Uzņēmums «PSI Grupa» veicis riska novērtējumu Jelgavā un šobrīd izstrādā arī Civilās aizsardzības plānu. «Riska vadība un Civilās aizsardzības plāns nav domāti tikai ārkārtas situāciju vadībai. Tiem ir arī preventīvs raksturs – atbildīgās institūcijas, iepazīstoties ar riskiem un iespējamajām sekām, var izstrādāt un īstenot mērķtiecīgus riska samazināšanas pasākumus, lai mazinātu risku izpausmi un to radītās sekas. Piemēram, ja četras, sešas vai astoņas stundas iepriekš var saprast, ka šī vieta noteikti applūdīs, var pagūt izdomāt, kā visefektīvāk rīkoties un evakuēt apdraudētos cilvēkus sausām kājām. Tas ir ļoti svarīgi, jo tajā brīdī, kad viss jau applūdis, preventīva rīcība ir nokavēta un atliek tikai cīnīties ar sekām,» stāsta «PSI Grupas» valdes priekšsēdētājs Andris Maurāns.
Ilze Knusle-Jankevica
Riska novērtējums Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā un Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos izstrādāts Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007. – 2013. gadam līdzfinansētā projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas un Lietuvas kaimiņu reģionos» gaitā. Riska novērtējumā apkopota informācija par nozīmīgākajiem riska veidiem, to avotiem un apdraudēto populāciju.
Vislielākais risks – cisternas ar sašķidrināto naftas gāzi Par visbīstamāko Jelgavā tiek uzskatīta dzelzceļa stacija un dzelzceļa kravu pārvadājumi. A.Maurāns stāsta, ka pirmo reizi ar dzelzceļu saistītais risks Jelgavā izvērtēts jau 1994. gadā. Toreiz noskaidrots, ka kravu pārvadājumi caur Jelgavu ir intensīvi, bet reaģēšanas iespējas, ja notiktu avārija, – ierobežotas. «Tagad, veicot atkārtotu izvērtējumu, secināms, ka risks, kas saistīts ar dzelzceļu, Jelgavā ir tajā pašā līmenī, tomēr Latvijā fiksēto dzelzceļa avāriju skaits liecina, ka tas tomēr varētu būt audzis. Tāpat ir mainījusies kravu nomenklatūra un parādās jaunas un bīstamākas vielas, kas tiek pārvadātas pa dzelzceļu,» stāsta A.Maurāns. Viena no bīstamākajām vielām ir sašķidrinātā naftas gāze (SNG) – tā ir sprādzienbīstama viela, tās tvaiki izplatās ļoti ātri un tālu.
Lai novērtētu, cik liels ir risks, jānosaka tā pakāpe. Katram riskam jāizvērtē divas komponentes – iespējamība un sekas. «To izvērtējot, var teikt, ka dzelzceļa pārvadājumiem Jelgavā ir augsts risks. Stacijas tuvumā vienmēr ir pietiekami daudz cilvēku, kas dodas uz vai no vilcieniem, un avārijas gadījumā šie cilvēki var tikt nopietni apdraudēti. Turklāt jāņem vērā tas, ka Jelgavas stacija ir remontstacija, tāpēc kravas te uzkavējas ilgāk, bet apkārtējā vide – pilsētvide – nav piemērota šādam objektam: amonjaka dzelzceļa cisternas avārijas gadījumā zona, kurā varētu būt manāmas tās negatīvās sekas, ir ļoti liela. Piemēram, amonjaka un SNG tvaiku iedarbība būtu jūtama gan Grēbnera parkā, gan Sieramuižā, gan pie Jāņa baznīcas un LLU Sporta nama, gan Pārlielupē – bijušajā cukurfabrikas teritorijā un pie moteļa «Akva»,» tā A.Maurāns, piebilstot, ka dzelzceļa pārvadājumi gan nav tieša pašvaldības kompetence.
Bīstami gan DUS, gan ražotnes Jelgavā atrodas vēl citi paaugstinātas bīstamības objekti, tostarp degvielas uzpildes stacijas (DUS) un daži uzņēmumi – naftas bāze «Danfort», Jelgavas Gaļas kombināts, «Zemgales piens». A.Maurāns stāsta, ka tradicionālo DUS, kurās uzpilda degvielu, bīstamība nav pārāk liela, jo degviela tiek uzglabāta pazemes tvertnēs, kas ievērojami samazinātu avārijas apjomu. Daudz bīstamākas ir tās DUS, kur var uzpildīt SNG. Jelgavā tādas ir sešas.
Naftas bāze «Danfort», kas atrodas Aviācijas ielā, ir reģionālas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekts. Eksperts norāda, ka tas ir saimnieciski vajadzīgs objekts, turklāt sākotnēji atradās ļoti labā vietā – pilsētas rūpnieciskajā zonā, tālu no dzīvojamajiem namiem. «Pilsēta «pienāca» naftas bāzei klāt, un tas arī radīja objekta bīstamības pieaugumu,» piebilst A.Maurāns. Nozīmīgākā avārija, kas tur varētu notikt, ir naftas produktu rezervuāra pilns vai daļējs sabrukums – ja benzīns izlītu un tā tvaiki aizdegtos, apdraudēta būtu Aviācijas iela un arī tuvējo māju iedzīvotāji.
Jāpiebilst, ka minētie pārtikas ražošanas objekti ir bīstami tāpēc, ka tajos esošo saldēšanas iekārtu darbību nodrošina amonjaks. Ja Jelgavas Gaļas kombināts atrodas pilsētas nomalē, tad «Zemgales piena» tuvumā ir gan individuālā apbūve, gan daudzdzīvokļu mājas. «Objektu apsekojām 7. aprīlī, un tobrīd tajā nekāda saimnieciskā darbība kopš 2007. gada netika veikta, tomēr uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tuvākajā laikā iecerējuši atsākt ražošanu. Laika gaitā viņi plānoja arī veco, 1969. gada, amonjaka saldēšanas iekārtu aizstāt ar freona saldēšanas iekārtu,» stāsta A.Maurāns, piebilstot – ja tas tiks izdarīts, objekts vairs nebūs tik bīstams. Tomēr lielas amonjaka noplūdes gadījumā tvaiku toksiskajai iedarbībai būtu pakļautas ne vien dzīvojamās ēkas, bet arī sabiedriskās, tostarp bērnudārzi, 3. pamatskola, tirgus, kultūras nams.
Zemestrīce nedraud Izvērtējot dabas riskus, jāsecina, ka Jelgavā vislielāko apdraudējumu rada plūdi un stiprs vējš. Pēdējos desmit gados teju ik gadu vidēji divas dienas Jelgavā reģistrēts vējš ar maksimālajām brāzmām 20 – 24 metri sekundē, tomēr 2005. gada 9. janvāra orkāna laikā mūsu pilsētā reģistrēts vēja ātrums 25 metri sekundē. Mainoties laikapstākļiem, Jelgavā var tikt novēroti gan ilgstoši karstuma, gan aukstuma viļņi, kā arī citas dabas parādības. Šobrīd augstākā fiksētā gaisa temperatūra Jelgavā ir 36 grādi 1994. gadā, bet zemākā – mīnus 35 grādi 1985. gadā.
Tomēr vislielāko risku rada plūdu draudi, kādus Jelgavas iedzīvotāji piedzīvoja šajā pavasarī. Daudzi par tiem teica, ka tādi plūdi mūsu pilsētā nav piedzīvoti vismaz gadus divdesmit. A.Maurāns norāda, ka plūdu draudus Jelgavai rada arī Jelgavas novada teritorijā esošie polderi un mazās HES, kas ir atstātas bez nopietnas uzraudzības, bet polderu gadījumā – arī bez finansiāla atbalsta. «Viena no problēmām ir tā, ka nav sakārtota hidrotehnisko būvju pārvaldītāju komunikācija ar pašvaldībām. Ir bijušas situācijas, kad, atverot HES aizvarus, par to netiek paziņots pašvaldībai, bet tas ir būtiski, jo jārēķinās – ūdens līmenis upēs pēc aizvaru atvēršas strauji celsies,» tā eksperts.
Dominē vēzis, sirds un asinsrites sistēmas slimības «PSI Grupa» izvērtēja arī veselības un sociālos riskus Jelgavā. Pēdējos trīs gadus divi izplatītākie nāves cēloņi gan Jelgavā, gan valstī kopumā ir sirds un asinsrites sistēmas slimības (2008. gadā reģistrēti 587 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju) un audzēji (2008. gadā – 230 uz 100 000 iedzīvotāju). Diemžēl ir tendence palielināties to cilvēku skaitam, kas mirst audzēju dēļ. «Gribu uzsvērt, ka abas slimību grupas tomēr ir labi prognozējamas, tāpēc arī to risku ir iespējams preventīvi mazināt. Ir skaidri zināmas riska grupas, piemēram, zinām, ka sirds un asinsrites saslimšanām vairāk pakļauti cilvēki gados, kuriem ieteicams regulāri veikt diagnostiku – regulāras veselības pārbaudes ļaus slimību atklāt agrāk, bet savlaicīgi uzsākta ārstēšana samazina letāla iznākuma risku,» tā A.Maurāns, piebilstot, ka Jelgavā diagnostikas iespējas ir labas, turklāt atsevišķos gadījumos tā pieejama bez maksas.
Eksperts uzsver, ka veselības riski nav atdalāmi no sociālajiem procesiem. Tie uzrāda, ka no ārējiem nāves cēloņiem visaugstākais risks Jelgavā ir tīšs paškaitējums jeb suicīds: laika posmā no 1999. līdz 2008. gadam vidējais pašnāvību skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 24 gadījumi gadā. Ļoti līdzīgi rādītāji ir tādiem nāves cēloņiem kā kritieni, transporta negadījumi un vardarbība. «Lai gan pēdējos gados noziedzības līmenis mazinājās, nu vērojama tendence, ka tas atkal pieaug. Jelgavai tuvējos novados jau tagad palielinās cilvēku skaits, kas pastrādā noziedzīgus nodarījumus, un pastāv risks, ka tas palielināsies arī pilsētā, ja ekonomiskā situācija neuzlabosies,» stāsta «PSI Grupas» pārstāvis, piebilstot, ka veiktā pētījuma pievienotā vērtība ir iespēja raksturot tendences.
Gatavojas ārkārtas situācijām Šobrīd «PSI Grupa» turpina darbu pie Civilās aizsardzības plāna izstrādes, kurš balstās uz risku novērtējumu. Abi šie dokumenti ir tā sauktā lielā drošības projekta jeb projekta «Pārrobežu sadarbības iniciatīva riska vadības sistēmas veidošanai Latvijas – Lietuvas kaimiņu reģionos» sastāvdaļa, informē projekta koordinatore Liene Rulle. Iegūtie dati tiks ievadīti Krīzes vadības informācijas sistēmā, un tas ļaus daudz operatīvāk reaģēt ārkārtas situācijās.
Jāpiebilst, ka Jelgava ir Eiropas Ceļu satiksmes drošības hartas dalībniece un apņēmusies uzlabot satiksmes drošību pilsētā, veicot preventīvus pasākumus, samazinot ceļu satiksmes negadījumu, cietušo un bojā gājušo skaitu. Kopš pilsētā ir uzsākti ielu un krustojumu rekonstrukcijas darbi, izglītojoši pasākumi jauniešiem, 2008. un 2009. gadā ceļu policijas statistika rāda, ka ceļu satiksmes negadījumu skaits un bojā gājušo skaits ir samazinājies par vienu trešdaļu.
Transporta negadījumu statistika liecina, ka tas ir samērā augsts risks. Ļoti straujš bojā gājušo skaits bija vērojams laikā no 2005. līdz 2007. gadam, turklāt 2006. un 2007. gadā mirstības rādītājs pārsniedza vidējo mirstības līmeni ceļu satiksmes negadījumos Latvijā. 2006. gadā transporta negadījums kā nāves cēlonis bija 20 uz 100 000 iedzīvotāju, bet 2007. gadā – 22. Konstatēts arī, ka Jelgavā ir liels to cilvēku īpatsvars, kuri avārijas brīdī bijuši alkohola reibumā, piemēram, 2000. gadā Jelgavā 43 procentos no visiem negadījumiem ar cietušajiem un bojā gājušajiem kāds bija alkohola reibumā. Tiesa, pēdējos gados šis skaits būtiski samazinās.
Jelgavas Gaļas kombināts ir augstas bīstamības objekts, un lielākais risks saistās ar amonjaka noplūdi saldēšanas iekārtās. Lai gan uzņēmums veicis saldēšanas iekārtu modernizāciju, eksperti uzskata, ka uz drošības automātikas rēķina tomēr ietaupīts. «Tas nozīmē, ka gadījumā, ja būs cauruļvada plīsums, amonjaks, kas atrodas saldēšanas iekārtās, visticamāk, iztecēs,» norāda eksperts Andris Maurāns. Viņaprāt, notiekot avārijai ražošanas korpusā, galvenokārt apdraudētas būs tur strādājošo dzīvības, tomēr amonjaka tvaiku mākonis pie nelabvēlīgiem laikapstākļiem var apdraudēt arī tuvumā dzīvojošos jelgavniekus. Jāpiebilst, ka amonjaks ir ļoti toksiska viela.
Plūdi ir dabas risks, kas visvairāk apdraud Jelgavu. To nācās piedzīvot pavasarī, kad Lielupē ūdens līmeņa maksimālā sasniegtā atzīme bija 342 centimetri virs stacijas 0 atzīmes. Kritiskā atzīme ir 1,38 metri – tad jāsāk papildnovērošana. Risku izvērtēšanas eksperts Andris Maurāns vērtē, ka piedzīvotie plūdi atbilst vidēja riska pakāpei – šādi plūdi var atkārtoties vidēji vienu reizi 10 – 100 gados, to radītie zaudējumi var būt no 10 līdz 100 tūkstošiem latu (pavasara plūdu radītie zaudējumi Jelgavai novērtēti 62 000 latu apmērā). «Jāsaka gan, ka pietrūka pavisam maz, lai pavasara plūdi sasniegtu augsta riska pakāpi,» tā A.Maurāns.
Izvērtējot risku, ļoti būtisks faktors ir objekta atrašanās vieta un tā apkārtne. Jelgavā ir sešas degvielas uzpildes stacijas, kurās var uzpildīt vienu no bīstamākajām vielām – sašķidrināto naftas gāzi (SNG). SNG tvertnes atrodas virs zemes, tāpēc arī avārijas apjoms būs daudz lielāks nekā parastā degvielas uzpildes stacijā. Par visbīstamāko no izvietojuma viedokļa eksperti uzskata SIA «Zemgales gāze» uzpildes staciju Rūpniecības ielā – tai tuvumā ir tradicionālā degvielas uzpildes stacija, lielveikals, kurā visu dienu atrodas cilvēki, un dzīvojamais masīvs. Turklāt garām stiepjas tranzītmaģistrāle, pa kuru tiek novirzīta smagā transporta plūsma, tostarp ar bīstamām kravām.
Lai gan pēdējo desmit gadu laikā Jelgavā dzēsti ap 3000 ugunsgrēku, eksperti to neuzskata par ļoti lielu risku. Visvairāk ugunsdzēsēju izbraukumu saistīti ar kūlas dedzināšanu, otrs izplatītākais ugunsgrēka cēlonis ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Riska novērtējumā secināts, ka pēdējos gados pilsētā pasliktinājies ugunsdrošības stāvoklis dzīvojamajā sektorā un apkures ierīcēs, dubultojies arī ugunsgrēku skaits, kas radušies nepareizas elektroierīču ekspluatācijas rezultātā. «Ugunsgrēka dzēšanas efektivitāte ir saistīta ar laiku, kurā notikuma vietā ierodas glābēji, bet pēdējos gados VUGD kapacitāte ir samazinājusies,» piebilst Andris Maurāns.
Foto: Ivars Veiliņš