«Vienkāršs piemērs: cilvēkam ir kredītā paņemts dzīvoklis, bet viņš vairs nespēj par to maksāt; cilvēks izvēlas caur tiesu iet maksātnespējas procesu un pasludināt sevi par bankrotējušu – dzīvokli viņam atņem, izsola un tad vēl vismaz trīs gadus jāmaksā 30 procenti no saviem ienākumiem, bet ne mazāk kā 60 lati mēnesī kreditoriem. Pēc šī termiņa cilvēks būs pilnībā brīvs no parādsaistībām un varēs visu sākt no jauna. Tā ļoti vienkāršoti varētu parādīt, kā darbosies jaunā Maksātnespējas likuma redakcija. Šobrīd, kad spēkā vēl ir vecā likuma norma, kas šo procesu pagarina par aptuveni deviņiem mēnešiem un arī cilvēkam izmaksā krietni dārgāk, valstī nemaz tik daudz fizisko personu maksātnespējas lietu nav uzsākts – līdz šim tiesā pieteikumus ir iesniegušas 340 personas, bet reāli apstiprināti maksātnespējas gadījumi ir 142 lietās. Taču pieļauju, ka līdz ar jauno likuma redakciju to skaits tuvākā gada laikā ļoti būtiski pieaugs.
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju apvienības jurists:
Būtiskākais ieguvums – pieņemu, ka bankas līdz ar jauno likumu vienkārši nepieļaus, ka daudzas lietas nonāk līdz maksātnespējai, jo tajā gadījumā tās ļoti labi apzināsies, ka būs zaudētājas. Reāla situācija, kas bieži praksē notiek šodien, – ir viens skolotājs, policists vai ārsts, kuram vēl pirms pāris gadiem alga bija ap 500 latu un kredītos mēnesī bija jānomaksā 170 lati. Viņš to spēja pavilkt, bet tagad, kad alga samazināta līdz 250 latiem, kā var samaksāt tos 170 latus mēnesī?! Un te nu cilvēki aicina bankas atcerēties pašu deklarēto – ka kredītmaksājums mēnesī nevar pārsniegt 30 procentus no ienākumiem. Jā, un šie ārsti, skolotāji un pārējie uz to arī aicina bankas – vismaz uz laiku, kamēr viņu algas ir tik ļoti «apcirptas», maksājumu samazināt, lai tas būtu cilvēcīgi veicams. Taču ko bankas – nevis nāk pretī, bet, gluži pretēji, cilvēku vēl vairāk smacē. Nu tad, lūk, būs bankām šis Maksātnespējas likums, un, ja pašas nespēs vienoties ar klientu, likums noteiks šos 30 procentus no ienākumiem bankrota gadījumā. Vienu daļu cilvēku šobrīd varbūt vēl baida tas, ka pēc šādas bankrota procedūras viņš nekad mūžā kredītu vairs nedabūs. Es teiktu tā – ja šādu bankrota procedūru ir tik maz kā šobrīd valstī, tad šāda bankas darbība nākotnē ir reāla. Nu kas tur ko pārsimts bankrotējušos cilvēkus izsvītrot no saviem sarakstiem un aizliegt viņiem kredītu ņemt nākotnē?! Taču pavisam cita aina būs jau pēc pāris gadiem, kad šādi bankrotējušo cilvēku būs tūkstošiem. Ko tad tās bankas darīs? Vispār vairs neizsniegs kredītus? Piedodiet, bet kas tad ir šis kredītņēmējs un parādnieks šodien – aktīvais Latvijas iedzīvotājs, un tikai uz tādiem banka var pelnīt. Vai tiešām kāds domā, ka bankas pelņa nāk no kredītkaršu izsniegšanas pensionāriem?! Piemēram, Lielbritānijā gada laikā ir uzsāktas 75 000 maksātnespējas lietu un bankas tur nebūt nav izbeigušas savu darbību, arī no kreditēšanas nav atteikušās. Vēl vairāk – zinu konkrētus gadījumus, kad cilvēks ir pabeidzis maksātnespējas procesu, jo nevarēja par diviem īpašumiem samaksāt. Tagad viņš iet uz banku un saka – jā, es kļūdījos, divus īpašumus pavilkt nespēju, bet to vienu dzīvokli gan es gribētu atgūt. Un ziniet ko? Banka viņam atver jaunu kredītlīniju, un cilvēks sāk jaunu kredītvēsturi. Tāpēc es domāju, ka šis modelis nākotnē būs reāls arī Latvijā. Protams, Lielbritānijā maksātnespējas procesu ir iespējams veikt īsākā laika periodā un tas arī izmaksā lētāk. Nav noslēpums, ka daudzi latvieši izvēlas šo procesu veikt tieši tur, taču tas ir tādos gadījumos, ja cilvēks jau vairākus gadus tur atrodas peļņā. Ir gan atsevišķi gadījumi, kad arī šejienes cilvēki interesējas par iespēju bankrotēt Lielbritānijā, bet tas tomēr nav nopietni, jo tev vismaz pusgadu ir jābūt godīgam nodokļu maksātājam Anglijā, lai šo procesu uzsāktu.
Piekrītu, ka ne pārāk godīgi likumā iestrādātas normas par galvotāju, kuram jābankrotē līdz ar kredītņēmēju. Diemžēl mums neizdevās panākt izdevīgāku nosacījumu iestrādāšanu likumā. Un tāpēc es tikai varu atzīt, ka šajā jomā tā tiešām ir bēdu ieleja, kurā līdzatbildība būtu jāuzņemas arī bankām. Šiem galvotājiem, kurus banka pati palīdzēja pierunāt ar tekstu: «Jums jau nekas nebūs, tā taču ir tikai formalitāte!», – tagad vajadzētu masveidā doties uz bankām un par šo līdzatbildību atgādināt. Šobrīd mana prakse liecina, ka visstingrāk pret galvotājiem vēršas «Nordea» un «Parex» bankas, šīs pašas bankas arī ir visnaskākās uz līgumsoda iekasēšanu atšķirībā no zviedru bankām.
To, ka bankām šie maksātnespējas procesi būs ļoti neizdevīgi, apliecina kaut vai tāds fakts – 52 cilvēkiem, kuriem jau ir pasludināts maksātnespējas process, kopējās parādsaistības ir 20 miljoni latu. Pēc maksātnespējas procesa iziešanas viņi bankai būs nomaksājuši labi ja vienu trešdaļu no šīs summas – pārējais būs bankas zaudējumi. Es, protams, negribu apgalvot, ka simtprocentīgi visos gadījumos kredītņēmēju nespējā norēķināties vaina būtu jāuzņemas bankām, bet procentos 80 tā tas arī ir, jo bankai ir jābūt līdzatbildīgai par nesamērīgi dāsnu kredītu došanu. Arī starp tiem, kuri šobrīd uzsāk maksātnespējas procesu, pārsvarā ir cilvēki, kuri iegādājušies savu vienīgo mājokli vai vasarnīcu, kā arī tādi, kas bijuši galvotāji savam personīgajam biznesam. Labi ja 20 procenti no viņiem ir tie, kurus mēs varētu dēvēt par spekulantiem – tādi, kuriem ir trīs un vairāk īpašumi.»
«Ne mirkli nenožēloju, ka esmu pasludināts par bankrotējušu»
Ivo, jau pasludināts par maksātnespējīgu:
«Vienīgais, ko es nožēloju, – ka neuzsāku maksātnespējas procedūru agrāk. Citu neko es nenožēloju. Mūsu ģimene nonāca neapskaužamā situācijā. Bijām iegādājušies kredītā dzīvoklīti, kur dzīvojām ar sievu un savu bērniņu, pieteicās otrs mazulis, un sapratām, ka kļūst par šauru. Ekonomiskā situācija laba, pelnījām neslikti un nolēmām meklēt jaunbūvi, lai ģimene varētu pārcelties uz savu māju… Un tajā brīdī arī viss sabruka – jaunbūvi noskatījām, kredītā nopirkām, taču, kā bijām ieplānojuši, dzīvokli vairs pārdot neizdevās – sākās krīze. Tā arī palikām ar diviem īpašumiem uz kakla un milzīgu bankas kredītu – 185 000 latu: dzīvoklis un jaunbūve kopā. Sākumā, protams, cītīgi maksājām 700 latu mēnesī, bet tad mana alga saruka par 60 procentiem, un tas vairs nebija reāli. Banka pretī nenāca, sākās terors no viņu puses – arī manu piedāvājumu uz gadu samazināt maksājumu līdz 300 latiem un pēc tam atkal pārskatīt viņi nepieņēma. Tāpēc arī neatlika nekas cits, kā uzsākt bankrota procedūru. Šobrīd jau tiesa mani ir pasludinājusi par bankrotējušu – izeju maksātnespējas procesu. Jā, protams, ja būtu nogaidījis līdz novembrim, kad stājas spēkā likuma jaunā redakcija, man tas būtu lētāk un ātrāk, taču es gaidīt vairs nevarēju. Šobrīd sanāk, ka katru mēnesi maksāju 180 latus maksātnespējas administratoram un 20 latus kreditoriem, bet zinu, ka pēc četriem gadiem un astoņiem mēnešiem tas būs beidzies un es no parādiem būšu ārā. Protams, tagad vēl administratoram jārīko izsole un jāpārdod abi mani īpašumi, bet tā jau ir formalitāte. Mans plāns liecina, ka šo nepilnu piecu gadu laikā, ierēķinot provizorisko summu, ko šobrīd izsolēs varēs dabūt par abiem maniem īpašumiem, kreditoram būšu nomaksājis 41 000 latu, tas nozīmē, ka vairāk nekā 140 000 latu būs bankas zaudējums, lai gan es to tā nesauktu – šādu rezultātu bankas ir nopelnījušas savas aktīvās darbības rezultātā.
Vai nebaida tas, ka pēc šī procesa nekad vairs nevarēšu pretendēt uz kredītu bankās? Laikam nē, jo ir jautājums, vai es pēc šī visa vēl kādreiz spēšu uzticēties bankai. No otras puses – kur tās bankas liksies? Ja tās gribēs darboties, tik un tā būs spiestas izsniegt kredītus – jā, tādiem kā man droši vien uz ne tik izdevīgiem nosacījumiem, bet gan jau dos.
Prognozēju, ka novembrī, kad maksātnespējas process kļūs vieglāks, tādu kā es būs ļoti daudz, jo tā tomēr ir iespēja godīgā ceļā visu sākt no gala. Ceru, ka pēc pieciem gadiem arī es varēšu visu sākt no sākuma.»
Baida galvotāju liktenis
Aigars Sviķis, apsver iespēju bankrotēt:
«Ja bankas mani turpinās tādā pašā stilā piežmiegt, tad noteikti nāksies uzsākt savu maksātnespējas procesu. Mans stāsts ir vienkāršs – nolēmu ieguldīt naudu un uzsākt pats savu nodarbi: kā privātpersona garantēju kredītu savam mikrouzņēmumam, iegādājos smago auto, ar ko piegādāju būvmateriālus citām firmām. Tobrīd darba patiesi bija pietiekami – man uz vienu mašīnu bija noslēgti piegādes līgumi ar astoņām Rīgas firmām. Kaut vai vienkārši padomājot – nu nevar vienā dienā visi šie līgumi pēkšņi pazust. Bet diemžēl tā notika – iestājoties krīzei un sarūkot celtniecības darbiem, pavisam īsā laikā bankrotēja visas šīs astoņas firmas. Līdz ar to arī mans darbs vairs nebija pieprasīts. Mašīna ar visām kredītsaistībām palika, bet izmaksāt to vairs nespēju. Bankas nostāja bija vienkārša – maksāt nevari, ķīlu atņemam. Un viņi pat nepieļāva iespēju, ka es pats varētu šo smago auto notirgot, lai gan biju atradis pircēju, kurš bija gatavs to pirkt par 7000 latu (kredītsaistības – 14 000 latu –). Banka mašīnu paņēma un pati pārdeva par 2,5 tūkstošiem latu. Tā nu es tagad esmu neapskaužamā situācijā – mašīnas jau man vairs nav, bet ir kredīts vairāk nekā desmit tūkstoši. Gribēja jau arī vēl dzīvokli atņemt, kas bija ķīlā, bet par to cīnos. Tagad ir skaidrs – ja šis strupceļš turpināsies, tad maksātnespēja ir vienīgā izeja. Baida tikai tas, ka jaunais likums nosaka – līdz ar mani jābankrotē arī maniem galvotājiem, taču manā gadījumā tie ir mani ģimenes locekļi, un to nu man negribētos piedzīvot. Tāpēc es uzskatu, ka šo atviegloto iespēju bankrotēt ļoti izdevīgi ir izmantot tiem, kuri kredītu ņēmuši, par galvotājiem pieaicinot pilnīgi svešus cilvēkus. Tad jau cilvēkam galva nesāpēs – viņš savus milzu parādus varēs norakstīt, bet galvotāji nonāks neapskaužamā situācijā.
Varbūt tiem, kuri tiešām kredītus ņēma, lai vienkārši pa lēto pirktu un pa dārgo pārdotu, vai dzīvoja pāri saviem līdzekļiem, kredītā ņemot pārmērīgi dārgus auto, arī varētu pārmest un vainot pašus, taču manā gadījumā tā nav. Es naudu aizņēmos, lai ieguldītu un sāktu kaut kādu attīstību, bet, redz, kas no tā iznāca… Mani pilnīgi nebaida arī tas, ka nākotnē neviena banka man varētu kredītus nedot. Pēc piedzīvotā esmu ļoti labi sapratis, ka jādzīvo ir tikai ar to, ko pats vari nopelnīt – kredīts var iedzīt tikai izmisumā.»
Sagatavoja Kristīne Langenfelde, foto Ivars Veiliņš un no J.Āboliņa personīgā arhīva
24.6 °C,
2.5 m/s,
56.1 % 
24.6 °C,
2.5 m/s,
56.1 %