Pilsētā

Šonedēļ komitejās Jelgavas pilsētas domes deputāti izskatīja Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta projektu 2011. gadam, kurš tiks virzīts uz domes sēdi 27. janvārī. Budžetā ir sabalansēti ieņēmumi un izdevumi, saglabājot 342,6 tūkstošus latu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem. Tas nozīmē, ka jau iepriekš tiek prognozēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasējuma neizpilde divu procentu apmērā no nodokļa kopsummas.

Jānis Kovaļevskis

Šonedēļ komitejās Jelgavas pilsētas domes deputāti
izskatīja Jelgavas pilsētas pašvaldības budžeta projektu 2011.
gadam, kurš tiks virzīts uz domes sēdi 27. janvārī. Budžetā ir
sabalansēti ieņēmumi un izdevumi, saglabājot 342,6 tūkstošus latu
ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem. Tas nozīmē,
ka jau iepriekš tiek prognozēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)
iekasējuma neizpilde divu procentu apmērā no nodokļa
kopsummas.

IIN prognozi, kas ir lielākā pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa,
nosaka Finanšu ministrija, un tā 2011. gadā ir par 2,5 miljoniem
latu mazāka nekā 2010. gadā. Šogad  plānots iekasēt 18,4
miljonus latu. Tas izskaidrojams ar to, ka, aprēķinot šī gada
nodokļa apmēru, par pamatu ņem 2009. gada nodokļa iekasēšanas
rādītājus, bet tieši togad būtiski samazinājās strādājošo skaits
valsts un pašvaldības institūcijās, samazinājās strādājošo darba
samaksas apmērs, tika slēgtas valsts iestāžu filiāles vai tās
strādāja nepilnu darba nedēļu. Pašvaldības darbiniekiem bija
jāizmanto viena mēneša bezalgas atvaļinājums, arī tas samazināja
IIN iemaksas apjomu pašvaldības budžetā.

  «Protams, ar šādu nodokļa ieņēmumu kritumu būtu grūti
sabalansēt pašvaldības budžetu. Taču šogad izmantosim pagājušā gada
darba rezultātus – saņemsim atpakaļ pašvaldības ieguldīto naudu ES
struktūrfondu projektu realizācijai 1,8 miljonu latu apmērā,» saka
Jelgavas pilsētas pašvaldības izpilddirektore Irēna Škutāne.
 

Kopējie pamatbudžeta ieņēmumi no nodokļiem šogad plānoti 20,3
miljonu latu apmērā, bet izdevumi kopā ar valsts transfertiem –
37,6 miljonu latu apmērā. Jāņem gan vērā, ka šogad budžeta projekts
sagatavots bez investīciju sadaļas, kuru plānots izskatīt un
apstiprināt februāra domes sēdē. 

  «Tā kā diezgan veiksmīgi ieņēmumu ziņā beidzies 2010.
gads, jauno gadu varējām sagaidīt ar naudas līdzekļu atlikumu,
tāpēc pilsētas budžets tika sabalansēts 2010. gada līmenī un
nofinansētas jaunās iestādes. Pašvaldības pamatuzdevums ir
nodrošināt pakalpojumu apjomu un pieejamību, uzlabojot to
kvalitāti. Arī šogad prioritāte būs izglītība, sociālā joma un ES
līdzfinansētie projekti. No tiem lielākie ir Lielās ielas, Raiņa
ielas un Čakstes bulvāra rekonstrukcija un ūdenssaimniecības
attīstības projekta 2. kārta,» uzsver I.Škutāne.

  Līdzekļu ietaupījums šogad galvenokārt veikts uz iestāžu
uzturēšanas izdevumu samazinājuma. Rezultātu devušas arī pagājušajā
gadā veiktās reformas Jelgavas Autobusu parkā. Pēc reisu
optimizācijas un pasažieru plūsmas stabilizēšanās nepieciešamās
dotācijas apmērs Autobusu parkam sarucis no 950 līdz 695 tūkstošiem
latu.
 
Piesardzīgi vērtē
nodokļa ieņēmumus

  Neliels palielinājums tiek plānots no nekustamā īpašuma
nodokļa (NĪN) par zemi, ēkām un mājokli, jo tika dubultota mājokļu
nodokļa likme. «Pieaugumu 100 procentu apmērā prognozēt
neatļāvāmies, to plānojam 64,4 procentu apmērā – 328,8 tūkstošus
latu. Neliels pieaugums tiek plānots nodoklim par zemi un ēkām.
Piesardzīgi tika vērtēti plānotie papildu ieņēmumi no NĪN par
mājokli, jo arvien biežāk tiek saņemti iedzīvotāju lūgumi samazināt
vai atlikt nodokļa maksājumus,» situāciju komentē I.Škutāne.

  Par 30 tūkstošiem pašvaldības budžetā tiek samazināts
azartspēļu nodoklis. No vienas puses – pozitīvi, jo tas nozīmē, ka
cilvēki mazāk apmeklē spēļu zāles, taču budžetā līdz ar to būs arī
mazāki ieņēmumi. 

  Tiek samazināti pašvaldības iestāžu maksas pakalpojumu
ieņēmumi, jo iedzīvotāju maksātspēja ir zema. Tas ir izdarīts
tādēļ, lai nepalielinātu maksu par pašvaldības organizētajiem
pasākumiem.
 
Maksāsim arī citiem
  Lai gan pašvaldības ieņēmumi no IIN ir būtiski
samazinājušies, joprojām caur Pašvaldību izlīdzināšanas fondu
Jelgava subsidēs citas pašvaldības. Šogad gan iemaksu summa
samazinājusies līdz 682 tūkstošiem latu (2010. gadā – 1,08 miljoni
latu). «Neapšaubot Pašvaldību izlīdzināšanas fonda nepieciešamību,
jāuzsver, ka veids, kā aprēķina iemaksas Pašvaldību izlīdzināšanas
fondā, nav korekts, jo kopējā ieņēmumu prognoze 47 pret 53
procentiem ir par labu novadu pašvaldībām, lai gan lielāks
iedzīvotāju skaits ir Republikas nozīmes pilsētās. Ja pašvaldību
finanšu nepieciešamību uz vienu iedzīvotāju rēķinātu atbilstoši
iedzīvotāju skaitam, Jelgavas iemaksas izlīdzināšanas fondā būtu
mazākas,» norāda I.Škutāne.
 
Prioritārās nozares –
izglītība un sociālie pakalpojumi

  Kopējais finansējums izglītībai šogad palielināts par
teju 600 tūkstošiem un sasniegs 6,8 miljonus latu. Daļa no budžeta
palielinājuma tiks novirzīta jaunā bērnudārza Pulkveža Brieža ielā
23a darbības nodrošināšanai. Plānots, ka iestāde darbu uzsāks 1.
septembrī un ievērojami tiks samazināta rinda uz bērnudārza vietām
Jelgavā. 

  Vairāk līdzekļu nekā pagājušajā gadā atvēlēts skolu telpu
remontam un kapitālieguldījumiem.
  Plānots izlīdzināt arī pedagogu atalgojumu, kas nozīmē, ka
profesionālo skolu pedagogiem atalgojums par 21 stundas likmi tiks
palielināts no 273 uz 315 latiem, bet vispārizglītojošo skolu
pedagogi līdzšinējo 350 latu vietā saņems 315 latus.
  Ņemot vērā, ka samazinājies bērnu skaits privātajās
pirmsskolas izglītības iestādēs, līdz 55 latiem mēnesī par bērnu
palielināts līdzfinansējums šīm iestādēm.
 

Audzis finansējums arī interešu izglītībai: BJC «Junda» par 27,6
tūkstošiem latu, Sporta skolai par 65,4 tūkstošiem latu, bet
Mākslas skolai par 14,6 tūkstošiem latu.

  Līdzekļi sociālajai palīdzībai šogad palielināti par
133,5 tūkstošiem latu – 112 tūkstoši no šīs summas tiks novirzīti
sociālās aprūpes iestādēm, bet sociālie pabalsti saglabāsies 2010.
gada līmenī. Kopumā sociālajai aizsardzībai šā gada budžetā plānoti
2,6 miljoni latu, tajā skaitā 1,2 miljoni sociālajiem pabalstiem
kopā ar valsts līdzfinansējumu dzīvokļu un garantētā minimālā
ienākuma pabalstiem. Tiks saglabāti visi līdzšinējie sociālā
atbalsta pasākumi. I.Škutāne gan uzver, ka šogad noteikti tiks
domāts arī par darbspējīgo iedzīvotāju līdzdarbības pasākumiem, jo
sociālo palīdzību nevar uztvert kā pastāvīgu ieņēmumu avotu. «Tas
ir atbalsts krīzes situācijā, tādēļ aicināsim pabalstu saņēmējus
iesaistīties sabiedriskajos darbos, lai izvairītos no situācijām,
kad cilvēks ir nelegāli nodarbināts, bet saņem sociālo palīdzību no
pilsētas budžeta,» tā izpilddirektore.
 
Jaunās iestādes
prasa papildu izdevumus 
  Papildu izdevumi pilsētas budžetā šogad saistīti arī ar
jaunu iestāžu un struktūrvienību darbības uzsākšanu. Jelgavas
reģionālā Tūrisma centra uzturēšanai atvēlēti 144,2 tūkstoši latu,
bērnudārzam Pulkveža Brieža ielā 23a plānoti 258 tūkstoši, bet
peldvietas iekārtošanai pērn izbūvētajā promenādē gar Lielupi – 23
tūkstoši latu.
  Papildu līdzekļi paredzēti aģentūras «Pilsētsaimniecība»
Operatīvās informācijas centram, kas darbu plāno uzsākt
februārī.
  Pašvaldība finansiāli atbalstīs Pensionāru biedrības
aktivitāti jauna dienas centra izveidē, kas atradīsies Dobeles ielā
62a.
 
Vairāk līdzekļu
arī kultūrai un sportam
  Kopējais līdzekļu palielinājums sporta un kultūras jomai
plānots 185,9 tūkstošu latu apmērā. Par 29,2 tūkstošiem latu
palielināts arī finansējums bibliotēkai, kas tiks izlietots jaunas
literatūras iegādei un ēku remontam. Līdzšinējā apjomā saglabāts
finansējums kultūras kolektīviem. 30 tūkstoši latu tiks novirzīti
dotācijām nevalstiskajām organizācijām, bet 8,5 tūkstoši –
reliģiskajām konfesijām zupas virtuvju uzturēšanai pirmajā
pusgadā.
 
Pilsētu uzturēs kārtībā
  Ievērojama budžeta līdzekļu daļa tiks novirzīta pilsētas
uzturēšanai un labiekārtošanai, tajā skaitā ceļu un ielu
uzturēšanai – no pilsētas pamatbudžeta šim nolūkam iedalīti 239,6
tūkstoši latu. Pilsētas sanitārajai tīrīšanai paredzēti 150
tūkstoši latu, lietus ūdens kanalizācijas uzturēšanai – 159,4
tūkstoši latu.
 

Pašvaldības dzīvojamā fonda remontiem ieplānoti 80 tūkstoši
latu, bet 144,7 tūkstoši novirzīti pašvaldības dzīvokļu īpašumu
apsaimniekošanai.
 
Plāno atgriezties pie
piecu dienu darba nedēļas
 

Lai sabalansētu pašvaldības budžetu, 2010. gadā pašvaldības
iestādes un aģentūras strādāja nepilnu darba laiku, tādā veidā tika
ieekonomēti 15 procenti no atalgojuma fonda jeb vairāk nekā viens
miljons latu.
 

«Deputātiem apstiprināšanai esam sagatavojuši lēmuma projektu,
kurā lūgsim Valsts kasi pārkreditēt pašvaldības kredītsaistības. Ir
divas iespējas – veikt kredītu pārkreditēšanu no eiro valūtas uz
latiem; tas pašvaldības budžetam dotu 600 – 700 tūkstošus latu.
Savukārt otrs variants ir pārcelt trīs kredītu pamatsummu
maksājumus proporcionāli uz nākamajiem gadiem, nemainot atmaksas
beigu termiņu, tā iegūstot apmēram viena miljona latu ietaupījumu.
Pēc budžeta apstiprināšanas šos variantus iesniegsim Finanšu
ministrijā. Ministrijas labvēlīga lēmuma rezultātā radīsies iespēja
palielināt atalgojumu fondu un atgriezties pie piecu darba dienu
nedēļas,» skaidro pašvaldības
izpilddirektore.   

Pašvaldības policija savas darba specifikas dēļ pie pilna darba
laika atgriezās jau pagājušā gada decembrī. Pašvaldības sniegtos
pakalpojumus Informācijas aģentūrā tāpat kā līdz šim var saņemt arī
piektdienās.