Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Kā atzīst Raiņa ielas 3 mājas vecākais Aivars Pūka, darbi
patlaban rit labi un iedzīvotāji par celtnieku paveikto nesūdzas.
«Protams, 90 dzīvokļu mājā ir grūti panākt simtprocentīgu
vienprātību, taču šobrīd sūdzēties nav pamata – arī tad, ja ir kāda
aizķeršanās vai neizdarīts sīkums, tas tūlīt tiek novērsts.
Vienīgais, kas cilvēkiem nepatīk, – aizkavējies projekta sākums,
taču tas ir vienīgi valsts birokrātijas un ministriju neizdarības
dēļ,» uzsver A.Pūka.

 

Patlaban Raiņa ielā 3 uzsākta jumta, pagraba un ārsienu
siltināšana, tāpat kāpņutelpās tiks nomainīti logi, arī pašas
kāpņutelpas izremontētas, visā mājā tiks nomainīts karstā ūdens
stāvvads. Projekta ģenerāluzņēmējs ir «Mītavas celtnieks». Šie
darbi ir tie, ko iespējams realizēt projekta gaitā, kur 50
procentus no izmaksām sedz Eiropa. Taču pēc tam, kad bija
apstiprināta projekta tāme un iedzīvotāji pārliecinājās, ka kopējās
izmaksas nav tik vērienīgas – līdz 1000 latiem uz dzīvokli –,
dzīvokļu īpašnieki bija gatavi arī veikt papildu darbus
(galvenokārt tāpēc, ka māja ir liela – tajā ir 90 dzīvokļi), kas
jau tiks veikti par mājas līdzekļiem. «Jau šobrīd noslēdzas
iepirkums par lietusūdens un fekālās kanalizācijas stāvvadu nomaiņu
mājā. Diemžēl šos darbus nevarēja veikt par projekta līdzekļiem, jo
tās nav attiecināmās izmaksas siltināšanas programmā, taču ir
gandarījums, ka iedzīvotāji bija gatavi vienlaikus mājā ieguldīt
papildu līdzekļus un savest kārtībā arī šīs jomas,» atzīst Jelgavas
Nekustamā īpašuma pārvaldes (JNĪP) tehniskais direktors Uldis
Lazdiņš.     

 

JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis piekrīt mājas iedzīvotāju
viedoklim, ka birokrātija valsts siltināšanas programmā ir par
lielu. «Mums ir iespēja salīdzināt Vācijas atbalstītos siltināšanas
projektus mūsu pilsētā ar nupat uzsākto valsts programmu, un
jāatzīst, ka papīru lietas šeit ir daudz laikietilpīgākas. Tāpat
varētu vēlēties, lai valsts programmā būtiskāks akcents tiktu
pievērsts darbu kvalitātei reāli objektā, ne tikai dokumentācijā.
Ja Vācijas projektu gadījumā bija stingra uzraudzība objektā uz
vietas, tad valsts programmā tās nav. Tomēr uzskatu: ja valstī tiek
piešķirti tik vērienīgi līdzekļi siltināšanai, tad būtu tikai
loģiski, ja valsts arī algotu būvuzraugus, kas kontrolētu
situāciju,» spriež J.Vidžis, piebilstot, ka šobrīd tas ir jāuzņemas
apsaimniekotājam.

 

Taču vienlaikus J.Vidžis atzīst, ka šī programma ir būtisks
ieguvums dzīvokļu īpašniekiem, jo sava īpašuma energoefektivitāti
iespējams paaugstināt par piesaistītiem līdzekļiem, un to nevar
neizmantot.

 

To pamazām sāk novērtēt arī daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji.
«Šobrīd jau pilsētā četrām mājām ir gatavi siltināšanas projekti,
bet vēl septiņu māju iedzīvotāji izteikuši gatavību piedalīties
šajā projektā. Šajās septiņās mājās jau veikts energoaudits, un uz
tā pamata taps siltināšanas projekts, kas ļaus apjaust, cik katrā
mājā nepieciešams ieguldīt, lai iegūtu maksimālu siltuma
ietaupījumu. Tas tikai apliecina, ka arī jelgavnieki soli pa solim
sāk apzināties siltināšanas priekšrocības. Ja šim mērķim vēl ir
iespējams piesaistīt Eiropas naudu, būtu neapdomīgi to neizmantot,»
uzsver U.Lazdiņš.

 

Foto: Ivars Veiliņš