«Ja jau esmu tik augstu novērtēts, lielāko paldies vēlos teikt liktenim, kurš man lēmis strādāt Latvijas labākajā universitātē, dzīvot Latvijas studentu galvaspilsētā – Jelgavā. Šovakar no Kopenhāgenas esmu atgriezies ar labu vēsti – 2015. gada vasarā Latvijā, visticamāk Jelgavā, notiks Ziemeļvalstu un Eiropas Lauksaimniecības kongress. Sirsnīgs paldies maniem kolēģiem, pilsētas domei, kas lēma par priecīgu ziņu man. Gods kalpot Latvijai, gods kalpot Jelgavai, gods kalpot Latvijas Lauksaimniecības universitātei!,» tie ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektora Pētera Rivžas vārdi tūlīt pēc pilsētas augstākā apbalvojuma «Goda zīmes» saņemšanas.
Ritma Gaidamoviča
Šodien, Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, svinīgajā pieņemšanā pie pilsētas mēra Andra Rāviņa pasniegti Jelgavas pilsētas augstākie apbalvojumi – «Goda zīme», kuru saņēma četri cilvēki un «Goda raksts», kuru mērs pasniedza diviem jelgavniekiem.
«Valsts dzimšanas diena rada pārdomas par piederību, pienākumiem, mīlestību uz valsti. Mūsu kopīgais darbs, prieks un cerība dara valsti stipru. Mums ikvienam ir nepieciešama mērķa apziņa. Meklēsim nevis desmit iemeslus, kāpēc kaut ko nedarīt, bet gan desmit veidus kā to izdarīt. Sakot daudz laimes, Latvija, dzimšanas dienā, pajautāsim sev, ko es varu izdarīt tavā labā Latvija,» tā klātesošos viesus šajā vakarā uzrunāja A.Rāviņš, uzrunā atzīmējot to, ka neskatoties uz to, ka pilsētas budžets šajā gadā ir par 20 procentiem mazāks nekā pērn, ir izdevies īstenot iepriekšējos gados uzsākto ilgtermiņa attīstības programmu. To, ka Jelgavai ir trešais labākais attīstības indekss starp Latvijas pilsētām, Jelgavā oktobrī ir bijis zemākais bezdarba līmenis valstī – 10,8 procenti, šajā gadā ir nodots Zemgales Olimpiskais centrs, ir atjaunots atjaunotais viens no Jelgavas simboliem – Svētās Trīsvienības baznīcas tornis, Jelgavas un Maskavas valdības veiksmīgas sadarbības rezultātā uzsākta autobusu ražošana pilsētā un pirmie pieci autobusi jau kursē pa pilsētu. Tāpat A.Rāviņš atzīmēja, ka šajā gadā paveikti Vecpilsētas labiekārtošanas darbi, šobrīd vēl turpinās Dobeles šosejas rekonstrukcija, izbūvēts Lielupes dambis. Mērs šajā reizē veltīja atzinīgus vārdus pilsētas uzņēmējiem, kuri veicinājuši mecenātismu un uzņēmējiem, kuri gādājuši par jaunu produktu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu savā nozarē. «Turpināsim iesākto darbu, lai varam teikt: «Labi dzīvot Jelgavā!»,» tā mērs.
Šovakar «Goda zīmi» saņēma akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, par ieguldījumu pilsētas attīstībā, tās vēstures izpētē un popularizēšanā. «Gribu izteikt dziļus pateicības vārdus Jelgavas domei, mēram Andrim Rāviņam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoram Jurim Skujānam. Būdams rīdzinieks, šīs patriotiskās nedēļas noslēgumā varu teikt: «Gods kalpot Latvijai, gods kalpot Jelgavai». Novēlu, lai Jelgava uz savu 750 dzimšanas dienu un Latvijas 100. dzimšanas stāda sevi kā plaukstošu nākotnes pilsētu. Augstu laimi Jelgavai,» tā akadēmiķis. Otra «Goda zīme» profesoram Pēterim Rivžam, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektoram, par ilggadēju radošu pedagoģisko, zinātnisko un sabiedrisko darbību. Ar «Goda zīmi» apbalvots arī Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes garīdznieks tēvs Feofans (Pjotrs Požidajevs), kurš pēc apbalvojuma diemžēl nebija ieradies, jo ir sasirdzis. Viņam balva par ieguldījumu sabiedrības garīgajā audzināšanā un sabiedrisko aktivitāti. Ceturtā «Goda zīme» bijušam Drošības policijas Jelgavas reģionālās nodaļas priekšniekam Raulam Kreicbergam par ieguldījumu valsts un pilsētas drošībā. «Man patiess prieks un lepnums par saņemto apbalvojumu, par to, ka esmu dzimis, audzis, mācījies, sportojis un strādājis Jelgavā,» tā R.Kreicbergs.
Savukārt «Goda rakstu» saņēmusi Jelgavas poliklīnikas ārste ķirurģe Ruta Viesture par mūža ieguldījumu pilsētas medicīnas sistēmas attīstībā un Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja inspektors Valentīns Girdo par pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu pilsētas sabiedriskajā kārtībā un drošībā. «Paldies par augsto novērtējumu. Gods kalpot Jelgavai!,» tā V.Girdo.
Noslēgumā visus klātesošos ar muzikālu priekšnesumu priecēja komponists Jānis Lūsēns un Latvijas Nacionālās operas solisti Kristīne Zadovska un Jānis Apeinis.
Foto: Ivars Veiliņš
«Goda zīmes» un «Goda raksta» saņēmēju domas pirms balvas saņemšanas:
Jānis Stradiņš, akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs Goda zīme pasniegta par ieguldījumu pilsētas attīstībā, tās vēstures izpētē un popularizēšanā
«Jelgavā izglītība vienmēr ir augstu vērtēta, te dibināta pirmā augstskola Latvijas teritorijā – «Academia Petrina». Man vēstures avotos pat izdevies atrast, ka no 1800. līdz 1801. gadam imperatora Pāvela I laikā formāli dibināta Jelgavas universitāte, kuru plānoja atklāt Pēteru vārdadienā, taču, imperatoru nogalinot, Aleksandrs I to pārcēla uz Igauniju, un tā radās slavenā Tērbatas universitāte. Man ir prieks, ka tradīcijas tiek turpinātas un izglītību augstā vērtē ceļ Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kura vienīgā gatavo lauksaimniecības, meža un veterinārmedicīnas speciālistus. Jelgavā ir attīstīta zinātne, un par šo pilsētu esmu daudz interesējies, rakstījis – par pēckara gadiem, par hercoga Jēkaba laiku, esmu strādājis kopā ar Jelgavas Latviešu biedrību, pētījis Trīsvienības baznīcas torņa vēsturi, pirms 11 gadiem saņēmis LLU Goda doktora statusu, strādāju ar Jelgavas zinātniekiem un profesoriem. Kaut arī esmu rīdzinieks, man Jelgava ir sirdij tuva, turklāt sava mūža lielāko daļu esmu veltījis tieši jūsu pilsētas izpētei. Patiesi, šī kā rīdziniekam ir negaidīta atzinība un liels pagodinājums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Goda zīmi saņemu hercoga Jēkaba 400. jubilejas gadā. Man ir gandarījums par to, ka Jelgava atkopjas un pievērš arvien lielāku uzmanību vēsturei. Es ļoti cienu Jelgavas muzeju, Jelgavas pili, Jelgavas pašvaldību. Vēl viens pierādījums vēstures vērtību godā celšanai ir atjaunotais Svētās Trīsvienības baznīcas tornis. Drīz jelgavniekiem jāsāk gatavoties pilsētas 750 gadu jubilejai, kas gaidāma 2015. gadā, jo 1265. gads tiek uzskatīts par Jelgavas sākotni. Uz šo laiku Jelgava varētu izdot savu jubilejas monētu. Esmu Monētu dizaina komisijā un stingri nolēmis šo jautājumu ierosināt, tikai man vajadzīgs atbalsts no pašvaldības. Tiesa, atklāts ir jautājums, vai jums būs jubilejas lats vai pirmais jubilejas eiro!»
Pēteris Rivža, Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātņu prorektors Goda zīme pasniegta par ilggadēju radošu pedagoģisko, zinātnisko un sabiedrisko darbību
«Ar Goda zīmi ir atzīts universitātes devums pilsētai un mans mazais darbiņš. Tā pārdomājot, šķiet, viens no nozīmīgākajiem devumiem ir pirms deviņiem gadiem kopā ar kolēģiem izveidotā Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Tās absolventi tagad strādā Jelgavas pašvaldībā un daudz kur citur Zemgalē, sniedzot ieguldījumu IT jomas attīstībā. Pēdējais darbs, kas vērsts uz Jelgavas zinātnes attīstību, ir kopīgi ar pilsētu izveidotais biznesa inkubators. Bet pagājušajā gadā esam sākuši ceļu, lai skolas vairāk sasaistītu ar universitāti. Proti, LLU kopā ar Jelgavas reģionālo Pieaugušo izglītības centru un Zemgales plānošanas reģionu rīko Zemgales skolēnu pētniecisko darbu konferenci. Augstu vērtēju to, ka pilsēta ir ieinteresēta sadarboties. Tuvākajā nākotnē LLU ir jāīsteno divi lieli studiju infrastruktūras attīstības projekti, proti, paredzēts izbūvēt divas lielas celtnes – zinātnisko laboratoriju kompleksu un Veterinārmedicīnas fakultātes klīniku. «Valdeka» pārtaps par zinātnisko centru, un tas nozīmē, ka lauksaimniecības zinātnes kodols būs Jelgava. Tās būs jaunas darba vietas celtniekiem, piegādātājiem un jelgavniekiem. Reizē kopīgi sakārtosim vidi, un Jelgava vēlreiz apliecinās, ka viss nenotiek tikai Rīgā vien.»
Tēvs Feofans (Pjotrs Požidajevs), Jelgavas Vissvētākās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo draudzes garīdznieks Goda zīme pasniegta par ieguldījumu sabiedrības garīgajā audzināšanā un sabiedrisko aktivitāti
«Es pateicos par to, ka pilsētnieki ir ievērojuši manu darbu. Viennozīmīgi varu apgalvot, ka šo Goda zīmi ir nopelnījusi mana komanda – brāļi, māsas, kuri ikdienā strādā baznīcas saimniecībā, un arī baznīcas labvēļi. Galvenā persona ir tēvs Aleksandrs, jo tikai ar viņa svētību mēs šeit visu darām. Esam iekopuši saimniecību, audzējam pārtiku zupas virtuvei, pabarojam trūcīgos. Pagājušajā gadā esam izsnieguši 44 tūkstošus porciju, un tas ir daudz. Galvenais, ka te nekas netiek dots tāpat vien – cilvēkiem arī pašiem jādarbojas, jāstrādā. Paldies pilsētas vadībai par uzticību, labvēlību un atbalstu darbā. Kā jau visās baznīcās, mums ir viens mērķis – apvienot cilvēkus un dot garīgo iedvesmu. Jo, kad cilvēkā ir harmonija, viņš spēj būt stiprāks. Mēs kopā esam spējīgi tikt galā ar visām cilvēces problēmām. Galvenais ir vienotība un sapratne. Būsim vienoti un saprotoši! Es lūgšu Dievu par visiem.»
Rauls Kreicbergs, bijušais Drošības policijas Jelgavas reģionālās nodaļas priekšnieks Goda zīme pasniegta par ieguldījumu pilsētas drošībā
«Protams, šāds novērtējums ir patīkams. Līdz šim man bija dažādi valsts apbalvojumi, bet nu tiem pievienojies pašmāju – pilsētas augstākais apbalvojums «Goda zīme». Pirms gandrīz 30 gadiem, izvēloties darba vietu Jelgavas tiesībsargājošā iestādē – Kriminālmilicijā –, vēlējos un centos darīt visu, kas manos spēkos, lai valstī un Jelgavā cilvēki justos drošāk. Manu kā policijas darbinieka paveikto vai nepaveikto var vērtēt kolēģi un Jelgavas iedzīvotāji. Uzskatu, ka esmu godprātīgi pildījis savus dienesta pienākumus. Esmu lepns un priecīgs par saņemto apbalvojumu un par to, ka arī es esmu devis savu ieguldījumu miera un drošības saglabāšanā Latvijā un dzimtajā pilsētā Jelgavā. Uzskatu, ka Goda zīmi ir pelnījuši vairāki mani bijušie kolēģi, tāpēc apsveru iespēju nākamajos gados pats ieteikt izvirzīšanai kādu kandidātu. Paldies, pirmkārt, maniem vecākiem, ģimenei, radiem, kuri cieta no tā, ka es strādāju tādos amatos, otrkārt, paldies maniem kolēģiem Valsts policijā un Drošības policijā un visbeidzot – paldies Jelgavas domei, kura piešķīra man Goda zīmi, atzīstot manu ieguldījumu, gādājot par pilsētas drošību. Gods kalpot Latvijai un Jelgavai!»
Ruta Viesture, Jelgavas poliklīnikas ārste ķirurģe: Goda raksts pasniegts par mūža ieguldījumu pilsētas medicīnas sistēmas attīstībā
«Pats sevi jau nevar slavināt, taču, šķiet, ar šo Goda rakstu ir novērtēts mans apzinīgums un godprātīgā darba izpilde. Savā darbā ar haltūrām neesmu nodarbojusies. Viss mans mūžs ir pavadīts Jelgavā, un dažādas ārstniecības iestādes ir kļuvušas par manām mājām. No 1971. gada es strādāju par operāciju māsu, bet no 1983. gada – par ārsti ķirurģi. Es šo gadu garumā tikai trīs reizes esmu saslimusi un paņēmusi darba nespējas lapu! Es strādāju, neskatoties pulkstenī, un man neviens darbs nav par grūtu. Šobrīd strādāju trīs darba vietās. Godīgi varu teikt, ka darbs ir mans hobijs. Protams, arī es kļūdos, jo neesmu Dievs. Lielāko gandarījumu man šai dzīvē nes labi padarīts darbs, brīdis, kad slimnieks no mana kabineta iziet izārstēts un ar smaidu sejā. Apsolu, ka es turpināšu iesākto. Esmu laimīga ar dzīvi Jelgavā un negrasos to mainīt ne pret ko. Goda raksts – tas ir jauks novērtējums, par to paldies Jelgavas poliklīnikas valdes loceklei Annai Zīvertes kundzei un maniem kolēģiem, kā arī pilsētas vadībai.»
Valentīns Girdo, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja inspektors Goda raksts pasniegts par pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu pilsētas sabiedriskajā kārtībā un drošībā
«Man nešķiet, ka es būtu izdarījis ko pārdabisku, vienkārši kā ierindas darbinieks esmu pildījis savus darba pienākumus. Pats jau tu ikdienas rutīnā nepamani neko ievērojamu. Jelgavā dzīvoju trīsdesmit gadus, no tiem 29 esmu veltījis darbam iekšlietu sistēmas struktūrvienībās. Pēdējos 13 gadus mans uzdevums ir meklēt bezvēsts pazudušās personas. Un ir gandarījums, ka daudzus no viņiem ir izdevies atrast. Nenoliegšu, darbs ir psiholoģiski grūts, īpaši brīžos, kad jātiekas ar tuviniekiem un jāpaziņo nepatīkama vēsts. Turklāt pēdējā laikā nasta ir vēl lielāka, ņemot vērā sabiedrības negatīvo attieksmi pret policiju. Nereti izskanējušas ziņas par dažādiem kolēģu nekrietniem darbiem. Šādi gadījumi liek justies neērti, man ir kauns cilvēku priekšā. Es ļoti ceru, ka ar laiku, ar darbiem sabiedrības viedokli izdosies mainīt, jo ne jau visi ir vienā maisā bāžami. Tiesa, 90. gados es nožēloju, ka sāku strādāt šajā jomā, taču tagad vairs ne. Ir prieks, ka mans darbs ir novērtēts, turpināšu sevi attaisnot arī turpmāk.»
19.8 °C,
2.1 m/s,
49 % 
19.8 °C,
2.1 m/s,
49 %