Latvijā izveidojusies paradoksāla situācija – ir augsts reģistrētais bezdarba līmenis, bet tajā pašā laikā no uzņēmējiem bieži dzirdama frāze: «Mums nav, kas strādā!» Lai kaut kā uzlabotu situāciju un mazinātu bezdarba līmeni – Jelgavā tas ir 11 procenti, bet valstī kopumā 14,5 procenti –, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā virkni pasākumu, kas tiek finansēti par Eiropas fondu līdzekļiem. Vairums programmu vērstas uz to, lai bezdarbnieki kļūtu konkurētspējīgāki un apgūtu jaunas prasmes, zināšanas, tomēr ir arī pasākumi, kas stimulē darba devējus pieņemt darbā bez darba palikušos. Piemēram, uzņēmums var saņemt atbalstu subsidētās darba vietas noteiktām cilvēku grupām izveidei, praktisko apmācību organizēšanai, jauniešu prakses vietu nodrošināšanai. NVA Jelgavas filiāles vadītājs Māris Narvils stāsta, ka vakances uzņēmēji piesaka daudz aktīvāk, tomēr šogad dažādās atbalsta programmās iesaistījušies 54 uzņēmumi. Lielākā piekrišana ir invalīdu nodarbināšanai (26 uzņēmumi) un jauniešu prakses vietu organizēšanai (20 uzņēmumi). «Manuprāt, šīm programmām vairāk piesakās tāpēc, ka te ir ilgāks periods, uz kuru var noslēgt līgumu, – no viena līdz diviem gadiem. Tas, savukārt, nozīmē finansiālu ieguvumu ilgākā laika posmā,» uzskata M.Narvils. Protams, pozitīvs aspekts ir arī tas, ka darba devējs var pārbaudīt darbinieku un viņa atbilstību ar mazāku risku, bet bezdarbniekam ir garantēts darbs un ienākumi. Cik novērojis M.Narvils, pa retam gadās, ka darba devējs un darbinieks nespēj sastrādāties, tad ir iespējams darbinieku apmainīt, bet lielākoties abas puses ir apmierinātas. «Visbiežāk darba devēji sūdzas par to, ka jāraksta daudz papīru. Jā, dokumentu ir daudz, tomēr cenšamies palīdzēt, cik varam. Citas sūdzības saņēmuši neesam,» tā NVA Jelgavas filiāles vadītājs. Pērn gan bijis ārkārtas gadījums, kad nācies lauzt ar uzņēmumu noslēgto līgumu – tas bijis līgums par bezdarbnieka apmācību darba vietā. «Problēmas bija paša uzņēmuma darba organizācijā, un veids, kādā apmācība notika, mums nebija pieņemams,» stāsta M.Narvils, vēlreiz uzsverot, ka tā bijusi ārkārtas situācija. Laikraksts «Jelgavas Vēstnesis» aptaujāja uzņēmumus, lai noskaidrotu, kāpēc viņi izmanto šīs programmas un kā tās vērtē.
Jānis Ošs, SIA «Tīkla eksperts» līdzīpašnieks: «Pirms kāda laika Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā pasniedzu kursus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un tur izveidojās mani pirmie kontakti ar šiem cilvēkiem. Tā kā viņiem mācību laikā vajadzēja iziet arī praksi, nolēmu to nodrošināt savā uzņēmumā, bet nu esmu izveidojis uzņēmumā divas subsidētās darba vietas invalīdiem. Pie mums par informācijas ievadīšanas operatoru strādā puisis ratiņkrēslā. Esam vienojušies, ka viņš strādā no mājām. Tā bija mana iniciatīva, jo uzņēmums atrodas tādā vietā, kur invalīdi nespēj iekļūt, bet es kā darba devējs nevaru nodrošināt darbinieka nokļūšanu darba vietā. Arī pašam darbiniekam ir vienkāršāk, jo viņš dzīvo Jelgavas novadā, bet tagad viņam nav jādomā, kā ik dienu tikt uz pilsētu – ratiņkrēslā tas nemaz nav tik vienkārši. Izmantojām arī NVA piedāvājumu un aprīkojām viņam darba vietu, jo bija nepieciešams pasūtīt speciālu darba galdu, uz kura novietot datoru, bet lai pie tā var piebraukt ar ratiņiem. Datu ievades operators pie mums sāka strādāt vasarā, un līgums noslēgts uz diviem gadiem. Šajā laikā NVA darbiniekam nodrošina minimālo darba algu, bet uzņēmums maksā darba devēja sociālā nodokļa daļu.
Otra subsidētā darba vieta ir lietvedei. Šī darbiniece kārto lietvedības jautājumus, reģistrē dokumentu plūsmu, apstrādā dokumentus. Sieviete, kura sāka pie mums strādāt šajā programmā, sasniedza pensijas vecumu un nolēma doties pensijā, tāpēc uz atlikušo līguma laiku – četriem mēnešiem – pieņēmām darbā citu darbinieci, arī ar invaliditāti. Līgums beigsies decembrī, bet diemžēl izskatās, ka mums nebūs iespēju piedāvāt viņai pastāvīgu darbu arī turpmāk. Tomēr ceram, ka situācija uzlabosies un 2011. gada pirmajā pusē, kad beigsies līgums ar datoroperatoru, spēsim nodrošināt viņam pastāvīgu darbu. Lai viņš būtu konkurētspējīgāks darba tirgū, jau šobrīd mēģinām viņu virzīt uz mājas lapu dizaina izstrādi, lai gan pamatdarbs viņam ir datu ievadīšana datu bāzēs, datu apstrāde.
Neuzskatu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nepilnvērtīgi un sliktāki darbinieki, īpaši šajā gadījumā – cilvēkiem, kuri strādā pie mums, ir kustību traucējumi, bet jāstrādā taču ar galvu! Jā, varbūt viņi nevar ilgi atrasties vienā vietā vai visur piekļūt, bet esam raduši risinājumu, lai tas netraucētu darba procesam. Ar saviem darbiniekiem esmu apmierināts, jo viņi ar savu darbu atvieglo manu darbu – kopā mēs spējam paveikt vairāk. Patīkami, ka uzņēmums lēnām attīstās un paveras iespējas piesaistīt jaunus darbiniekus.»
Būs, ko ierakstīt CV
Inga Kreicmane, biedrības «Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra» (ZREA) direktora asistente: «Aģentūra nodrošina praksi diviem jauniešiem – projektu asistentei Jelgavā un projektu asistentam Jēkabpilī. Ideja izmantot šo iespēju nāca no aģentūras direktora, jo viņš bija dzirdējis par NVA piedāvāto programmu «Jauniešu darba prakse». Tāpat kā daudzos citos uzņēmumos, arī mēs saskaramies ar problēmu, ka darba ir daudz vairāk nekā darbaroku, tāpēc nolēmām iesaistīties. Arī izpētot programmas aprakstu, neredzējām šķēršļus, kāpēc lai mēs to nedarītu.
Abi darbinieki ir ieguvuši augstāko izglītību, un šī ir viņu pirmā darba vieta. Manuprāt, šī sadarbība ir noderīga abām pusēm – mums ir papildu darbinieki, bet jaunieši iegūst pieredzi darbā ar Eiropas fondiem, līdzekļu piesaisti, starptautisku projektu izstrādi un ieviešanu. Piemēram, viņi ir palīdzējuši rīkot starptautisku konferenci Zemgales enerģētikas dienu gaitā, piedalījušies tajā, palīdzējuši vākt Ilgtspējīga enerģētikas rīcības plāna izstrādei nepieciešamo informāciju, apmeklējuši informatīvo semināru par Vides ministrijas administrēto Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansētajiem projektiem, projektu pieteikumiem.
Darba devējs, ja piedāvāja pietiekamu teorētisko apmācību kursu, varēja izvēlēties, uz cik ilgu laiku slēgt līgumu – uz sešiem mēnešiem vai uz gadu. Mēs noslēdzām uz gadu. Manuprāt, arī jaunieši ir ieinteresēti, lai līgums tiek slēgts uz gadu, jo viņi reģistrējušies bezdarbniekos un visu laiku paralēli praksei var meklēt darbu. Ja izdosies atrast labāku piedāvājumu, viņi jebkurā laikā var aiziet. Piedalīšanās šajā programmā ZREA nemaksā neko, mūsu ieguldījums ir jauniešu teorētiskā un praktiskā apmācība. Viņi laikā, kamēr ir pie mums praksē, saņem no NVA stipendiju 120 latu apmērā mēnesī un gūst pieredzi, kas viņiem vēlāk palīdzēs konkurēt darba tirgū un atrast pastāvīgu darbu.
Mūsuprāt, veiksmīgākais scenārijs būtu tāds, ka praktikanti kopā ar mūsu speciālistiem strādā gan pie ikdienas darbiem, gūstot pieredzi, gan pie projektu pieteikumu sagatavošanas. Ja kāds no šiem projektiem tiks apstiprināts, iegūsim finansējumu un varēsim viņus pieņemt darbā jau kā projekta koordinatorus. Tomēr arī šobrīd uzskatām, ka šī sadarbība ir ļoti veiksmīga abām pusēm, un esam ļoti apmierināti ar praktikantiem, kas papildinājuši mūsu komandu.»
Apmāca darbiniekus tieši sev
Signe Balčūna, SIA «Stila parks» valdes priekšsēdētāja: «Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, bet atrast labu darbinieku arī šajos laikos ir ļoti grūti, īpaši mūsu – reklāmas – jomā. Labiem reklāmas speciālistiem joprojām ir darbs, turklāt labi apmaksāts, un viņi nevēlas to mainīt. Jaunus speciālistus atrast ir grūti, nevar arī paņemt cilvēkus no ielas, jo pārdošana tomēr ir joma, kurā nevar strādāt jebkurš. Secināju, ka risinājums ir viens – jāpieņem darbā cilvēki, kuri ir gatavi mācīties, apgūt ko jaunu un strādāt šajā jomā. Sākumā kādu laiku darbiniekus meklēju pati ar sludinājumu palīdzību gan Rīgā, gan Jelgavā. Godīgi sakot, atsaucība nebija pārāk liela. Pieļauju – tāpēc, ka pārdošana nemaz nav tik viegla un ne katrs spēj un var to darīt. Turklāt šis ir darbs ar lielu psiholoģisko slodzi.
Tad vērsos NVA, kur man vispirms iedeva to cilvēku koordinātes, kuri meklē darbu. Starp viņiem neatradu nevienu piemērotu darbinieku, kurš būtu gatavs strādāt, un tad NVA ieteica piedalīties programmā, kas uzņēmumam dod iespēju pašam apmācīt cilvēkus darbam tieši savā uzņēmumā. Piekritu, un man īpaši būtisks likās nosacījums – ja apmācāmais netiek galā ar darbu un ja tas viņam nepadodas, viņu var mainīt un izvēlēties citu, piemērotāku cilvēku. Pēc pārrunām izvēlējos vienu meiteni, kura apmācību programmu sāka jūnijā. Mūsu sadarbība sākās veiksmīgi, tāpēc nolēmu izmantot vēl vienu iespēju un pieteicos programmas otrajā etapā – septembrī pie mums apmācību programmu uzsāka vēl divas darbinieces. Šīs aktivitātes gaitā apmācību izdevumus sedz NVA, apmācības ilgst sešus mēnešus, kuru laikā aģentūra meitenēm maksā stipendiju, bet uzņēmums – procentus par noslēgtajiem līgumiem. Tā ir summa, kas būs viņu alga, kad beigsies atbalsta programma. Gribu, lai viņas zina un redz, kāds ir mūsu piedāvātais atalgojums, lai izvērtē savas spējas un to, cik varēs nopelnīt, vai varēs par to izdzīvot. Ja gribu, lai pie manis strādā labi un profesionāli darbinieki, jābūt atklātai.
To, ka spēru šo soli, nenožēloju. Vispirms jau ieguvums ir tas, ka man ir iespēja darbiniekus apmācīt darbam tieši savā uzņēmumā – tās ir vairāk praktiskas nodarbības, nevis vispārīgas zināšanas. Protams, ir kaut kādas pamatlietas, kas jāzina visiem, tomēr katrā uzņēmumā ir sava specifika, darba stils. Otrkārt, mums kā jaunam uzņēmumam nebūtu iespējams par saviem līdzekļiem apmācīt darbiniekus un vēl maksāt viņiem algu. Tāpēc varbūt nāktos patērēt daudz vairāk resursu, kamēr atrastu piemērotus, strādāt gribošus un varošus cilvēkus, kuriem turklāt savs darbs patīk. Treškārt, domāju, ka ieguvējas ir arī pašas meitenes, jo, ja jau bija vērsušās NVA, tātad meklēja darbu.
Programma paredz, ka tad, kad beigsies apmācību kurss, uzņēmumam māceklis jāpieņem darbā vismaz uz trim mēnešiem. Tas mani nebaida, jo šai programmai pieteicos ar cerību, ka iegūšu pastāvīgus darbiniekus. «Stila parks» nodarbojas ar reklāmas pakalpojumu sniegšanu uzņēmuma izveidotajos interneta portālos.
Šī iespēja, ko piedāvā NVA, tiešām ir ļoti laba, un mums kā jaunam uzņēmumam būtiska. Lai gan pati esmu rīdziniece, šobrīd uzņēmuma bāzes vieta ir Jelgavas Biznesa inkubators. Kāpēc Jelgavā? Kad bijām izlēmuši paplašināties un sākt piedāvāt jaunas lietas, meklējām atbalstu, bet tobrīd Rīgā biznesa inkubatora pakalpojumi nebija pieejami. Tāpēc izvēlējos tuvāko – Jelgavā. Laimīgā kārtā mūs uzņēma inkubatorā un sniedza arī atbalstu. Tagad varu piedāvāt darbu jelgavniekiem.»
Sagatavoja Ilze Knusle-Jankevica, foto Ivars Veiliņš, no S.Balčūnas personīgā arhīva
22.3 °C,
4.4 m/s,
32.9 % 
22.3 °C,
4.4 m/s,
32.9 %