25.2 °C, 1.4 m/s, 48.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāUz sociālajiem pabalstiem var pretendēt vairāk iedzīvotāju
Uz sociālajiem pabalstiem var pretendēt vairāk iedzīvotāju
07/03/2011

Lai precizētu sociālo pabalstu saņēmēju loku, pabalstu saņemšanas un pārtraukšanas nosacījumus, kā arī to saņemšanai nepieciešamos dokumentus, ar grozījumiem aktualizēti Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi. «Veicot šos grozījumus, iedzīvotāju loks, kas var pretendēt uz pašvaldības palīdzību, nav sašaurināts. Gluži otrādi, izprotot daudzu ģimeņu grūto ekonomisko situāciju, esam raduši iespēju to pat paplašināt,» saka Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.

Sintija Čepanone

Lai precizētu sociālo pabalstu saņēmēju loku, pabalstu
saņemšanas un pārtraukšanas nosacījumus, kā arī to saņemšanai
nepieciešamos dokumentus, ar grozījumiem aktualizēti Sociālo
pabalstu piešķiršanas noteikumi. «Veicot šos grozījumus,
iedzīvotāju loks, kas var pretendēt uz pašvaldības palīdzību, nav
sašaurināts. Gluži otrādi, izprotot daudzu ģimeņu grūto ekonomisko
situāciju, esam raduši iespēju to pat paplašināt,» saka Jelgavas
Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne.

Aktuālajā Jelgavas pilsētas pašvaldības saistošo noteikumu Nr.89
«Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi» redakcijā norādīts, ka
«pašvaldība sociālos pabalstus piešķir ģimenēm (personām), kuras
savu pamata dzīvesvietu deklarējušas Jelgavas pilsētā ne mazāk kā
12 mēnešus uz pabalsta pieprasīšanas dienu, izņemot šo saistošo
noteikumu 5., 15., 17. punktos minētos pabalstus, un dzīvo
deklarētajā adresē». R.Stūrāne norāda, ka tieši šis punkts
iedzīvotājos radījis vislielāko neizpratni, kaut arī nosacījums, ka
cilvēkam, lai pretendētu uz pašvaldības nodrošinātajiem sociālajiem
pabalstiem, vismaz gadu jābūt deklarētam Jelgavas pilsētā, ir spēkā
jau kopš 2009. gada 11. novembra. «Laika limits jau iepriekš
neattiecās uz valsts nodrošinātā GMI pabalsta saņēmējiem, taču nu
saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem tas neattiecas arī uz tiem,
kuri pretendē uz pabalstu skolēniem brīvpusdienu nodrošināšanai un
skolas piederumu iegādei. Tātad būtībā šajā gadījumā esam
paplašinājuši pabalstu saņēmēju loku, jo viens no pašvaldības
galvenajiem uzdevumiem ir nodrošināt iespēju bērniem apmeklēt
izglītības iestādi, nepieciešamības gadījumā gādājot gan par mācību
piederumiem, gan ēdienu,» situāciju skaidro R.Stūrāne.

Lai atvieglotu iespējas veikt zobu protezēšanu, grozījumi
izdarīti arī noteikumos par pabalstu medicīnas pakalpojumu
apmaksāšanai. Proti, pabalstu zobu protezēšanas izdevumu segšanai
50 procentu apmērā, bet ne vairāk kā 70 latus vienam cilvēkam
kalendārajā gadā, piešķir pensionāriem un invalīdiem, kuru ģimenes
ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 160 latus, un
personām, kuru ģimenes ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli
nepārsniedz 90 latus.

Jāuzsver – iepriekš bija noteikts, ka šo pabalstu var saņemt
tikai trūcīgās personas, taču tas būtiski ierobežoja to cilvēku
loku, kas var pretendēt uz pabalstu zobu protezēšanai, tādēļ vārds
«trūcīgās» noteikumos svītrots, kā galveno kritēriju izvirzot
ienākumu apmēru, nevis personas statusu. «Piemēram, iepriekš nereti
nācās piedzīvot situāciju, ka personas ienākumi ir tik niecīgi, ka
uz šo palīdzības veidu pretendēt varētu, taču trūcīgās personas
statusu piešķirt nevar, ja cilvēks neatbilst kaut vienam no MK
noteikumos iekļautajiem kritērijiem. Līdz ar to faktiski viņam tika
liegta iespēja saņemt šo pabalstu, kaut ienākumu praktiski nav,» tā
Sociālo lietu pārvaldes vadītāja. 

Savukārt, ja iepriekš pabalsta saņemšanai ārstēšanās izdevumu
apmaksāšanai un briļļu iegādei bija nepieciešama vien izdevumu
apmaksas kvīts, tad saskaņā ar jauno noteikumu redakciju šis punkts
precizēts, nosakot kvīts iesniegšanas termiņu un paredzot, ka tai
obligāti jābūt noformētai uz pabalsta pieprasītāja vārda. «Šo
punktu bija svarīgi precizēt, jo ārstēšanās izdevumus var atmaksāt
gan cilvēks pats, gan trešā persona, un, ja samaksu veikusi trešā
persona, var rasties pārpratumi – jāpierāda, ka šis pabalsts tiešām
pienākas cilvēkam, kas to pieprasījis,» R.Stūrāne uzsver, ka tieši
tādēļ turpmāk kā obligāts nosacījums ir kvīts, kas noformēta uz
pabalsta pieprasītāja vārda, turklāt maksāšanas dokuments
jāiesniedz tajā gadā, kad maksājums veikts. Izņēmums pieļaujams
vienīgi tad, ja pakalpojums sniegts decembrī – tad kvīti var
iesniegt līdz nākamā gada 31. janvārim. Jāpiebilst, ka no
saistošajiem noteikumiem «Sociālo pabalstu piešķiršanas noteikumi»
svītrots arī uz 2009./2010. mācību gadu noteiktais pabalsts
pedagogiem mēnešbiļetes apmaksāšanai, jo, pirmkārt, deputāti
savulaik lēma par to, ka noteiktai pedagogu grupai braukšanai
sabiedriskajā transportā atvieglojumi pienākas tikai konkrēta
mācību gada – 2009./2010. – laikā, līdz ar to tas vairs nav aktuāls
lēmums; otrkārt, praksē nācās pārliecināties, ka šis pabalsts nav
pieprasīts – šo iespēju visa mācību gada garumā izmantoja vien
pāris pedagogu.

«Gan šie, gan pārējie grozījumi Sociālo pabalstu piešķiršanas
noteikumos pirms iesniegšanas domē tika rūpīgi izdiskutēti Sociālo
jautājumu konsultatīvajā komisijā, radot pašreizējai ekonomiskajai
situācijai atbilstošāko risinājumu. Sociālos pabalstus nevar skatīt
atrauti no realitātes un neņemot vērā šim mērķim ieplānoto budžetu,
tomēr, manuprāt, mums izdevies rast kompromisu,» tā R.Stūrāne.
Sīkāk ar grozījumiem pēc publicēšanas «Latvijas Vēstnesī» varēs
iepazīties Sociālās pārvaldes mājas lapā www.jelgava-soclp.lv,
sadaļā «Dokumenti».