«Manuprāt, kas ir Aglona, cilvēki zina, taču, kas ir svētceļojums, saprot tikai tas, kurš tajā gājis. Jā, ir grūti iet tādu ceļa gabalu un tik daudz dienas, taču sajūtas, atgriežoties atpakaļ mājās, ir fantastiskas. Tu jūties piepildīts, gatavs jauniem darbiem. Šis ceļojums cilvēkus stiprina,» teic jelgavniece Inga, kura ceļu uz Aglonu mēros jau desmito reizi.
Ritma Gaidamoviča
Guļammaisi, teltis, lielas somas, patīkama atkalredzēšanās un laba vēlējumi pirms došanās ceļā – šāda atmosfēra šorīt valdīja pie Jelgavas Romas katoļu katedrāles, no kurienes vairāk nekā 60 jelgavnieki devās trīssimt kilometru garajā ceļā uz Aglonu. Plānots, ka jelgavnieki šo garo ceļu būs veikuši un Aglonā ieradīsies 12. augustā, lai 13. un 14. augustā piedalītos Latvijas 5. Jauniešu dienu pasākumā. Taču galvenais mērķis ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Svētku atklāšanas dievkalpojums paredzēts 13. augustā pulksten 12.
No Jelgavas šodien uz Aglonu visvairāk devušies bērni un jaunieši, protams, arī strādājošie. Šogad mūsu svētceļnieku rindās bija salīdzinoši maz sirmgalvju, viņi šurp bija atnākuši pavadīt savus mīļos un paziņas, veltot labus ceļavārdus. Liela daļa no viņiem svētceļojumā dodas pirmo reizi, bet citam šī ir jau padsmitā. Pirmo reizi kopā ar meitām Amandu, Renāti un vīru Māri ceļā devusies arī Rasa Ziediņa-Budze. Tiesa viņas ģimene ies tikai vienu dienu, līdz Staļģenei. «Vīrs jau daudzus gadus ir gājis, bet šī brīža situācijā to liedz darbs. Tāpēc nolēmām, ka ceļotājiem pievienosimies vismaz vienu dienu – līdz Staļģenei. Jāatzīst, ka man un meitām tas ir pirmais, ticu, ka tas būs liels pārbaudījums, taču ceram, ka izturēsim. Es to vienmēr esmu gribējusi, nu saņēmusies. Par to kā būs, varēšu teikt tikai dienas beigās. Tikai tad es arī sapratīšu, vai nākamgad iešu vai nē,» teic Rasa. 6. klases beidzējai Lienei Kalniņai šī jau būs ceturtā reiz, kad viņa dodas uz Aglonu. «Es gribu būt tuvāk Dievam. Man patīk vienotība, izpalīdzība, kas šeit valda. Nav kā ikdienā, kad mēs tikai katrs par sevi. Jā, kāds var teikt, ka es vēl neko nesaprotu no šīm lietām, taču te es esmu iemācījusies daudz. Man patīk tās sajūtas, kas ir, atgriežoties mājās, taču tik vienkārši tās nevar aprakstīt,» teic Liene.
«Tas ir pašam jāizbauda. Ceļš ir grūts, dažas dienas šķiet, ka tomēr jābrauc mājās, taču tā kopības sajūta, paraugoties apkārt, vienmēr saka, ka ir jāiet uz priekšu. Tā ir lieliska iespēja sevi garīgi atjaunot un smelties spēkus dzīvot tālāk. Manuprāt, pēc šāda ceļojuma tu saproti, ka dzīve ir skaista un visas grūtības ir pārvaramas, jo Dievs ir un viņš mums palīdz,» tā šorīt īsi pirms došanās svētceļojumā teic jelgavniece Ieva.
Paredzēts, ka pirmā pietura jelgavniekiem būs Staļģene, kuru viņi sasniegs šovakar un apmetīsies skolā, tālāk maršruts ved uz Bausku, pēcāk Erberģi, Neretu, Aksnīti, Subati, Ilūksti, Daugavpili, Višķiem un 12. augustā jelgavniekiem jānonāk Aglonā.
Foto: Ivars Veiliņš