Veco Strēlnieku ielas iedzīvotājs laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» sūdzējās, ka kaimiņu dzīvžogs ir pārāk augsts un dienvidu pusē aizsedz sauli. Viņš vēlējās noskaidrot, vai ir normatīvi, kas nosaka dzīvžoga pieļaujamo augstumu, un, ja ir, tad kam tas jākontrolē un kādas soda sankcijas var piemērot par šo pārkāpumu.
Jelgavnieks uzskata, ka kaimiņi tūjas iestādījuši pārāk tuvu zemes robežai un tās augot ne vien izspiedušas žogu, bet arī aizēno dārzu – šajā pusē nekas īsti negribot augt. «Ja tie būtu lapu koki, cita lieta, bet šī jau ir siena,» sašutis kungs. Viņš jau vairākkārt mēģinājis ar kaimiņu panākt vienošanos, lai dzīvžoga augstums tiktu koriģēts, bet kompromisu rast tā arī nav izdevies.
Kungs lūdza palīdzību konflikta risināšanā. «Vai pašvaldība nevar izdot saistošos noteikumus, kas sakārtotu šo jomu?» viņš jautā.
Jelgavas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta skaidro, ka šobrīd Jelgavas pilsētas saistošo noteikumu «Jelgavas pilsētas teritorijas labiekārtošana, uzturēšana un aizsardzība» 5.3.3.4. punkts regulē koku un krūmu vainaga zaru attālumu līdz kaimiņa zemesgabala robežām. Šajā punktā minēto prasību izmaiņas pieļaujamas, zemesgabala īpašniekiem savstarpēji rakstiski vienojoties. Ja vienošanās netiek panākta, strīds risināms civiltiesiskā kārtībā. Dzīvžoga augstumu saistošie noteikumi gan nenosaka.
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica