Ilona mājā Kārklu ielā 55a dzīvo jau gadu un nav apmierināta ar to, kas notiek kaimiņos – Kārklu ielā 31 ir pamesta māja, kurā neviens nedzīvo un kuras teritorija netiek kopta. Pirms kāda laika māju apsēduši arī vandaļi – atlauzuši garāžas durvis, nolauzuši kāpnes, demolējuši. Tad sieviete sazinājusies ar Hipotēku un zemes banku, kam, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, māja it kā piederot. Esot atbraukuši kaut kādi cilvēki, Ilona domā, ka bankas pārstāvji, un māju noslēguši, bet problēma ar nesakopto teritoriju paliek.
Ilona ir sašutusi – kaimiņienei, kura ir invalīde, pat uzliek sodu par to, ka nav izkārts valsts karogs, bet te kāds neapzinīgais aizlaiž postā īpašumu, nekopj tā teritoriju, bet paliek nesodīts. Jelgavas Pašvaldības policija uzsver, ka īpašums policijas redzeslokā nonācis jau vairākkārt, īpašniecei izsūtītas pavēstes, bet pagaidām situācija līdz galam nav atrisināta.
Pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste juriste Sandra Reksce norāda, ka Pašvaldības policijas Pilsētas iecirkņu grupas inspektori Kārklu ielu 31 jau agrāk ir piefiksējuši, sastādot apskates protokolu. «Vizuāli māja izskatās neapdzīvota, bet varētu būt, ka īpašuma iekšējā teritorija ir pļauta, bet piegulošajā teritorijā zāle ir gara. Īpašuma īpašniecei, kura dzīvo citā pilsētā, ir izsūtīta pavēste par ierašanos Jelgavas Pašvaldības policijā tālākai lietas izskatīšanai,» informē policijas pārstāve.
Tā kā īpašniece norādītajā laikā policijā nav ieradusies, viņai sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kas nosūtīts Jelgavas domes Administratīvajai komisijai tālākai izskatīšanai. Jelgavas saistošajos noteikumos noteikts maksimālais sods par zāles nepļaušanu īpašumam piegulošajā teritorijā – tas ir līdz 50 latiem.
Lai pārbaudītu, vai īpašums pieder bankai, laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» sazinājās ar Hipotēku un zemes banku. Bankas pārstāve noliedza, ka īpašums piederētu bankai. Viņa paskaidroja, ka savulaik uz šo īpašumu tiešām bija nostiprināta hipotēka Hipotēku bankā, bet tā dzēsta jau pirms vairākiem gadiem. Lai gan tālāka izpēte norādīja uz to, ka māja varētu piederēt «Swedbank», arī šīs bankas pārstāve Kristīne Jakubovska to noliedz. Viņa vien uzsver, ka īpašums un ķīla ir divas dažādas lietas, bet minētā māja nav bankas īpašums. Līdz ar to ir iespējams, ka māja bankā ir ieķīlāta, bet tās likumīgais īpašnieks ir kāda fiziska vai juridiska persona.
Pašvaldības policijas pārstāve atzīst, ka patiesībā cīņa ar privātīpašnieku par zāles nopļaušanu viņa īpašumā ir grūta – viss, kas ir policijas spēkos, ir sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Par soda piemērošanu lemj pašvaldības Administratīvā komisija. Tās priekšsēdētājs Juris Volostņikovs skaidro, ka gadījumā, ja soda nauda netiek maksāta, materiāli tiek nodoti tiesu izpildītājam, kas tālāk nodarbojas ar parādu piedziņu. Turklāt pastāv risks nokļūt tā sauktajā melnajā sarakstā jeb nemaksātāju datu bāzē.