Siltumapgādes uzņēmums SIA «Fortum Jelgava» būvēs saistvadu zem Lielupes, lai savienotu abus upes krastus. Tas perspektīvā visā pilsētā siltumenerģiju ļaus piegādāt no viena avota – biokoģenerācijas stacijas, ko plānots būvēt Rūpniecības ielā.
Ilze Knusle-Jankevica
SIA «Fortum Jelgava» valdes locekle Aina Bataraga stāsta, ka šobrīd ir izsludināts konkurss un tiek meklēts uzņēmums, kurš būtu gatavs izbūvēt saistvadu zem Lielupes, kā arī rekonstruēt nelielus siltumtrases posmus. «Šos darbus nepieciešams veikt tāpēc, lai visa pilsēta būtu pieslēgta vienotam siltumtīklam, kuru ar siltumu apgādās biokoģenerācijas stacija Rūpniecības ielā,» tā A.Bataraga.
Saistvads atradīsies zem zemes un šķērsos Lielupi apmēram 30 metrus no Driksas attekas, kas atrodas netālu no dzelzceļa tilta. Tas savienos siltumtrases posmus no Palīdzības ielas līdz Pļavu un Cukura ielas krustojumam. Savukārt siltumtrases posmi, kas jārekonstruē, nav gari. Plānots rekonstruēt 168 metrus garu siltumtrases posmu no Pasta ielas līdz Zemgales prospektam 12, 316 metrus garu posmu no Pļavu un Cukura ielas krustojuma līdz siltumtrasei pie Garozas ielas, kā arī 214 metrus garu posmu no Rūpniecības ielas 73 teritorijas, kur tiks būvēta biokoģenerācijas stacija, līdz esošai maģistrālajai siltumtrasei Rūpniecības ielā.
Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» jau rakstīja, ka «Fortum Jelgava» plāno izveidot Jelgavā biokurināmā koģenerācijas staciju, kurā varētu izmantot dažādus kurināmā veidus, piemēram, koksnes šķeldu, salmus, un gāze paliktu kā rezerves kurināmais. Savukārt tas ļautu pazemināt maksu par siltumu. Šobrīd jau noslēdzies konkurss par firmu, kas izgatavos un piegādās koģenerācijas stacijas pamatiekārtu – biokurināmā katla un tvaika turbīnas.
Biokoģenerācijas stacijai nepieciešamās infrastruktūras izbūves izmaksas tiek lēstas vairāk nekā 70 miljoni eiro. Lai piesaistītu finansējumu saistvada izbūvei, «Fortum Jelgava» plāno startēt Eiropas struktūrfondu atbalsta programmā «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai». Šajā programmā maksimāli pieļaujamā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējuma intensitāte ir 40 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Jauno staciju plānots uzbūvēt divu gadu laikā, un uzņēmuma vadība cer, ka jau 2013. gada sākumā varētu sākt izmantot biomasu.
Foto: Ivars Veiliņš