu, kaut arī nekādas manipulācijas šajās dienās man netika veiktas, taču apzinājos, ka vienalga man par šīm dienām vajadzēs maksāt. Pirmdienā mani tomēr izrakstīja, turklāt ne vārda neminēja par to, ka būtu jāmaksā par slimnīcā pavadīto laiku,» tā kungs, atklājot, ka ir pensionārs, turklāt vēl invalīds un slimnīcā nogādāts ar ātrās palīdzības mašīnu, tādēļ pat nopriecājies, ka viņam acīmredzot pienākas kādas atlaides un ārstēšanās stacionārā ir bez maksas. Taču pēc laika Maksims saņēmis maksājuma atgādinājumu no parādu piedzinēju kompānijas, kas aicina nokārtot parādsaistības par slimnīcā pavadīto laiku. «Par to biju ļoti pārsteigts, jo galu galā es taču būtu samaksājis, ja man tiktu izrakstīts rēķins. Protams, godprātīgi samaksāju, kaut arī radās šāds nepatīkams starpgadījums,» pārdzīvotajā dalās pensionārs, «Jelgavas Vēstnesim» tomēr lūdzot izskaidrot šo pārpratumu un uzzināt, vai slimnīcā peļņas nolūkos ieviesta kāda sistēma, saskaņā ar kuru pacienti konsekventi tiek izrakstīti nevis piektdienā, bet pirmdienā. «Manā palātā šādi cilvēki bija trīs – tas nozīmē, ka trīs dienas neviens viņus neārstēja, bet par uzturēšanos slimnīcā maksāt nācās. Ir viegli sarēķināt, cik tad slimnīca nopelna uz to, ka cilvēki tur, tā teikt, tikai pavada laiku,» tā jelgavnieks.
Iepazīstoties ar lasītāja situācijas atspoguļojumu, SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs akcentē, ka šāds precedents, kad pacientam par ārstēšanos stacionārā nav izrakstīts rēķins, slimnīcā nekādi nav iespējams. «Pirms cilvēks dodas mājās no slimnīcas, nodaļā viņš tiek informēts, cik jāmaksā par slimnīcā pavadīto laiku, un cilvēka pienākums ir doties uz kasi un samaksāt naudu, par ko pretī tiek izsniegts maksājumu apliecinošs dokuments jeb čeks,» kārtību atklāj A.Ķipurs, norādot, ka šajā gadījumā pacients acīmredzot nav ņēmis vērā norādījumus un mājup devies nesamaksājis. Un tikai tad, kad saņemts maksājuma uzdevums no parādu atgūšanas kompānijas, kur līdztekus parādam aprēķināta arī kavējuma nauda, konkrētais cilvēks šo jautājumu aktualizējis, visticamāk, vainojot slimnīcas personālu. «Turklāt vienmēr, ja ārstēšanās procesā vai pēc tam radušās kādas neskaidrības vai pārpratumi, esmu gatavs pacientus uzklausīt un problēmai kopīgi rast risinājumu,» līdzīgās situācijās pirmām kārtām aicinot vērsties pie slimnīcas administrācijas, uzsver A.Ķipurs. Jāpiebilst, ka, pārskatot dokumentus, apliecinājās, ka konkrētais cilvēks no slimnīcas aizgājis nesamaksājis, turklāt, kā norāda galvenais ārsts, slimnīcas pārstāvis arī zvanījis viņam uz mājām, aicinot nokārtot parādu. Tikai pēc tam, kad tas netika izdarīts, parāds nodots attiecīgai kompānijai.
Savukārt, komentējot lasītāja viedokli par it kā slimnīcā ieviesto sistēmu peļņas nolūkos pacientus izrakstīt pirmdienās, nevis piektdienās, galvenais ārsts ir kategorisks: «Slimnīca no tā, ka pacients stacionārā pavada vairāk dienu nekā reāli nepieciešams, peļņu negūst.» Proti, no šī gada valsts slimnīcai maksā nevis par pacienta pavadīto laiku stacionārā, bet gan noteiktu summu par katru slimnieku. «Tie ir 242 lati par cilvēku neatkarīgi no tā, vai pacients slimnīcā pavada trīs dienas vai trīs mēnešus, tādēļ ir maldīgi uzskatīt, ka, cilvēku slimnīcā paturot ilgāk, mēs no tā gūstam papildu peļņu,» teic A.Ķipurs, akcentējot, ka pacienta iemaksa, kas ir 9,50 lati par katru slimnīcā pavadīto diennakti, ir pacienta līdzmaksājums un reālos uzturēšanās izdevumus, tostarp par gultasvietu, ēdināšanu, ārstēšanu, aprūpi, nesedz, tādējādi slimnīcai tas nes tikai zaudējumus. «Jāņem arī vērā apstāklis, ka slimnīcas noslogojums pēdējo mēnešu laikā ir būtiski audzis, jo mums jāuzņem arī pacienti no citiem reģioniem, piemēram, Bauskas, kur stacionāra vairs nav, arī slimnieki pie ārstiem ekonomiskās situācijas dēļ nereti vēršas novēloti, kad viņu veselības stāvoklis jau kļuvis smags un nepieciešama nopietnāka ārstēšana, tādēļ mūsu interesēs nav slimnīcā turēt cilvēkus, kas ir atveseļojušies,» situāciju skaidro Jelgavas slimnīcas valdes loceklis, atgādinot, ka, sadarbojoties ar pacientiem, ir gatavs risināt ikvienu viņiem aktuālu jautājumu.
Sagatavoja Sintija Čepanone