«Pēc piecām misijām sāku pārdomāt, vai tiešām vēlos kļūt par kosmonauti vai tomēr sēdēt uz zemes un no šejienes kontrolēt tur notiekošo. Pieļauju, ka mani izbrāķētu arī auguma dēļ, kosmonauti ir maziņi, bet es – pāri 180 centimetriem,» ar šādām pārdomām nupat no ASV Kosmosa un raķešu centra starptautiskās nometnes «International Space camp» atgriezusies Jelgavas Valsts ģimnāzijas 9. klases absolvente Anna Cirmane.
Ritma Gaidamoviča
Viņai, uzvarot konkursā «Mums pieder debesis!», bija unikāla iespēja no 23. jūlija līdz 1. augustam kopā ar vēl 40 jauniešiem no 20 pasaules valstīm piedalīties starptautiskā nometnē. Tieši viņas izgudrojums – spēle «Ieskaties debesīs dziļāk, starp zvaigznēm…» – atzīts par vienu no labākajiem darbiem. «Esmu pabijusi zemē, ko iepriekš redzēju tikai filmās, un man ir diploms, kas apliecina, ka esmu beigusi Kosmosa akadēmiju. Galvenais, man ir priekšstats par to, kā tad ir būt kosmonautam,» teic Anna. Astroloģija, zvaigznes, raķetes ir tās lietas, kas Annu interesē jau sen, bet nu viņai izdevies kaut daļēji piepildīt sapni – vismaz nedaudz ielūkoties kosmonautu dzīvē. «Ja tā var teikt, es nedēļu biju kosmosā – man bija neskaitāmas lekcijas par kosmosu, par tā uzbūvi, dzinējiem, kosmonautiem, ko tie drīkst darīt, ko nē, vairākas pārbaudes, kas jāiztur kosmonautiem, praktiskie uzdevumi,» stāsta Anna. Nedēļas laikā viņa piedalījusies piecās misijās – «Alfa», «Bravo», «Čārlijs», «Delta» un «EDM». Pirmajā Anna bijusi misijas zinātniece, kurai nepārtraukti jāsazinās ar tiem, kuri ir orbītā un veic eksperimentus. Viņai kā zinātniecei bija grāmatās jārod izskaidrojumi reakcijām, kas rodas tur, orbītā, jādod ziņas par to, kuru kloķīti spiest, kuru nē. 2. misijā jau Anna kļuvusi par pilotu, kurš palaiž un nosēdina kosmosa kuģi, pārbauda dzinējus, durvis un atbild par tehniskām lietām. Tiesa, šoreiz tikai mācību kuģī, kurā viss notiek it kā pa īstam, taču tas stāv uz vietas. «Čārlijā» Anna bija inženiere orbītā, kurai, komunicējot ar zinātniekiem uz zemes, kosmosā bija jāpagatavo «Citplanētiešu zobu pasta». «Delta» – datoroperatore, kura uztur sakarus ar pilotu un komandieri. Līdzīgs darbs arī pēdējā misijā, tiesa, šajā visus kosmonautus piemeklējušas slimības – sirdslēkme, migrēna, alerģija –, bet Annas uzdevums bija pēc instrukcijām stāstīt, kas jādara katrā konkrētā situācijā. Visām kaitēm imitētajā misijā gan bijušas vienas zāles – «Skittles» konfektes, tik katrai slimībai sava krāsa. «Šī misija bija nopietnākā, bez instruktoru palīdzības, taču neveiksmīgākā, jo kapteinis nepareizi nosēdinājis kosmosa kuģi un cilvēkiem salauztas kājas,» stāsta Anna, piebilstot, ka tieši šis amats viņai visvairāk iepaticies. Viņai bijusi izdevība izmēģināt arī praktiskas pārbaudes, piemēram, centrifūgu – ieliek cilvēku kabīnē un griež, stimulatoru – nosēdina un paceļ kosmosa kuģi, brīvo kritienu. Viņa tās izturējusi godam. «Interesantākās man šķita sadzīves lietas, piemēram, tas, ka kosmonauti nevar kosmosā maizi ēst, jo tā sadrūp, ēd tikai tādas pankūkas ar zemesriekstu sviestu, nūdeles, konservus. Mazgāšanās – tikai un vienīgi ar speciālu šķidrumu, kas nav jānoskalo, guļ ar drošības jostām piestiprināti pie sienas vai speciālās kabīnēs. Lai neatrofētos muskuļi, viņiem bieži jāvingro, ar kājām jātaisa ritenītis, bet, lai roku muskuļi darbotos, jāstiepj speciālas gumijas,» stāsta Anna. Jelgavniece piedalījusies arī ugunsizturīga vairoga būvniecībā. «No saplacinātiem makaroniem, folija un metāla sieta taisījām vairogu, kas nelaistu cauru uguni. Tad trīs minūtes tam laiž virsū uguni un skatās, kas otrā pusē notiek ar olu. Ola ir cilvēks. Mūsu vairogs bija izturīgs,» stāsta Anna. Protams, neizpalikušas arī ekskursijas pa raķešu centru un filmu skatīšanās par zvaigznēm. Viņa atzīst, ka nometnē pārliecinājusies, ka raķetes ir lieta, kas viņu saista, tāpēc Anna ir gatava vēl atgriezties ASV.
Foto un Video: no personīgā arhīva
23.8 °C,
4.9 m/s,
51.1 % 
23.8 °C,
4.9 m/s,
51.1 %